Starptipu attiecību iedalījums16.07.2010

Katram socioniskajam tipam veidojas savs ieskats par attieksmes normu pret SEVI

Attiecības starp dažādiem socioniskajiem tipien veidojas ļoti atšķirīgi. Tās mēs sagrupējām četrās lielākās sadaļās: stabilākās, lietišķajās, cīņas, pretspara un nestabilās, bezperspektīvās attiecības.

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Socionika – izpratnes devēja informācijas apmaiņai starp cilvēkiem

 Kas ir attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi?

Cilvēkam iedzimst intelekts un automātiska reakcija uz noteiktu ārējo kairinājumu. Sarežģītākais sevis pazīšanas procesā ir tas, ka mēs reti spējam pārsteigt paši sevi, taču citus pārsteidzam bieži.

Saskarsmē cilvēks var būt gan novērotājs, gan situācijas dalībnieks. Parasti cilvēkus kā objektus mēs pamanām un izvērtējam –  kā redzu  ES un kā to pašu un arī mani redz CITI. Ja sarunas laikā mainās statuss no novērotāja uz sarunā iesaistīto, no otra cilvēka mēs parasti iegūstam kaut kādu informāciju. Informācijas saturs zemapziņā fiksējas automātiski. Lai izprastu, kā ievirzīt attiecības, parasti ES PATS  neapzināti uzdod sev šādus jautājumus:

• kā mani redz CITI cilvēki?
• kā ES sevi redzu kā CITU?
• cik daudz piekrītu iegūtajai informācijai?
• kas notiek ar mani, iesaistoties attiecībās?

Ja cilvēks nespēj izprast un pieņemt sevi, viņš mokās, un jūtas nemierīgs. Satraukuma rezultātā izaug siena starp sevi un citiem. Vai mans tēls var mani aizvainot?

Reflektoriskā saskarsme, kas veidojas starp cilvēkiem, ir automātiska (kā automātiskie zobratiņi), tāpēc uzreiz rodas pseido attiecības – starptipu attiecības. Cilvēks to sajūt diezgan ātri, bet jāatceras, ka attiecības ir starp tipiem, bet ne starp personām, jo tās nav prognozējamas.

Arī dzīvnieki, kuri dzīvo baros, kontaktējas automātisko refleksu vadīti, tomēr cilvēkam, atšķirībā no dzīvnieka, ir nepieciešama mīlestība un sapratne, kura veidojas socializējoties. Vai visi cilvēki bauda mīlestību? Aizraušanos ar darbu arī var uzskatīt par mīlestību, bet, izprotot starptipu attiecības, vai to, kas notiek starp dažādiem sociotipiem, cilvēks gūst līdzsvaru, jeb vismaz sapratni.

Tieši socionika ir pirmā mācība, kura atklāja teoriju, kādu iemeslu vadīti, cilvēki kontaktējas. Ar šo klasifikāciju lietuviete, pētniece un socionikas pamatlicēja Aušra Augustinavičūte  pārsteidza pasauli.

Iedalījums kvadrās (kuras ir četras) ir ļoti svarīgs savstarpējo attiecību izpratnē. Katram sociotipam savas kvadras ietvaros attiecības veidojas viskomfortablākās. Turklāt attiecības starp diagonālajām kvadrām ir vienas no smagākām, savukārt attiecības ar blakus kvadru sociotipiem satur daudzus izaicinājumus, kas var mūs gan pacelt augstumos, gan iemest bezdibenī.

Teksta autors: Igors Kaļinauskas 

Cienījamo lasītāj!

Starptipu attiecībās esam savietojuši dzīvnieku zīmējumus, lai vedinātu jūs uz pārdomām, kā vieglāk šīs attiecības izprast, iegaumēt. Tas nekādā gadījumā nav jāuztver tieši vai ar zemtekstu. Piemēram, pilnīgi pretējo attiecībās partneris nav jāuztver kā teliņš vai kumeļš, tikai jāsaprot, ka pieaudzis zirgs ar gotiņu neapprecas, lai arī šiem dzīvniekiem ir kaut kas līdzīgs, bet tai pašā laikā krasi atšķirīgs.

Psihosofija – socioniku papildinoša, precīzākas skaidrības un izpratnes devēja savstarpējo attiecību jomā.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips. Psihosofiskais tips ir cilvēka patieso talantu atklāšanas instruments, cilvēka enerģijas atklājējs, materiālo vēlmju un precīzāks savstarpējo attiecību atspoguļotājs.

Lai izprastu savstarpējo saderību pēc psihosofijas, arī tur ir izstrādātas nosacītās komforta balles, kas palīdz izprast komfortu vai diskomfortu ar partneri.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: Atrodi sevi! Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā Izdzīvot mūžu saskanīgi!