Ētika – Loģika23.07.2010

Trešais iezīmju pāris norāda veidu, kā cilvēks uztver un pārstrādā informāciju, kā vadīts, viņš pieņem lēmumus. 

Ētika   

Ir rakstura iezīme, vai cilvēka īpašība, kuras pamatā ir dziļa ticība savām personīgajām vērtībām, savai spējai regulēt attiecības, savu jūtu un emociju spēkam, kuru iespaidā tiek pieņemts lēmums. Ētikas pretstats socionikā ir loģika.

Ētiskais – R E– jūtu cilvēks, uztvertajā informācijā pamana dažādus personīgos faktorus, kas attiecināmi uz cilvēku. Informācijas devējā viņš uzreiz pamana sejas izteiksmi, mīmikas un attieksmes maiņu, sviedru izdalīšanos, izteikto vārdu toni. Informācijas apstrādes procesā ētiskais uzreiz grib iesaistīt citu cilvēku un grūti noslēpj faktu par to, ka ir saņēmis jaunu informāciju. Faktiski, informācijas dalīšana ar otru cilvēku ir ētiskā misija, ko tautā sauc par tenkošanu. Bet tenkošana ētiskajam ir informācijas apmaiņa, tā ir viņa barība. Tādējādi ētiskais bieži ir nemanāmi izteicis noslēpumus, svarīgus datus, kuru nozīmi viņš nav sapratis. Arī vērtējumus par citiem cilvēkiem viņš uztver nekaitīgi. Ētiskais informāciju nav spējīgs paturēt sevī, kaut arī par to tiek brīdināts. Viņš uzskata, ka tikai tad informācijas iegūšanai ir jēga, ja tā tiek apspriesta ar citiem, neizprot informācijas izpaušanas aizliegumus. Ētiskā misija ir attiecību regulēšana, saišu stiprināšana, konfliktu novēršanu sabiedrībā. Ētiskais nespēj zaudēt saikni ar sabiedrību.

Ētiskajam ir savas atšķirīgas vērtēšanas kategorijas: labi – slikti, patīkams – riebīgs, priecīgs – bēdīgs, devīgs – skops, runīgs – mazrunīgs, laipns – nelaipns. 
Ētikas simboli:
R – attiecību ētika, arī attieksmes, personīgo īpašību izvērtēšanas funkcija. Piemēram, INFJ vai Dostojevskis.
E – emociju ētika, arī publiskā viedokļa paušanas, kolektīvās gaisotnes sajušanas funkcija. Piemēram, ESFJ vai Igo.
Starptautiskajos sociotipu (zinātniskajos) apzīmējumos, kas sastāv no četriem burtiem, trešais burts F norāda uz ētiku.

Loģika

Ir īpašība, kuras pamatā cilvēkam ir dziļa izpratne par likumiem, noteikumiem un sakarībām, kādi darbojas pasaulē,  uz kuriem balstoties, tiek pieņemts lēmums. Loģikas pretstats  socionikā ir ētika. 

Loģiskais –L P „auksto jūtu” cilvēks, domātājs, uztvertās informācijas apstrādē distancējas no apkārtējiem, lai noteiktu informācijas lietderību, apsver, analizē, pārbauda, izvērtē un šķetina pretrunas. Ja sapratis līdz galam, izlemj par to pastāstīt citiem. Informācijas apstrādes procesā piesardzības nolūkos loģiskais izslēdz emocionālos procesus, līdz minimumam samazina personīgo saiti ar cilvēkiem, dažkārt cilvēkus uztver kā objektu. Ārēji viņš var neizrādīt, ka saņēmis informāciju, jo meklē iespējas pavairot informācijas vērtību. Uzskata, kam daloties ar citiem, tiks pārtverta informācijas vērtība, līdz ar to viņam samazināsies peļņa. Loģiskā misija ir nodrošināt civilizācijas izdzīvošanu, ražošanu, veicināt ekonomikas un zinātnes attīstību. Loģiskajam ir savas atšķirīgas vērtēšanas kategorijas: patiess – mānīgs, likumīgs – noziedzīgs, pareizs – ačgārns, ticams – izdomāts, loģisks – bezsakarīgs.

Starptautiskajos sociotipu (zinātniskajos) apzīmējumos, kas sastāv no četriem koda burtiem, trešais burts T norāda uz loģiku. Piemēram, ESTP vai Žukovs.
Loģikas simboli:
L struktūru loģika, sistēmas, stingras procedūras ievērošanas funkcija. Piemēram, INTJ vai Robespjērs.
Darbības  loģika P  lietišķā, resursu sadales, profesionālo spēju novērtēšanas funkcija. Piemēram, ESTJ vai Štirlics.
Esam nonākuši līdz trešajam iezīmju pārim, un esam ieguvuši 3. koda burtu –T. Diviem iepriekšējiem koda burtiem pievienosim šo trešo T. Jau esam ieguvuši trīs koda burtus. Pēdējā 4. iezīmju pāris izšķirs, vai socioniskais tips būs Žukovs – kurš ir iracionāls, vai Štirlics – kurš ir racionāls (ko mēs aplūkojam piemērā).