Tatjanas Prokofjevas pētījumi par 4 stresa veidiem24.02.2020

Reakcijas ātrumu uz stresa ietekmi pēc socionikas pazīmēm atbild “labējie vai kreisie” un “racionalitāte vai iracionalitāte”. Tieši tas ir rādītājs stresa stabilitātes grupai. Trešā iezīme – “aristokrātija – demokrātija” norāda, ka aristokrāti izturas pret stresu malējās pozīcijās – vai nu kā visneiecietīgākie (“elastīgākie”), vai kā vispacietīgākie (“trauslākie”). Demokrāti ieņem divas starppozīcijas: “aizsargāties spējīgie – karkasi” un “sīkstie”. Aplūkosim šīs četras grupas.

 Stresa noturīgie. “Lokanie” – Žukovs, Jeseņins, Gabēns, Hakslijs

“Lokanie” – saliecas (kā niedre vējā), bet nelūst. Ātrāk par visiem reaģē uz stresu un ātrāk iznāk no tā. Ir maz pakļauti slodzes uzkrāšanai. Slikti izprot to, ka citiem ir grūti pārciest un pārvarēt stresu. Viņuprāt nav tādu problēmu, ko dzīvē nebūtu iespējams pārvarēt, tādēļ no “elastīgajiem” ir grūti sagaidīt līdzcietību stresa situācijās.
Šī tipa cilvēki pārcieš stresu vieglāk nekā citu grupu pārstāvji. Agrāk par citiem ievēro stresa situāciju rašanos un strauji uz to reaģē. Viņiem stresa situācijās iedarbojas atsperes princips: “saliekušies” stresa iespaidā, tie ātri “iztaisnojas”, tiklīdz slodze ir garām.
Viņu priekšrocība – “lokanie” ir tie, kuri labi risina uzdevumus ekstrēmajos apstākļos, saglabā spēju efektīvi darboties stresā. Šīs grupas pārstāvji tiecas paši sev radīt stresu, jo pēkšņa situācijas maiņa mobilizē viņus darboties, dodot jaunus spēkus.

Raksturīgākie izteicieni stresa situācijās.
Stresa laikā mobilizējos, varu izdarīt 100 reizes vairāk nekā parastā stāvoklī, tāpēc mani der “sapurināt.
Kad apkārt pasaule sāk brukt un no debesīm krīt dubļi, es atveru savu lietussargu un palieku tīrs (gandrīz kā Karnegi).
Tad es varu lēkt ar izpletni, vai nodarboties vēl ar kaut ko riskantāku. Ja atklāti, tad ir maz faktoru, kuri mani šajā dzīvē baida. Citiem varbūt tas izklausās pārsteidzoši.
Desmit gadu vecumā meitene pāriet uz citu skolu, un pirms intervijas mamma viņai saka: “Neraizējies, pat ja kaut ko aizmirsi”. Meitene atbild: “Mamma nomierinies, vai tu vari atcerēties gadījumu, kad es esmu uztraukusies?”

 Gūt rūdījumu stresā – Igo, Robespjērs, Džeks, Draizers.

“Virsbūve vai aizsargsiena” – ļauj šīs grupas tipiem saglabāt struktūru. Viņi viegli pārcieš sīkumainu stresu, bet nopietnos gadījumos to uztver kā trenējošo faktoru, kas nākotnē līdzīgās situācijās dod rūdījumu, paaugstina stresa stabilitātes līmeni. Viņi uzskata, ka grūtības cilvēku norūda.
Šo grupu arī var uzskatīt kā ar augstu stresa izturības stabilitāti. Viņi pārliecinoši tiek galā ar stresu, bet, atšķirīgi no “lokaniem”, ne visai ātri reaģē uz to. Niecīgu stresu aizmirst acumirklī. Taču iziet no situācijas bez zaudējumiem nespēj, toties karkasu, vai ārējo “čaulu” saglabā. Darba apstākļos šī grupa stresu pārdzīvo vieglāk, galvenais, lai pēc tam būtu iespēja labi atpūsties.

Raksturīgākie izteicieni stresa situācijās

Situācijas, kurās kādreiz izjutu stresu, ar laiku (jo biežāk tās atkārtojas) kļuva pilnīgi ikdienišķas. Sākumā pat eksāmeni skolā bija smags pārbaudījums, bet tagad tāda veida uztraukumi ir pavisam parasta lieta.
Dažreiz es īsti nesaprotu, kā sīkas nepatikšanas kādam var izraisīt stresu. Manuprāt, tās vienkārši nav vērā ņemamas.
Ja stress izrādās samērā nopietns, bet tas jau, kādreiz ticis, piedzīvots, tad es pret to izturos diezgan viegli, sakot sev, ka “es jau esmu šo procesu izstaigājis”. Ja iepriekšējā reizē tiku ar to galā, tad tagad noteikti tas nāksies vēl vieglāk.
Divas reizes, kad stress bija ļoti ilgstošs, es ar to tiku galā tikai tad, kad paraudzījos uz to, cik ilgu laiku esmu šajā stāvoklī un cik daudz iespēju esmu palaidis garām. Tad es pamatīgu sadusmojos uz sevi. Un pārvarēju stresa situācijas.

 Stresu bremzējošie. “Sīkstie” – Donkihots, Dimā, Napoleons Balzaks

“Sīkstie” – Cīnās ar stresu, bieži pārmokot sevi. Niecīgam stresam nepievērš uzmanību, bet nopietnākos stresa gadījumos cīnās līdz atslābumam, zaudējot stresa noturības līmeni. Vienu reizi iztur, otro arī, bet desmitajā reizē tiek pievarēts.
Šī grupa tiek dēvēta par zema stresa izturības grupu. Taču “Sīkstie” ir spējīgi stresa situācijās pārslēgties uz kaut ko citu ātrāk nekā “Trauslie”. Šai grupai raksturīga stresa noliegšanas doma.
Kamēr fakts par stresa esamību tiek apzināts, pretestība pret to samazinās un cilvēks tajā tiek iepīts. Viena un tā pati situācija, kas izraisa stresu, katru reizi tiek uztverta ļoti asi, kaut arī jau ir bijusi piedzīvota. Ilgstoša atrašanās stresā “Sīkstos” nomāc. Lai izvairītos no stresa, nepieciešama palīdzība un ieteikumi no ārpuses.

Raksturīgākie izteicieni stresa situācijās

Niecīgu stresu vienmēr atvirzu no sevis, un domāju, ka tas šoreiz mani neskars. Kad stresa situācijā jau esmu iesaistījies, tad varu rīkoties neapdomīgi. Pat tad, kad visas nepatikšanas ir beigušās, ilgi nespēju no tā atgūties. Nepārtraukti pārdomāju visus stresa izraisošos iemeslus. Pēc tam tie ilgi mani “grauž”. Nākotnē no šādām un līdzīgām situācijām izvairos, pat nebaidoties samazināt paziņu loku.
Negatīva informācija manī uzkrājas, bet funkcionēt, it kā netraucē. Pēkšņi kāds sīkums rada manī tik lielu trauksmi, ka kļūst pat slikti (vai pārāk labi). Tas mani izsit “no sliedēm” un viss, ko varu darīt, ir pavēlēt sev pārdzīvot šo laiku. Jeb līdz cits gadījums (varbūt priecīgs) to izkliedē.
Intensīvā stresā periodā es ilgstoši varu zaudēt izturību pret līdzīgiem gadījumiem. Vissliktākais ir tas, ka es arvien vairāk iedziļināties problēmās. Nespēju tās izmest no galvas.
Šādu stresa situāciju izraisīto saslimšanu ar gadiem var iemācīties pārvarēt, gūstot pieredzi, un izvairītos, vai, attālinoties no situācijām, kurās neizbēgami atkārtosies kaut kas līdzīgs. Te iederas teiciens: Sargā sevi pats, jo citi tevi nesargās!”
Es tiešām cenšos nepievērst uzmanību stresam, bet diemžēl tas izdodas ar grūtībām. Lai gan es cenšos izvairīties no kutelīgām situācijām, bet domas par noritējušo konfliktu tik un tā atgriežas. Es vienatnē ar sevi tās nespēju izmest no galvas, tādēļ man nepieciešams ar kādu ir dalīties. Tad man kļūst vieglāk.

Stresa nenoturīgie. “Trauslie” – Hamlets, Maksims, Štirlics, Dostojevskis

“Trauslie” – “Statuja uz māla kājām”. Ilgi ir stresa procesā un ilgi no tā nevar iznāk, lauž sevi stresa iespaidā, viņiem visvairāk nepieciešama palīdzība no ārpuses. Visjūtīgākie pret stresu. Uzradušās problēma viņiem ir neatrisināms uzdevums.
Šī grupa visilgāk izdzīvo stresa situācijās un visilgāk no tās nespēj iznākt. “Trauslie” var pretoties stresam kādu laiku, bet ar katru jaunu stresa vilni viņu spēki tiek iztukšoti. Tad viņi maina izturēšanās taktiku uz pretējo un pat demonstratīvu izvairīšanos no šādām situācijām. Gala rezultātā ilgstoša stresa spiediena rezultātā “Trauslie” tiek salauzti.
Lai to novērstu, viņiem bieži nepieciešama savlaicīga palīdzība no ārpuses (ne tikai kolēģu, draugu, bet arī profesionāļu – ārstu, psihologu palīdzība). Nav ieteicams šīs grupas pārstāvjiem dot pastāvīgu darbu, kas saistīts ar biežu stresu. Jāpiemetina, ka “Trausli” reti sarīko sev un citiem stresa situācijas, bet ļoti jūtīgi reaģē uz citu cilvēku radītām stresa situācijām.

Raksturīgākie izteicieni stresa situācijās. Teksts ņemts no diagnostikas un pašanalīzes protokoliem.

Kā es kā Līvija )Napoleona tips) uztveru stresu.
Es cenšos izvairīties no stresa, bet, ja stresa situācija tomēr ir notikusi, tad tas izsit mani no līdzsvara uzreiz, un pat uz ilgāku laiku.
Tikai pieredze palīdz pārvarēt izsargāties no stresa ātrāk, bet, ja tādu situāciju ir sakrājies pārāk daudz, sākotnēji tas izsit no līdzsvara.
Vienmēr cenšos jebkurā stresa situācijā atrast racionālu graudiņu, bet tam man ir jākoncentrējas, tāpēc ņemu pauzi, noslēdzos.
Strīdos vienmēr atlieku attiecību skaidrošanu, gaidu, kamēr tas norims, vai viss nokārtosies bez manis.