Socioniskā tipa noteikšana bērniem17.08.2022

Tuvojas skolas laiks, daudzi vecāki ir norūpējušies par saviem bērniem. Daudzus nodarbina doma: “Kas ir mans bērns, kāpēc viņa uzvedība atšķiras no brāļa, māsas uzvedības? Kāpēc man ar diviem veidojas vieglas attiecības, bet trešais it kā būtu piedzimis no citas miesas. Ar ko izskaidrojams viņa kūtrums, mazkustīgums? Varbūt slims? Jeb gluži pretēja temperamenta bērns, kurš savas aktivitātes dēļ it bieži izpelnās sodus? Dīvaini, eksaktos priekšmetos teicamnieks, bet valodas jāiekaļ no galvas? 

Pirms sāku stāstīt par tipa noteikšanu bērnam, ir svarīgi atgāgināt, ka psihē ir nosacītu četri kanāli. Skaidrības labad, ielūkojies socionisko tipu tabulā! Grāmatā: “Atrodi sevi! 111. lappusē, Mājaslapā: Sociotipu “MK” tabula 

 Pirmais kanāls ir vadošais, dominējošais. Tiek aprakstīta tā funkcija (rakstura iezīme), kura atrodas 1.kanālā. Ja tajā atrodas intuīcija T I, tātad bērnam dominē intuīcija. Ja tajā atrodas ētiskā R E funkcija, tātad bērnam tā būs dominējošā, utt.
Otrais kanāls arī ir svarīgs, bet tas ir pakārtots pirmā kanāla funkcijai. Šeit netiks apskatītas 3. un 4. kanāla funkcijas, tās ir vājākas.

Bērnus pēc vecumiem nosacīti sadala trijās grupās
Pirmā grupa no 0 līdz 8 gadi.

 Anketēšana šādā vecumā negūs rezultātus. Faktiski bērnus nevajadzētu iztaujāt. Bērna tipa noteikšanai jāizmanto novērošanas metode, kas, iespējams, dos ticamus rezultātus. 
Bērns ir patiess, viņš dabiski reaģē uz pasauli. Viņam vēl nav izveidojušies savi uzvedības modeļi, viņš nav piesavinājies sociālās uzvedības normas.
Bērns dabiski tiecas pēc ādas informācijas, kura viņam ir saprotama un interesanta. Viņam vēl nav izveidojusies apziņa, ka jāklausās arī tāda informācija, kas noderēs dzīvē.

Jāpievērš uzmanība tam, cik aktīvs un sabiedrisks bērns ir. Mātes stāsta, ka daži bērni pat viņas ķermenī esot, ir ļoti aktīvi. Bet pēc piedzimšanas izkalpina visus apkārt esošos.
Pretstatā tiem, ir arī mierīgi mazuļi, kuri nepiesaista uzmanību un ir samērā mazprasīgi. Šādi bērni labprāt spēlējas paši savā nodabā, savā izdomu pasaulē. Mēdz sarunāties ar sevi.
Tieši vecāki un tie, kuri audzina mazuli, bieži ievēro spilgtus momentus, kuri liecina par ekstraversiju vai intraversiju, tas ļauj secināt, ka bērns ir ekstraverts “E” vai pretēji tam – intraverts “I”.

Līdztekus tam pamana arī kādas citas spilgtas iezīmes, kuras liecina par (loģiku L P vai ētiku R E; sensoriku S F vai intuīciju T I). 
Ir nepieciešamas pamanīt ļoti zīmīgas izpausmes, vairākkārt apstiprinātas, jo ne vienmēr bērnam tās izpaužas spilgti. Steigties nevajag! Ilgākā laika posmā speciāli izveidotā tabulā atzīmējiet novēroto. Grāmatā: “Atrodi sevi!” – 369 lpp. 
Komunicējiet ar bērnu, pievērsiet uzmanību tam, par ko visbiežāk viņš stāsta, kam visbiežāk pievērš uzmanību. Neuzspiediet savu viedokli, nepazemojat bērnu, ja gadījumā jūtat, ka bērns jūsmo par pretējā dzimuma spēlēm vai pat aizraujas ar tām.

Ja bērns jums stāsta par kaut kādām sarežģītām citu cilvēku emocijām, par to, ka viņš ir pamanījis sava drauga slikto noskaņojumu, ka kāds bērns bieži raud – tas liecina par spēcīgu ētiku E R. Ētiskā tipa bērniem piemīt (dominē) sievišķīgums, kas nav novirze, bet dabīga izpausme.
Bērns ar spēcīgu ētiku vieglāk veido kontaktus ar citiem bērniem, viņam grūtības nesagādās iepazīties arī ar svešu cilvēku. Būsiet ievērojuši, ka viņš pats meklē sakarus ar citiem cilvēkiem. Ir līdzjūtīgs, ētiskie zēni bieži raud. Ir maigi, var būt arī lišķīgi.
Ētiskais bērns bieži vērtē citus cilvēkus, stāstot par to tuviniekiem, bet viņš spēj aprakstīt kaut kādas viņu īpašības. Viņš ar lielu prieku norunās dzejoļus viesiem (īpaši ekstravertais ētiskais) un vēros klausītāju reakciju. Skolā labāk padodas valodas, nekā metemātika.

Ja bērns stāsta par praktiskām darbībām, kā kaut ko izveidot, spilgti skaidro darbību secību, tas liecina par spēcīgu loģiku P L . Loģiskam bērnam patīk praktiskās darbības, kaut ko būvēt, izvēlas konstruktorus, saliek puzles. Loģiskais bērns var izskaidrot otram cilvēkam (pat pieaugušajam), kā pareizi kaut ko darīt (piemēram, kā pareizi mainīt baterijas rotaļlietām). Loģiskie daudz konkrētāk prot stāstīt, ar ko viņi nodarbosies pieauguši. Viņus var aizraut mehāniska/tehniska satura grāmatas.
Loģiskie izskatā un darbībās ir izturīgi. Loģiskās meitenes labprātāk nodarbojas ar zēniem atbilstošām nodarbēm, kāpj kokos, nebaidās kauties, svilpo. Loģiskie savalda savas emocijas, viņiem kauns būt vājiem, retāk raud. Skolā labāk padodas matemātika, nekā literatūra. Loģiskie ar grūtībām komunicē, īpaši intravertie.

Bērnam ar dominējošo intuīciju I T piemīt tieksme ticēt pasakām, viņi pasaku varoņus uztver kā reāli eksistējošus. Paši spēj izdomāt kaut kādus stāstus, tanī skaitā šausmu stāstus (… neskaties uz mēnesi, par mēnessērdzīgo kļūsi...) (ja iedzersi ūdeni no zemē iemītas kazas pēdiņas, kļūsi par kazlēnu…un viņi tam tic!). Vecāki pamana labi attīstītu fantāziju, kas parādīsies zīmējumos, vai kaut kādā citā daiļradē. Viņu sapņi bieži saistās ar nereālām lietām, to var pārbaudīt, pavērojot, ko viņi uzzīmē.

Intuitīvie bērni nepamana nekārtību sev apkārt, arī savam apģērbam nepievērš uzmanību. Meitenes staigā neizķemmētiem matiem, maz rūp higiēna. Sensoriem vecākiem bieži nākas rāt intuitīvo bērnu par radītām nekārtībām. Visu, gan rotaļlietas, gan apģērbu, somu, cepuri pamet, kur gadās. Bieži zem gultas, aiz skapjiem krājas novalkāto drēbju kalni. Atvilktnes pārbāztas ar atkritumiem. Apgrauž zīmuļus, cimdu galus, citi apgrauz džemperiem pie kakla pieguļošo augšējo malu. 

Bērni ar dominējošu sensoro funkciju F S labi izjūt savu ķermeni, pieskārienus. Viņi ir jutīgi pret nekomfortablu vidi. Jau maziņi būdami, reaģē par nekārtībām sev apkārt, arī apģērbā. Viņi mīl ērtības gan telpā, gan apģērbā (ja apavi spiež, tad nenēsās tādus). Ēdienu izvēlē ir prasīgāki. Viņi ātri ievēro izmaiņas savā ķermenī, jūt, ja ir paaugstināta temperatūra, tad viņi jūtās slikti. Intuīts to var ilgi to neievērot.

Izvēlētās spēles vedina domāt par bērna tipu

• Ja meitenes spēlē “Mammas – meitas” – tas drīzāk liecina par dominējošu attieksmes R  ētikas iezīmi.
• Ja spēlē izpaužas spilgta otra cilvēka aprūpe, tas liecina par sajūtu sensorās S  iezīmes dominēšanu.
• Ja bērns izvēlas dažādas mašīnas (pat meitenes), praktiskas lietas (nažus, dakšiņas, katliņus – tas drīzāk liecina par struktūru loģikas L iezīmi.
• Ja bērns pārsvarā aizraujas ar kara spēlēm, ar šaujamiem, meklē bandītus, tēlo policistus, tas drīzāk liecina par varas sensorās F funkcijas dominēšanu.
• Ja bērns spēlē tikai kariņus, gatavo pats durkļus, lokus, ja mīl praktiski kaut ko meistarot, fiziski darboties, tas liecina par lietišķo, darbības P loģiku.
• Jāvēro, vai bērns pats izvēlējies šo spēli, vai arī viņu ir pierunājuši spēlēt citi. Bet varbūt tieši viņš citus mudina spēlēt kariņus. Vai pretēji – citus atrunā spēlēt kariņus, bandītus. Kā viņš uzvedās, kad uzvar? Ko viņš dara, kad zaudē? Kā viņš risina strīdus? Vai viņš izsaka loģiskus apgalvojumus, vai ietekmēšanai izmanto spilgtas emocijas?
• Kādas multfilmas bērns skatās? “Vinnijs Pūks”, “Ezītis tumsā”, “Nu pagaidi tikai!”

 Otrā grupa: 8 — 14 gadi

Šajā vecumā bērnu jau var iztaujāt. Bet ir jāizmanto speciāli veidota anketa bērniem, kurā ir viegli un bērnam saprotami jautājumi.
Ar ko tu mīli sarunāties? Pastāstiet par saviem draugiem. Kādi priekšmeti tev patīk? Kādās spēlēs tu mīli spēlēt?
Vajadzētu uzdot tādus jautājumus, lai bērnam būtu vieglāk par sevi pastāstīt.
Ir ļoti svarīgi bērnam radīt komfortablu psiholoģisko atmosfēru. Ja bērns baidīsies sniegt patiesu atbildi, tad tas var neļaut pareizi noteikt viņa tipu.

Varbūt bērnam nepatīk matemātika, viņš ienīst skolotāju, kurš liek mācīties matemātiku. Vecākiem viņš to baidās pastāstīt, jo viņi var par to sadusmoties un teikt, ka tā nav labi, ka vajag tikai piespiesties un censties. Dažkārt par šādu rīcību vecāki bērni pat soda.
Ieteicams, lai bērnu izjautā tāds cilvēks, kuram viņš uzticas, ar kuru saskarsmē neizjūt spiedienu. Šo anketu var pārvērst par spēli, lai bērnam nekļūtu garlaicīgi.

Trešā grupa: 14 gadi un vecāki pusaudži.

Šādiem bērniem var dot pieaugušo anketu, var izmantot visas metodes, ko izmanto pieauguša cilvēka tipa noteikšanai.
Nosakot pusaudža tipu, nav jāsteidzas ar secinājumiem. Ja ir daudz pretrunīgu faktu, tad tas ir signāls, ka viss vēlreiz jāpārbauda.
Ja ar pirmo reizi neizdodas nonākt pie kādā konkrētā tipa, turpmākās novērošanas gaitā nonāksiet pie daudz tuvākas tipa versijas. Bieži ir gadījušās šādas situācijas, kad vecāki atbild pusaudža vietā, jo viņš jau lūk, labi savu bērnu pazīst. Šādu interviju laikā notiek sadursme, pusaudzis sadrūmis, noliedz vecāku apgalvojumu uz klusē.

Ja izdodas noteikt bērna tipu, ieteicams izlasīt viņa raksturojumu. Tam jāatbilst vismaz par 80 %. Grāmatā: “Atrodi sevi!” – 370 lpp.

Aplūkosim nedaudz attiecības starp tipiem.

Ja jums jau ir zināms tā bērna tips, ar kuru sarunājas jūsu bērns, tad komunikācijas laikā var izdarīt dažus minējumus par jūsu bērna tipu. Nereti izdodas pamanīt komfortablas vai neērtības attiecības starp ciņiem. Neitrālas attiecības būs grūti izprast, kādas attiecības veidojas starp abiem saskarsmē. Pieredze liek secināt, ka turīgos apstākļos auguši bērni, kuriem tiek pilnīgi apmierinātas viņu iegribas, nespēj saprasties arī ar komfortu attiecību partneri. Tāds bērs grūti komunicē, nespēj dalīties ar savām rotaļlietām, tiklīdz cits pieskaras viņa lietām, agresīvi tās atņem. Bet īsu brīdi pēc tam nomet.

Sanāk tā, ja bērnam ļoti patīk komunicēt ar cilvēku, viņš priecājas par katru tikšanos, tad var izdarīt pieņēmumu, ka tās ir duālās, aktivācijas vai Pusduālās, mirāžas pusaudžu attiecības.
Ja bērns izvairās no saskarsmes ar kādu cilvēku (radinieku, audzinātāju, kaimiņieni, arī ar vecākiem …), izriet secinājums, ka tās ir diskomfartablas, neērtās attiecības. Tādos gadījumos jābūt uzmanīgam, lai neizceltos konflikts. Piedzīvot nepatiku vienam pret otru var arī duālās attiecībās, jo pastāv taču psihosofiskā nesaderība.

Rakstā daļēji izmantoti K. Papovas vērojumi