Vai tā ir maģija? Nē! Socionika15.10.2016

Dagnija Millere-Balandīna

Saruna ar socionikas ieviesēju Latvijā – Veltu Līviju Miķelsoni

Izveidot attiecības ir salīdzinoši vienkārši. Daudz grūtāk ir atrast kvalitatīvu un abām pusēm piemērotu attiecību modeli, lai savienība nebūtu īslaicīga un rezultētos ar laimīgu un harmonisku ģimenes dzīvi. V. L. Miķelsone ilgus gadus meklēja atbildes uz jautājumiem, kā to paveikt – kā saprast, kurš partneris ir piemērotāks, kā atrast pareizo pieeju un pieņemt veiksmīgus lēmumus, veidojot nopietnas attiecības. Līdz dzīves ceļā sastapa socioniku. No tā brīža laimīgu attiecību formula vairs nešķita tik mistiska un nesasniedzama.

Kāda ir jūsu izglītība?

Man ir vairākas. Bet, kas attiecas uz socioniku, tad 2007. gadā Kijevas Starptautiskajā Socionikas institūtā man tika piešķirts maģistres grāds socionikā.

pēc izlēmāt pievērsties tieši socionikai? 

Dzīve mani ir mētājusi ļoti dažādi. Sekojot astrologa prognozēm, man bija jāiziet cilvēku iepazīšanas ceļš. Visticamāk, arī tāpēc 1997. gadā Rīgā nodibināju iepazīšanās aģentūru Skārleta. Mani neapmierināja fakts, ka pievilcīgas un simpātiskas sievietes nespēj palikt kopā ar atbilstoša vecuma un profesijas kungiem. Sāku apgūt numeroloģiju, psiholoģiju, arī astroloģiju, taču nevienā iepriekš nosauktajā jomā neguvu atbildes. Tad pavisam nejauši sastapos ar socioniku. Jau tā paša gada rudenī, sniedzot pāriem ieteikumus, izmantoju socionikas metodes. Tolaik tiku kopā savedusi vairāk nekā 550 pārus. Guvu milzīgus panākumus, par mani aktīvi interesējās arī prese. Daži mani pat noturēja par sievieti ar maģiskām spējām, taču tā bija socionika.

Kā saņēmāt drosmi par šo tēmu izdot arī grāmatas?

Tāpēc, ka Latvijā par socioniku tad vēl neko tā īsti nezināja. Par šīm efektīvajām metodēm taču vajadzēja stāstīt cilvēkiem! Tas tik daudziem aiztaupītu sirdssāpes… Cilvēku izprašanas, pazīšanas un līdzi jušanas spējas man bija ieliktas jau šūpulī, tāpēc vēlējos savā dzīvē citiem darīt labu. Un arī drosmi man nekad nav nācies aizņemties, tā vienkārši ir manī. Pirms pirmās grāmatas izdošanas pat sastapos ar draugu brīdinājumiem – bet ja nu tevi apvainos plaģiātismā? Jo tolaik, kad 2004. gadā izdevu savu pirmo grāmatu Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi, biju spējīga tikai saviem vārdiem pārstāstīt citu autoru (tikai krievu valodā izdotos) darbus par socioniku. Bet es uzdrošinājos! Latvijā mana grāmata par socionikas tēmu bija pirmā.

Cik spēcīgi savstarpējās attiecības ietekmē mūsu dzīves kvalitāti?

Manā skatījumā, viens no būtiskākajiem laimīgas dzīves motivatoriem ir saderīga pāra kopdzīve. Tā sniedz līdz 65% laimes. Tikai pēc tam seko atbilstošs un sirdij tīkams darbs. Socionika ir ģeniāla ar to, ka pēc tās izstrādātā algoritma ir iespējams prognozēt, cik noturīgas ilgākā laika periodā veidosies attiecības – gan mājās, gan darba vietā. Mīlestība patiešām spēj glābt pasauli! Tā domā arī daudzi ģēniji. Bet, ja mīlestībā nākas vilties, cilvēks cieš, kļūst depresīvs. Šāda persona ir arī vājš darbinieks, jo dvēseles ciešanas liedz viņam produktīvi strādāt. Bieži slimo, un pasauli uztver tikai tumšās, drūmās krāsās. Toties laimīgs cilvēks arī apkārtējos apbārsta ar prieku.

Vai cilvēki ir gatavi iedziļināties un strādāt pie attiecībām?

Agrāk (piemēram, manā jaunībā) vispār nebija tāda jēdziena – piestrādāt pie attiecībām. To aizliedza arī politiskie apsvērumi. Visiem obligāts bija darbs. Un, pārnākot mājās pēc smagas darba dienas, neviens nevēlējās vairs analizēt – kāpēc notiek tā, kā notiek? Taču viss krasi mainījās, sabrūkot PSRS sistēmai. Maz pamazām fizisko darbu sāka aizstāt milzīgos tempos uz priekšu ejošā tehnika. Liels procents cilvēku tagad sēž birojos un daudz analizē, lasa, it kā izglītojas. Katrs var rakstīt grāmatas un paust savu viedokli. Nepastāv dogmas, kas noteiktu, kāds viedoklis būtu vispareizākais. Sociālismā bija morāle, ka katram ir jādibina ģimene. Un, kad tas ir noticis, tad jādzīvo kopā līdz mūža beigām, bez jebkādas kunkstēšanas. Visas negācijas jāpiecieš, jāpacieš, jāmainās pašam. Kas šo morāli neievēroja, tos publiski kaunināja.

Tagad ir demokrātisms. Jebkurš pauž savus uzskatus, un tāda morāle, manā skatījumā, nepastāv. Prese sludina cilvēku brīvo dzīves stilu, arī valdībai par to sirds nesāp. Jā, visatļautības vilnis ir pārņēmis gandrīz visu pasauli. Un tas ir sagrāvis arī ģimeniskumu. Ļaudis ātri iepazīstas, tikpat ātri arī šķiras, pēc tam dažāda veida literatūrā meklējot šķiršanās iemeslus. Agrāk attiecības noraudzēja vismaz gadu, jo gada laikā ir iespējams atklāt patieso otrās pusītes raksturu, un kopdzīve šī perioda laikā vēl netika uzsākta.

Runājot par socioniku – lai arī cik ļoti partneri centīsies piestrādāt pie attiecību kopšanas – ja satuvināšanās notikusi ar nesaderīgu otru pusīti (pēc socionikas un psihosofijas algoritma), pāris tik un tā izšķirsies.

Lūdzu, definējiet socioniku un psihosofiju. Vai šīs zinātnes mijiedarbojas?                                  

 Socionika (zinātne, kuras pamatlicēja ir Aušra Augustinovičūte) stāsta par informācijas apmaiņu ar pasauli – kā cilvēks uztver, pārstrādā pasaules daudzveidīgo informāciju un pārraida to. Tas ir indivīda informācijas gūšanas avots un pārstrādes veids. Pastāv 16 atšķirīgi veidi.

Toties psihosofija stāsta par personas enerģijas krājumiem, atbildības uzņemšanos, emocionālo mijiedarbību, par fizisko spēku un izturību, attieksmi uz mantisko stāvokli, seksualitāti un iedzimtiem talantiem. Izšķir 24 atšķirīgus tipus.

Psihosofiskā tipa iespaidā cilvēkam rodas ierosme, bet socioniskā tipa iespaidā šī ierosme iegūst formu. Abas šīs zinātnes viena otru papildina. Atsevišķi tās faktiski nav skatāmas.

Ko iegūstam, uzzinot savu socionisko un psihosofisko tipu?

Uzzinot savu piederību socioniskajam un psihosofiskajam tipam, cilvēks pārstāj sevi šaustīt, iemācās aizstāvēties un izprast savu patieso būtību. Daudz labāk saprot savus tuviniekus – vecākus, radus, arī darba biedrus. Viņš zina, kur studēt, lai nebūtu vēlāk jāviļas, zina, ar ko nodarboties, lai darbs sniegtu prieku. Kā arī – ar ko precēties, lai nebūtu jāšķiras.

Vai piederība konkrētam tipam dzīves laikā mainās?

Cilvēka tips – gan socioniskais, gan psihosofiskais – dzīves laikā nemainās. Bet mainās tā piepildījums, saturs.

Kā noteikt savu sociotipu? 

Tehnikas laikmetā mums ik dienu nākas mācīties, jo visu laiku kaut kas mainās. Ir tāds teiciens, ka izdzīvos tie, kuri mācīsies. Es tam pilnībā piekrītu – savu dzīvi harmoniski spēs iekārtot un estētiskā vidē dzīvos tie, kuri nepārtraukti izglītosies un smels vajadzīgo informāciju. Lai noteiktu savu tipu, ir jāmācās. Var, protams, aiziet pie speciālista un noteikt tipu, bet ar to būs par maz. Piemēram, kādam iebraucējam no citas valsts var iztulkot dažus teikumus, lai viņš  spētu iekārtotos jaunā dzīvesvietā. Tā ir dzīves fiziskā puse. Bet, kā dzīvot turpmāk, kā sadzīvot ar pamatiedzīvotājiem, kā saprast valodu – tas viss ir jāmācās! Tā ir dzīves dvēseliskā puse.

Socionikas metode sevis analizēšanu iedala četros pāros: intraverts (I) vai ekstraverts (E); sensors (S) vai intuīts (I), ētiskais (F) vai loģiskais (T), racionālais (J) vai iracionālais (P), no kuriem dominē viena pāra puse. Zem tiem seko skaidrojums. Tiklīdz tas noskaidrots, cilvēks iegūst savu kodu, piemēram, ENFP jeb Hakslijs, kurš dzīves laikā nemainās.

Vai savu tipu var uzzināt, pavisam ātri aizpildot kādu testu – attālināti?

Protams, pieejami arī testi, bet to ticamība ir ne augstāka par 30%. Reti kurš cilvēks sevi ļoti labi pazīst, kaut gan daudzi tā mēdz apgalvot. Turklāt nereti cilvēkam mainās garastāvoklis, kas var ietekmēt atbildes uz testa jautājumiem. Ieteiktu testu pildīt laba profesionāļa klātbūtnē, kurš pēc ārējām pazīmēm redz atbilstošo tipu un pamana atbildēs esošās pretrunas.

Kāda informācija atrodama jūsu jaunākajā grāmatā?

Šī gada vasarā (2016. gads) iznāca mana piektā grāmata: Izdzīvot mūžu saskanīgi, kura jau guvusi pozitīvas atsauksmes. Tajā es vienkāršā veidā stāstu par psihosofiju, tiek raksturoti arī visi 24 psihotipi. Tāpat sniegti starptipu attiecību apraksti – kādu profesiju izvēlēties atbilstoši savam psihotipam. Katram psihotipam ir pievienotas saderības tabulas, kur, izmantojot baļļu sistēmu, tiek norādīts uz komfortu vai diskomfortu ar citu tipu.

Mājaslapā meklējiet katra tipa raksturojumu, sabiedrībā zināmu cilvēku piemērus un noderīgu informāciju par attiecībām un saderību.

       V. L. Miķelsones sarakstītās un izdotās grāmatas:

2004. gadā – „Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”.
2007. gadā – „Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi” (atkārtots, uzlabots izdevums).
2011. gadā – „Не меняйся, только познай себя”.
2014. gadā – „Atrodi sevi”.
2016. gadā – „Izdzīvot mūžu saskanīgi”.

tesktuālais materiāls // intervija // veselam.lv