Nosaki sociotipu pēc parunām14.01.2017

Katrai nācijai ir savas parunas un sakāmvārdi, kurus viņi lieto. Daudzi ir līdzīgi un viņus lieto visā pasaulē.  Taču katru parunu ir izdomājis noteikta tipa cilvēks (soconiskais tips), ko diktē viņa psihes funkcijas. Ar vienu mērauklu nevar mērīt visas parunas, jo tips, kuram tas neatbildīs, to nelietos. Sensorais, piemēram, nekad neteiks teicienu: “Neskati vīru no cepures! “tādēļ, ka sensorais vispirms pievērš uzmanību cilvēka ārējam izskatam. Tas izskan kā pamācības, kā novērtējums cilvēka darbībai, izskatam.
Sociotipa iezīmes labi raksturo latviešu tautas (un ne tikai latviešu) parunas un sakāmvārdi. Arī lasot šis parunas, vari mēģināt noteikt savu tipu. Izvēlies, kuru pusi pretstata pāros vari attiecināt uz sevi? Tad atzīmē rakstura iezīmju saīsinājuma burtu, piemēram, ja jūtu, ka uz tevi attiecas ekstraverts, tad atzīmē burtu (E). Lasi pārējās parunas un tāpat atzīmē. Rezultātā iegūsi četru burtu kodu. Piemēram, ESTP – vai pēc pseidonīma Žukovs. Kad burti iegūti, sociotipu tabulā atrodi tipa pseidonīmu un tad lasi raksturojumu. 

1.pretstatu pāris.

Ekstraversija – E
Ātri deg, ātri skrien!
Bēda nekad neatnāk viena.
Skrien kā vējš, atduras kā miets.
Ar skriešanu bagāts nekļūsi.
Skrien kā vējagrābslis!
Cilvēka dabā – vienmēr būt kustībā!

Intraversija – I
Lēnāk brauksi, tālāk tiksi!
Pēc diviem zaķiem skriesi, nevienu nenoķersi!
Klusa cūka dziļu sakni rok.
Klusi ūdeņi ir dziļi.
Kluss kā jēriņš pie cirpēja.
Cilvēka dabā – būt slinkam!
Papīrs pacieš visu.
Ciemos labi, mājās vēl labāk.
Klusēšana – piekrišanas zīme.

2.pretstatu pāris
Sensorika – S
Kas māk, tam nāk!
Šuj ko šūdams, aizmet mezglu; dari ko darīdams, apdomā galu.
Pārejot tiltu, zvaigznēs neskaties!
Putnu pamana lidojumā, bet cilvēku darbībā.
Ja malsi, tad arī milti birs!
Acis baidās darba, bet rokas padara.
Zivs meklē kur dziļāk, cilvēks – kur labāk.
Nelepojies ar vārdiem, bet ar darbiem.
Citiem acīs skabargu redz, pats sev baļķi neredz.
Divi lāči vienā alā nedzīvo.
Ūdeni sietā neaiznesīsi!

Intuīcija – N.
Ar prātu Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.
Kas no cerībām dzīvo, no gavēšanas mirst.
Cilvēka dzīve kā tauriņš debesīs.
Nevērtē vīru no cepures!
Cilvēka mūžs raibs kā pupas zieds.
Pa laipu ejot, neskaties zvaigznēs!
Apetīte rodas ēdot.

3.pretstatu pāris.

Loģika – T.
Ciets kā akmens, stūrgalvīgs kā auns.
Bez darba zivi no ūdens neizmānīsi.
Draudzību ar dabu nesajauc!
Taisnība ir rūgta, bet nes augļus.
Bez kapeikas nav rubļa.
Taisnība vienmēr sāp.
Mazāk zināsi, ciešāk gulēsi!
Kas cita godu netaupa, pats savu nolaupa.
Ar piedošanas lūgšanu maizi nenopelnīsi.
Kas darbu strādā, par to darbs gādā.
Nelien svešā dvēselē!
No slavas neviens nav paēdis.

Ētika – F.
Dalīta bēda – pus bēda, dalīts prieks – divkāršs prieks.
Mantu zaudēt – nekas nav zaudēts; cieņu zaudēt – daudz zaudēts.
Kas uz sirds, tas uz mēles, un, kas uz mēles, tas laukā.
Kur saticība, tur laime.
Muļķiem likums nav uzrakstīts.
Ko pats sev negribi, to otram nedari.
Kūst kā sviests saulē.
Glums kā zutis.
Dvēselē atvērts, prātā apdalīts.
Miers baro, nemiers posta.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā.

4.pretstatu pāris

Racionalitāte – J.
Kal ratus ziemā, ragavas – vasarā.
Taisnprātīgo tikai runga izmācīs, bet stulbeni – kaps.
Ciets kā akmens, spītīgs kā āzis.
Ziemā taisi ratus, vasarā adi cimdus.
Kal dzelzi, kamēr karsts.
Visam savs laiks.
Septiņas reizes nomēro, vienu reizi nogriez.

Iracionalitāte – P.
Kā vējiņš pūš, tā salmiņš danco.
Daudz dīdīsies, galvu zaudēsi!
Ūdens akmeni asina.
Lokans kā zutis.
Ūdeni sietā nesasmelsi.