Socioniķa ētikas kodekss20.07.2010
- Katra socioniķa pienākums – ievērot savstarpēju attiecību kultūru, savā darbībā apzināti nenodarot nevienam ļaunu.
- Socionikas teorijas nepilnīga apgūšana neatbrīvo no atbildības pret cilvēku, gadījumā, ja tips noteikts kļūdaini. Tādos gadījumos, ja tiek ņemta samaksa, nauda jāatgriež klientam.
- Socionikas zināšanas uzliek par pienākumu rīkoties godprātīgi.
- Socionika nav panaceja, tā neatrisinās VISAS cilvēces problēmas.
- Socionikā nav pieļaujami kategoriski vērtējumi.
- Nosakot cilvēka sociotipu, neaizmirsti pašu cilvēku, diskusijā izvairies viņu aizskart.
- Esi atturīgs, raksturojot cilvēkus! Atceries – kā tu izturēsies pret citiem, tā spriedīs par tevi pašu un socioniku!
- Saskarsmē ar cilvēku, ar kuru atrodies konflikta, revīzijas, revidējamā vai superego attiecībās, centies uzvesties neuzkrītoši!
- Socionikas galvenais mērķis – savstarpējo attiecību uzlabošana.
- Ja esi izmantojis citu socionikas autoru darbus, neaizmirsti atsaukties uz tiem. Ja vēlies tos izplatīt, saskaņo to ar autoru. Katra autora tiesības ir aizsargātas ar likumu.
- Nav un pat nevar būt sliktu sociotipu! Socionika apskata 16 atšķirīgos psihes struktūras modeļus – sociotipus. Savukārt personības tips, kontaktā ar otru cilvēku, dzīves laikā var mainīties (uzlaboties vai pasliktināties).
- Profesionālas socionikas ekspertam jāprot noņemt klienta “maskas”.
- Izvairies lietot specifisko socionikas terminoloģiju nevietā. Socionikas konsultanta talants izpaužas mākā, pasniegt socioniku sabiedrībai un klientam saprotamā valodā.
- Atceries, ka socioniķi – Teorētiķi ir veiksmīgi zinātniskās teorijas veidotāji, bet vāji sociotipa noteicēji. Tie ir visi intuitīvie loģiķi, vai loģiskie intuīti.
- Savukārt Humanitārie – praktiķi ir apdāvināti sociotipa noteicēju, jo tiem ir augsta empātija.
(saīsinātas rekomendācijas, kas apstiprinātas 1990.gadā III Socionikas konferencē Palangā).