Savaldzināt var ne tikai cilvēks cilvēku!21.12.2020

Viss sākās nejauši, kad, no dabas būdama zinātkāra uz jaunumiem, uzzināju par socioniku un psihosofiju. Sameklēju pirmavotu Latvijā un devos pie Veltas Līvijas Miķelsones, lai noskaidrotu, kāda goda vieta pienākas man šajās tipu tabulās. Intriga kutināja manu sirsniņu.

Biju pārsteigta, cik precīzi biju noraksturota abās zinātnēs. Tas pielika punktu sevis šaustīšanā, pamazām guvu pārliecību, ka esmu īpaša.

No tā brīža sākas socionikas un psihosofijas izzinošais ceļš, kurš nav pārtrūcis līdz šim brīdim. Ar Līvijas palīdzību uzzināju arī sava vīra tipu. Atklājās, ka mūs vieno dubultsaderība – gan socioniskā, gan psihosofiskā. Spriežot pēc mūsu attiecību harmonijas varu piebilst, ka tas mani tikai daļēji izbrīnīja, jo mēs sapratāmies labi, taču sirdi nomierināja tādā ziņa, ka arī nākotnē lielas domstarpības neradīsies.

Biju bezgala apmierināta, ka ieguvu pārliecību.

 

Pats svarīgākais, ko es sapratu, “iebrienot” arvien dziļāk šo zinātņu teorijas apgūšanā, un izpētē bija tas, ka nepietiek tikai ar sava tipa noskaidrošanu, bet vēl ir jāizprot, ko vispār nozīmē socioniskā un psihosofiskā saderība? Kas tā tāda ir? Kas ir tas, ko visbiežāk cilvēki uzskata par saderību? Sabiedrībā to izprot ļoti dažādi.

Visbiežāk cilvēkiem tās ir “rozā brilles”, kad pāris sasteidz kopdzīves uzsākšanu. Jau pēc neilga kopdzīves laika sāk šķist, ka spēj nolasīt otra domas, klausīties serenādes vēlos pilnmēness vakaros, baudīt maigus pieskārienus, kas liek sacelties zosādai, tad ziedi katru piektdienu, salkani vārdi, romantiski randiņi gar jūras krastu, ieraksti smiltīs -“Es mīlu Tevi!“, bezgalīgie solījumi, kad neizpaliek arī apgalvojums – “mīlēt līdz nāve mums šķirs”. Par nožēlu ātrā iepazīšanās (pat noslēgtās laulības) bieži izkūst kā ledus gabaliņš siltā saujā un pāri paliek tikai nievas, otra nosodījumus, jo lūk! tieši viņš (viņa) bija tas sliktais, kuram tiek piedēvēta virkni noniecinošu vārdu.

Tagad es zinu bez sabiedrisko mediju ieteikuma, kā izskatīties sievišķīgākai! 

 

Attiecību sākumstadijā simpātijas pret cilvēku var šķist kā saderība: “Pat vienu un to pašu krūzīti izvēlējāmies!” Bet cik liela noturība būs attiecībām, kādas prognozes par attiecību stabilitāti nākotnē, tas ir vissvarīgākais divu cilvēku kopdzīvē.

Daudzus ietekmē filmas, kuras mēdz skatīties pārmēru daudz, un dažiem tās jauc prātus! Arī dažādie mēdiji mēģina “sakārtot” cilvēku attiecības, cenšoties tiem, it kā norādīt vadlīnijas: 10 pazīmes, kas nosaka, ka esi atradusi īsto!, 10 veidi, kā labāk savaldzināt savu priekšnieku!, 7 veidi, kā apmierināt vīrieti… Dažiem izlasot, tie neapzinoties liek dzīvot utopijā, tā arī nekad neatrodot to īsto un vienīgo. Maldināšanas iespaidā dažs palaiž garām cilvēku ar kuru tiešām būtu viegli un patīkami dzīvot!

 

Esmu pārliecinājusies par šo zinātņu efektivitāti, tādēļ ar pilnu atbildību varu aicināt ieklausīties viņās. Pasaule tik strauji ir mainījusies, tajās ienākusi tehnokrātija. Mainījusies arī izpratne par cilvēku savstarpējām attiecībām. Šodien nav problēma noskaidrot sava iecerēta rakstura tipu un savstarpējo saderību arī pasaules otrā malā. To palīdz virtuālā vide. Tikai tad var droši doties pie viņa (viņas) un nebūs jāviļas.

Patiesībā mums ar vīru toreiz nebija ne rozā briļļu, ne salds romantiskais periods. Netika izteikti zvēresti par neprātīgu iemīlēšanos. Kāpēc? To izskaidro socionikas likumsakarības. Otrai kvadrai, pie kuras mēs abi piederam (Jeseņina/Andersena, Žukovs/Gēte) nav raksturīgi gari iepazīšanās un satuvināšanās scenāriji.

 

Katra diena mums paiet atbrīvotā gaisotnē un jautrībās. Manas vājības papildina, un aizstāj vīrs, es savukārt viņam pa nelielām devām skaidroju savstarpējo attiecību jēgu, un viņš sācis pievērst lielu uzmanību šīm zinātnēm. Mums nav jāizliekas! Mēs dzīvojam nepiespiestā gaisotnē, kas it ļoti ĒRTI! Protams, ik pa brīdim uzrodas kāda sīka “nezālīte’, taču mēs to viegli “izravējam”.

 

Vēlos piebilst, ka neviens cilvēks vai tips nav pilnība. Es agrāk domāju, ka tieši man blakus vajadzīgs tāds pats dvēselisks cilvēks, kāda esmu es (Jeseņina), bet kļūdījos! Ko kopā sadarītu divi tik dvēseliski cilvēki? Kas pārvarētu dzīves grūtības un domātu par ģimenes finansiālo pusi?

Iepazīstoties tuvāk ar socioniku, es sapratu, ka ir jāatmet standarti, kuri iesēdušies katrā no mums dziļi dvēselē un pat zemapziņā. Bet zināšanām nav iespējams nostabilizēt savu personību, iziet no maldinošiem standartiem. Es vairs nepārmetu, vīram, ka viņš nav tik dvēseliski tuvs, neprot pateikt saprotošus vārdus, kad esmu noskumusi.

 

Mācoties sapratu, ka loģiskiem tipiem, kāds ir mans vīrs, piemīt ļoti vāja empātija (iejušanās otra ādā), tāpēc emocionālos brīžos viņš neprot mani atbalstīt. Viņš ir, lasījis dažādas grāmatas, kurās stāsta par morālu atbalstu, dvēseliskumu, bet šobrīd ir sapratis, ka tas viss bija bezjēdzīgi! Ka šī maldīšanās par savu dvēseliskuma trūkumu ir viņa tipa iezīme. No brīža, kas sāku apgūt šīs zinātnes, es daudz precīzāk varu “iekāpt viņa kurpēs”. Esmu sapratusi un izjutusi, ka mīlēt var arī tad, ja nespēj izteikt sirsnīgus un glaimojošus vārdus, kā to kādreiz izpratu es.

 

Man noteikti ir radusies lielāka izpratne par cilvēkiem, kuri ir apkārt, saprotu, kāpēc ar vienu cilvēku ir tik vieglas attiecības, bet ar citu neizdodas pat vienkāršiem vārdiem runājot, rast viņa sapratni un simpātijas. Tādas sarunas beidzas, īsti nesākoties. Manas attiecības arī ar citiem līdzcilvēkiem ir uzlabojušās. To paveica socionika un psihosofija. Tā ikvienam spēj palīdzēt dzīvot saskaņā ar savu tipu.

 

Mums katram ir daudz pozitīvā, un arī katram ir savi kompleksi. Vājās rakstura iezīmes cilvēks cenšas maskēt, slepenībā mēģina viņas uzlabot, tādi viņš pazemina savu pašapziņu: “Kāpēc es nevaru būt kā citi?” Turklāt, ja kāds vēl regulāri atgādina par vājajām rakstura iezīmēm, tad ir pavisam skumji un kompleksi iesēžas vēl dziļāk. Līdz brīdim, kopš neesi izpratis sevi, saproti, ka sevis mērķtiecīga pārveidošana beigsies neveiksmīgi. Zinātnes ļauj iemīlēt sevi, tās izjūtas ir vienkārši neizsakāmas!

 

Pateicoties socionikai un psihosofijai, manas domas par ir iegriezušās pareizā gultnē. Kļūstu enerģiskāka, pozitīvāka, un drūmās domas atkāpjas.
Es kļūstu laimīgāka!

Gadiem ilgi meklēju savu vietu, savu profesiju. Izmēģināju visu, ko iedomājos, taču apmierinājumu neguvu. Jutos sabiedrībā nevajadzīga, līdz uzzināju savu piederību abiem tipiem un sapratu, uz ko esmu spējīga, kādas iezīmes padarīs manu dzīvi laimīgāku, jo darīšu to, ko diktē mana sirds balss. Šīs zinātnes ir iedegušas gaismu manā dzīvē. Ar katru dienu sevi pazīstu un izprotu daudz labāk. Izprotu arī savu vīru. Un visiepriecinošākais ir tas, ka esmu aizrāvusi arī viņu. Jo sākumā viņš ieņirdza par manu aizraušanos. Man izdevās viņu ieinteresēt. Sāku ar mazām devām. Tagad jau pats daudz ko uzjautā. Kolosāli!

Ar katru dienu man nāk jaunas atklāsmes, kas dzīvi padara vieglāku un sirdi priecīgāku.

 

Beidzot zinu, kāds ceļš man ir ejams!
Uzmundrinu arī tevi, lasītāj, apgūt un Iepazīti sevi! Atrodi sevi! Tu nenožēlosi!

 

Ar patiesu cieņu! Sintija Siliņa Norvēģijā