Pulvera muca prezidenta pilī17.06.2012

Cilvēci glābj tikai harmoniskas savstarpējās attiecības un mīlestība. Sabiedrība, kurā valda naids un karš, ir pakļauta iznīcībai. Šajā straujajā progresa laikmetā cilvēki pakļauti lieliem riskiem – pasaules bojāejai, kuru nav iespējams novērst cilvēka spēkiem. Bet attiecību asumus iespējams nogludināt. Lai cilvēks izprastu attiecību noslēpumus, nepieciešams apgūt jaunas zināšanas. Šobrīd viena no patiesākajām ir socionika.

Burtiski runājot, pulvera muca sprāgst tad, kad tai pielaiž uguni. 2011. gada žurnāla „Kas jauns” 31.numura rakstā „Prezidents uz pulvera mucas” tika komentēta bijušo un esošo LR prezidentu partneru saderība, un cita starpā tajā ir atsauce uz šī raksta virsrakstu saistībā ar pašreizēja prezidenta Bērziņa kunga Prezidenta kancelejas personālu.

Šobrīd grūti atcerēties, vai jau tobrīd prezidenta padomniece Elīna Egle bija savā jaunajā amatā, jeb par to žurnālists nejautāja, taču socionikas ekspertiem uzreiz pēc Egles kandidatūras nosaukšanas bija skaidrs, ka pulvera mucas uzsprāgšanas iespējamība palielinājās. Analīze, kā arī citas rakstā minētās, ir izdarīta tikai no socionikas pozīcijām.

Paanalizēsim! Prezidents A.Bērziņš pēc sociotipa Draizers, kas pieder 3. (reformatoru) kvadrai, par savu padomnieci izvēlējās Elīnu Egli, pēc sociotipa Žukova, kas pieder 2. (diktatoru) kvadrai. Šo tipu starpā veidojas revīzijas attiecības, kas ir uzskatāmas par vienām no vissmagākajām socionikā.

Kaut arī sākums likās daudzsološs, jo Žukova spēcīgā loģiskā domāšana Draizerim šķita papildinoša, kas palīdzēs izprast valsts ekonomisko pusi. Kopdarbībā izrādījās, ka viņi neguva savstarpējo uzticību. Bija novērojams, ka radās vēlēšanās kontrolēt vienam otru un katram cīnīties par savu taisnību. Pēc hierarhijas Žukovs ieņem visaugstāko pozīciju sociotipu tabulā. Tas nozīmē, ka Žukovs ir sociotips, kurš faktiski nav vadāms, viņa loma ir vadīt citus. No gaidītā padomdevēja Draizers saņēma nievas, neuzticību un viņa paša zināšanu apšaubīšanu.

Sabiedriskajos portālos par Egles un Bērziņa savstarpējām attiecībām ir lasāma informācija, no kuras saprotams, ka nesaskaņas viņu starpā radušās jau sen. Ko var uzskatīt par „senu”, ja prezidents savā amatā ir nostrādājis tikai vienu gadu?

Tieši to socionikā paredz revīzijas attiecības – tās starp cilvēkiem izveidojas ļoti skarbas un viņi viens otru ir spējīgi sāpīgi ievainot, turklāt šis aizvainojums saglabājas ļoti ilgi. Visbiežāk gadās tā, ka tiklīdz viens aizvainojums ir pierimis, vietā ir jau nākamais, kas vēl dziļāk aizskar cilvēka pašcieņu.

Egle par prezidentu presē norādīja: «Mēs esam dažādu paaudžu, dažādu pieredžu cilvēki un viens no otra gaidījām to, ko nevarējām sniegt,» Viņa bija gaidījusi no prezidenta enerģiskāku rīcību ekonomikas jautājumos.

Komentējot Egles teikto, vēlamies uzsvērt, ka saderīgām attiecībām netraucē ne gadu ne paaudžu atšķirība, nedz pieredzes trūkums. Turklāt valsts prezidents ir reprezentatīva amatpersona, kuram pēc savas būtības nav enerģiski jārīkojas ekonomikas jautājumos, bet jāuzlabo iedzīvotāju labklājība un jāveicina draudzīgu starpvalstu attiecību veidošanās.

Revīzijas attiecībās pulvera mucu no uguns nosargāt gandrīz nav iespējami. Ir pieņemts uzskatīt, ka darbā jāpacieš jebkādas attiecības un ja rodas domstarpības, vienmēr tiek meklēts vainīgais. Ja darba kolēģi tiešā kontaktā darbojas nesaderīgā tandēmā, pulvera muca sprāgst.

Socionikas sniegtās starptipu attiecību prognozes ir patiesas un ticamas, tikai žēl, ka to spēj pieņemt sabiedrības mazākums.