Trampa slepenais ierocis18.02.2017

Trampa psiholoģisko portretu pūlas atšifrēt jau labu laiku. Arī socionikas pasaule nav izņēmums. Socionikas interesenti noteikti ir pamanījuši, ka par Trampu klīst dažādas versijas. Biedrība “Socionika” labprāt publicētu izvērstu skaidrojumu par šo personu, taču lielākajai daļai tas būtu garlaicīgs. Tomēr esam atraduši īsāku formu, lai norādītu būtiskās pazīmes, kas jauno ASV prezidentu raksturo kā Hamletu. Ikviens lasītājs var salīdzināt pats, cik lielā mērā Donalds Tramps iekļaujas Hamleta raksturojumā.

Trampam patīk ieroči un cīniņi

Kā ikviens 2. kvadras pārstāvis, arī Tramps izmanto visu pieejamo ieroču arsenālu uz nebēdu. Viņa ierocis nav tikai ložmetēji, raķetes un iznīcinātāji, bet, pirmkārt –  sava mēle un sava ietekme.

Tramps skaidri iezīmēja savas cīņas lauku, norādīja pretiniekus un iedvesmoja cīnīties. Kā ekstraverto ētisko tipu, viņu nemulsina šķietamās pretrunas starp vārdiem un rīcību, jo viņš apzinās, ka spēs savākt situāciju arī draudu apstākļos. Viņš zina, kam kā tuvoties, kam pieglaimoties un kam ieriebt, ko uzslavēt un izcelt. Viņš patiešām jūt tautas emocionālo pulsu tikpat skaidri kā savulaik Hitlers (arī Hamlets).

Kā Tramps šauj?

    

Salīdzinājumam – D.Tramps un V.Žirinovskis (abi Hamleti)

 Trampam tauta ir gan ierocis, gan mērķis, kuru viņš spēj regulēt pēc situācijas. Pret svešiniekiem viņš uzdrīkstēsies paust citādu nostāju, kā starp savējiem. Vienlīdzīga attieksme pret visiem no socionikas skatupunkta ir demokrātijas pazīme, taču Tramps ir dzimis aristokrāts.

Kā stratēģim, Trampam rūp gan tuvie, gan tālie mērķi. Tālos mērķus viņš nespēs realizēt, ja nepadarīs par ieroci savu tautu. Tāpēc Trampa izspēlētie scenāriji ir virzīti, lai savā nācijā atmodinātu apziņu, ka viņi nedrīkst būt par mērķi citiem, tāpēc labāk ir pašiem kļūt par ieročiem.

Karš, konflikti, domstarpības ir attiecību zaudējumi. Taču šos zaudējumus atlīdzinās ne vien Tramps, bet visi patriotiskie 2. kvadras dzejnieki, un skandēs kaut kas līdzīgs kā J. Akuratera:

Ar kaujas saucieniem uz lūpām,
Ar karstām sirdīm kritāt Jūs,
Bet jūsu nāve svētā, brīvā
Kā talismans mums dārga būs.

Sociotipu dzīves scenāriji kaut kādā daļā atkārtojas. Tikpat revolucionāri noskaņots Hamlets bija Viktors Igo, Kārlis Markss, Fidels Kastro, Ernesto Če Gevara. Latvijas lasītāji var savilkt paralēles ar labāk zināmu Hamletu – Ivaru Godmani, kas atklāja savu politisko talantu mūža otrajā pusē.

Kāpēc Trampam vajadzīgs mūris?

  

Salīdzinājumam – D.Trampa un V.Žirinovska kā Hamletu, arī žesti saskarsmē ir līdzīgi.

Zīmīgākā iezīme, kas izceļ Trampu, ir savas teritorijas norobežošana ar mūri. Kā šādu vēlmi tulkot?

Bez socionikas priekšzināšanām grūti saprast, kā finanšu un ekonomikas pārzinātājs uzdrīkstas virzīt ideju, kas pārsniedz ASV budžeta iespējas šādam mērķim.

Mūris jāuztver nevis tikai kā fizisks norobežošanas elements, bet arī kā savējo cilvēku aizsargāšana no svešiniekiem. Hamlets smalki klasificē un šķiro sabiedrības locekļus, nodalot draugus un ienaidniekus, sistēmas piekritējus un opozicionārus, un atklāti nekautrējas parādīt necilvēkus un izdzimteņus.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka socioniskā pazīme ētika nav tas pats, kas morāli korekta nostāja. Pazīme ētika, jo īpaši savienojumā ar ekstraversiju, norāda spēju iedarboties uz cilvēku saitēm, atmodinot jūtas un emocijas.

Kā novērst Trampa uzmanību?

Būtu naivi iedomāties, ka masas spēs ietekmēt Trampu, jo viņš pats ir iekšēji gatavs dot prettriecienu. Tāpēc demonstrācijas, protesta gājieni un preses uzbrukumi nekādi neatmodinās Trampā žēlumu un neliks pieņemt citādu lēmumu. Tikpat aplami ir piešūt Trampam sociopāta birku. Viņš ir daļa no paša izraudzītas sociālās grupas, bet īpašs pēc sava sabiedriskā stāvokļa, tāpēc viņa saskarsmes loku veido tikai statusā līdzvērtīgas personas.

Trampa lielākā vājība ir atkarība no pielūdzēju loka. Viņš var kļūt pielaidīgāks, un mainīt kādus paradumus, ja pielūdzēji šādu rīcības žestu uztvers ar sajūsmu. Taču viņš nepieļaus, ka kāds viņam liks mainīt savu rīcību par 180 grādiem.

Trampa uzmanību var novērst klusēšana, intereses neizrādīšana, atkārtota vienaldzība no publikas. Viņš baidās no tā, ka nevarēs sajusties īpašs, jo tad viņam būs jāgudro jauns pārmaiņu scenārijs un jābrucina kopā sava sistēma.

P.S. Starp citu, pats Žirinovskis atzīst, ka viņš ir Trampa kopija.