Revīzijas – spriedzes attiecības16.07.2010

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Arī šīs attiecības dalās:
R – Revidents (es revidēju) – spriedzes radītājs,
r – revidējamais (mani revidē) – spriedzes pārvarētājs

Revidentu no revidējamā atdala simbols “>”

Revīzijas attiecības, tāpat kā sociālā pasūtījuma attiecības ir asimetriskas. Tajās partneri atrodas dažādās pozīcijās. Revidents (R) ir daudz vairāk pasargāts par (r) revidējamo

Igors Kaļinauskas revīzijas attiecības raksturo kā audzinātāja un skolēna, priekšnieka un padotā attiecības. Mēs tās nodēvējām: par (kad es revidēju R) Bīdīšanas, (kad mani revidē), Spriedzes attiecībām.

Tās ir skarbas un bīstamas attiecības. Šādā tandēmā vairs nav runa par ilgstošām laulības saitēm. Partneris, kurš neapzināti izdara spiedienu uz otru, tiek saukts par revidentu (R), bet otrs – par revidējamo (r). Revidents vienmēr kontrolē un izsaka neapmierinātību par revidējamā darbību. Viņam nekas cits neatliek, kā revidējamo nemitīgi bīdīt, stumdīt, savādāk viņš taču neko neprot un nespēj paveikt. Revidējamais kādu laiku pakļaujas, taču, beidzoties pacietības mēram, sāk pretoties. Notiek sprādziens.

Praksē novērots, ka, ja pāri nešķiras, viens vai abi saslimst ar neārstējamām slimībām (audzēji). Bērni ‘šādās ģimenēs agri pamet vecāku ligzdu, ienīstot tos. Tāds pats naids rodas pret skolotāju Revidentu, darba devēju vai darba biedriem, jo cilvēks neizprot diskomforta iemeslus.

Ja tādi kolēģi ilgstoši atrodas vienā telpā, jau pēc nedaudz mēnešiem sāk sūdzēties par galvas, kuņģa sāpēm, sirds darbības traucējumiem, asins spiediena svārstībām, līdz pat smakšanas sajūtām. Pirmās pazīmes parādās no iedomām, dodoties ceļā uz darbu, saprotot, ka atkal būs diena jāpavada saspīlētā gaisotnē. No darba neviens nav jāatlaiž, taču jāpārsēdina citos kabinetos.

Sociotipus savā starpā saista tā saucamais revīzijas loks vai revīzijas gredzens. Tādi ir četri.

Var kļūt rupjš un pat fiziski ietekmēt revidentu. Revīzijas attiecībās cilvēks kļūt viegli aizvainojams, tādēļ partneriem jābūt modriem. Abi nepārtraukti ietekmē otra vājās funkcijas, abus nomāc sociālā kontrole. Rodas sajūta, ka revidentam tikai ienākot istabā, viss krīt no rokām. Atrodoties ilgstoši vienā telpā, nav iespējams pat koncentrēties. Dažkārt kopdzīve beidzas ar viena partnera saslimšanu. Nesaderīgas un nelabvēlīgas attiecības kopdzīvei. Socionikā tās uzskata par bīstamām un pat nežēlīgām attiecībām.

Taču lielās firmās, kā arī politikā šādiem gredzeniem ir milzīga pozitīva nozīme, jo loku veido četri, no atšķirīgām kvadrām partneri. Tādējādi gredzenā apvienojas četru kvadru spēks, izdoma, enerģija un mērķu sasniegšanas dažādība. Sabiedrībā šāds četru tipu apvienojums rada progresu. Šos gredzenus tādēļ mēdz dēvēt par progresa gredzeniem. Taču tādai grupai jāsanāk uz īslaicīgām apspriedēm – domu un ideju vētras radīšanai.Dažkārt darba vietās attiecības atvieglo trešā persona, kura ir saderīga vienam no abiem. Piemēram, ja 1. gredzenā staro Maksimu, un Napoleonu būs Jeseņins, vai Gabēns. Arī ģimenēs ir līdzīgi.

Manā praksē bija gadījums. Ģimeni nodibināja Štirlica ar Balzaku. Pēc diviem gadiem juta, ka pierast pie partnera nevar, arī “pārmācīt” neizdevās, būs jāšķiras. Taču pāris bija uzsācis celt māju, un sieva paziņoja, ka pieteicies bērniņš. Piedzima Dostojevska, duālā Štirlicai. Pēc gada piedzima Napoleons, duālais Balzakam. Līdz brīdim, kamēr abi jaunieši devās studēt, pāris it kā sadzīvoja puslīdz normāli. Bet palikuši divi, atkal nonāca tādā pašā stāvokli. Dzīvot bija kļuvis neiespējami.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: Atrodi sevi! Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā: Izdzīvot mūžu saskanīgi!