Statika – dinamika uz foto01.07.2018

Šo iezīmju pāri viegli var pamanīt darbībā, rīcībā, atbildēs un padomu sniegšanā, lēmumu pieņemšanā. Īpaši tās pamanāms gleznu motīvā.

Sociotipiem, kuriem dominē statika, gleznā viss ir sastindzis, nofiksējies, tajā vērojama pabeigtība, nekas nav izplūdis. Gleznai parasti paredzēts norobežots laukums.

            

P. Duškins– sociotips Donkihots – statiķis. Gleznā nemana nekādu kustību, dabā viss sastindzis, pat jūrā ūdens neviļņojas.  Ja tiek attēloti cilvēki, tad viņi ir kaut kādā sastingušā stāvoklī. Bieži ar seju uz pretējo pusi.

             

M. Tabaka – sociotips Žukova, statiķe. Kustība gleznā nav atspoguļota. Spilgtās krāsas nozīmē melno vai varas sensoro funkciju pēc socionikas. Stipras gribas cilvēks.

           

Iļja Repins – intraversiju un statika manāma arī gleznā. Par sociotipu spriest atturos. Zālē sēdoši cilvēki kā sastinguši. Meitene pat kājas nešūpo.

            

J. Rozentāls – kaut arī gleznās mīl atspoguļot tautas pulcēšanās vietas, taču viņus neiemūžina kustībā. Statiķis. Viens no spilgtākiem daba ainavu atspoguļotājiem.

Sociotipiem, kuriem dominē dinamika, objekti gleznā aktīvi iesaistīti kustībā, nekas nav sastindzis un nav pabeigts. Var gadīties, ka daļa no objekta attēlota uz gleznas, bet turpinājums ir jāiedomājas skatītājam. Gleznas laukums nav norobežots, tas ir izplūdis kā vēja izpūsts.

                  S. Dali – sociotips Hamlets – dinamiķis. Hamletu gleznas visvieglāk pamanāmas, jo tajās dzīvi atspoguļoti pārdabiski gadījumi, Hamlets brīvi dzīvo savā iztēlē, fantāzijās un to visu “uzliek uz papīra”. Noteikti viss ir kustībā, bieži attēlo pārdabiskas situācijas, kas dzīvē nav manāmas.

       

                                                    

Mikelandželo – sociotips Hamlets-dinamiķis. Līdzīgi kā Dali gleznās, arī viņa gleznās pamanīsim daudz ko pat prātam neaptveramu, pārdabisku. Pa gaisu var lidot viss – gan cilvēki, gan asi priekšmeti, dzīvnieki, koki ar saknēm, gan pārdabiski dzīvniekveidīgie. Galvas vietā dažkārt vat ieraudzīt koka saknes. Katrā ziņā glezna ir līdz maksimumam piesātināta.

                      
Šim attēlam es autoru neatradu, taču te skaidri manāma autora dinamiskā fantastika. Turklāt, šī fantastika statiķiem nav pieņemama. Riskēju, sakot, ka šo attēlu veidojis Hamlets.

             
Šo attēlu Sarmīte Pīka ievietojusi savā facebok blogā. Autors nezināms. Taču manī tas izraisīja interesi. Šeit manāma statika – neviens dzīvnieks, nedz arī priekšmets nav kustībā, viss ir sastindzis. Vienīgi gailis dzied.

Otra iezīme, kura pamanāma gleznās –  gribas, varas, vai procesu pabeigšanas funkcija. Viss ir spilgtās krāsās, diezgan pārsātināts, attēlā pedantisks izkārtojums, taisnas, kā ar lineālu novilktas vagas. Sliecos domāt, ka autors ir ekstraverts, sensors, iracionāls, statiķis.

Sarmītes klāt pievienotais ļoti veiksmīgais aforisms skan tā: Tos dzīvniekus, kuru ir maz, ieraksta Sarkanajā grāmatā. Bet tos, kuru ir daudz – Pavāru grāmatā.