Savtīgums vai nepieciešamība?15.04.2012

Katra cilvēka uzvedību diktē noteiktas iekšējās prasības, kas savukārt ir saistītas ar viņa rakstura tipu, (to diktē viņa psihes modelis). Ne visi ir dzimuši līderi, tāpat ne visi ir dzīves baudītāji. Lielākā vai mazākā mērā mēs ikviens protam savu dzīves pozīciju aizstāvēt, taču citu cilvēka rakstura īpatnību nezināšana bieži vien mūs ved pie aplamiem secinājumiem. Gadās, ka mums simpatizē kāds cilvēks, bet sabiedrības netaisnā viņa rīcības nosodīšana mūsos maina attieksmi pret kādu cilvēku.

Nesen sabiedrību pāršalca ziņa, ka Valda Zatlera rīcībā nonākusi 65000 latu vērtais Audi A8. Protams, daudzi mēļo, ka tas ir kārtējais bijušā prezidenta sievas Lilitas Zatleres pirksts. Taču šoreiz mēs mēģināsim atsegt dziļākos viņas rīcības motīvus, kas izriet no viņas socioniskā un psihosofiskā tipa.

Kā Dimā tipa pārstāvē Lilitā mājo apziņa, ka viss labais no dzīves ir jātver tagad, nevis tālā nākotnē. Viņai rūp sava un tuvinieku labklājība. Izsmalcinātos priekšmetus un dārgos interjera elementus viņa izvēlas nevis tāpēc, lai dižotos, vai izrādītos, bet lai radītu īpašu noskaņojumu un ērtības sajūtu savai ģimenei, kura viņai pavisam noteikti ir pirmajā vietā. Tāda ir Dimā tipa sociālā loma sabiedrībā. Lilita gan pēc socionikas (ISFP), gan psihosofijas (FEWL) atbilst Dimā tipam, tātad dubults Dimā.  

Dimā saderīgie partneri ir duāls Donkihots un aktivators Robespjērs (Valdis Zatlers ir Robespjērs). Viņš pēc socioiskā iedalījuma mazās grupās, pieder zinātnieku, pētnieku un arī analītiķu klubam. Mēģināsim izprast, kāda ir zinātnieka dzīve. Zinātnieks sevi pilnībā velta augstākām idejām, ziedo savus spēkus un laiku tam, lai virzītu cilvēces progresu. Katram cilvēkam nepieciešams komforts, taču zinātnieka daba prasa pielāgošanos arī diskomfortabliem apstākļiem. Vai būtu samērīgi prasīt, lai zinātnieks mājā nodarbotos ar komforta radīšanu? Nē, jo viņa saderīgā partnere apzinīgi uzņemas šos pienākumus. Tāds ir saderīgu attiecību noslēpums – viens spēj pildīt sadzīviskos pienākumus, sniegt padomus jomās, kuri partnerim nav izprotami, vai pildāmi ar grūtībām. Otrs to papildina, kas viņam vājš.

Turklāt Lilita Zatlere pēc psihosofiskā tipa ir dzīves baudītāja. Viņa dzīvo ar skaidru realitātes apziņu, izprot, kur ieguldāms spēks un izdoma, lai apkārtējie baudītu komfortu un mājīgumu. Ģimene ir viņas prioritāte.

Dzīve kā prezidenta kundzei pavēra iespējas reāli piepildīt daudzas vēlmes. Daļai cilvēku, īpaši sensorajiem tipiem (pie kuriem pieder Lilita), nav viegli pieņemt dzīves standartu pasliktināšanos, jo tas nozīmē atkāpties soli atpakaļ. Tāpēc arī jautājums par pensijas izcīnīšanu, ko viņa risināja, nav pieskaitāms merkantilām iegribām, bet savu un līdzīgu cilvēku dzīves vērtību aizstāvība. Ne katrs viegli pārdzīvos to, ka tiek krasi liegta iespēja ērtību baudīšanai.

Socionika dod zināšanas, ka cilvēkiem (atšķirīgiem sociotipiem) ir atšķirīgas vērtības. Ja sabiedrībā šobrīd visi zinātu socioniku, mēs neapšaubītu otra cilvēka rīcības motīvus. Bet varbūt tādā situācijā mēs saprastu, ka Zatlera kungs nav īsti piemērots valsts prezidenta amatam. Saderīgu attiecību noslēpumu privilēģijā pieder arī tas, ka saderīgi cilvēki viens otru gandrīz automātiski ietekmē.

Mums katram ir sava unikāla loma sabiedrībā, kas iziet no rakstura tipa. Ja mēs katrs spētu pieņemt rakstura dažādību atšķirības, sabiedrībā būtu daudz vairāk iecietības un daudzus samilzušus jautājumus  mēs spētu risināt nesāpīgāk.  Arī tiekšanās pēc labas dzīves ir nepieciešamība, ko automātiski diktē rakstura tips.

Bet lai neatkārtotos tādi gadījumi, ka valstī svarīgos amatos nokļūst cilvēki kuriem galvenais ir labumu un privilēģiju baudīšana, ir nepieciešamas zināšanas viņu izvēlē. Tehnoloģijas progresa  laikmets prasa citas zināšanas. Mēs nedrīkstam apstāties pie jau sen novecojušiem atlases principiem – labs cilvēks vai labs speciālists ir liela atšķirība. Viņš ne vienmēr būs labs valsts vadītājs.