Tas sākās nejauši.20.07.2010

Velta Līvija Miķelsone

Rediģēts 20. 11. 2025. g.

Savulaik biedrību “Socionika” dibināja Velta Līvija  Miķelsone. Kopš 1997. gada, līdz pat šai dienai viņai Latvijā par socioniku ir izdevies  radīt plašu rezonansi un iesēt pirmos asnus tās izplatībā. 

Velta Līvija Miķelsone saka:
Liktenis vai nolemtība, taču socionika “iekrita” man rokās”. Nebiju nedz paredzējusi, nedz mērķtiecīgi uz to gājusi, lai gan astrologs to man paredzēja jau 1995. gadā. Toreiz pukojos, jo šķita – cik neticamas lietas viņš man stāsta. Horoskops vēstīja, ka pievērsīšos zinātnei, savu pieredzi pašas rakstītajās grāmatās atstāšu mantojumā nākamajām paaudzēm… Tam nespēju noticēt. Noliku horoskopu malā, ar nolūku nedarīju neko.

Tomēr notika tā, kā paredzēja astrologs. Viss sākās ar to, ka vispirms es izgāju socioniskā tipa “noteikšanas praksi”, jo 1997. gadā nodibināju iepazīšanās aģentūru “Skārleta”. Pāru veidošanā bija iespēja pielietot socionikas ieteiktās prognozes pāru saderībā. Bija kolosāla iespēja pārliecināties par socionikas efektivitāti. Rezultāti pārliecinoši pierādīja, ka socionika darbojas!

Jau 2004. gadā iznāca mana pirmā grāmata: “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”! Tās 2000 eksemplāri mazajā Latvijā nepilnos divos gados tika izpirkti. 

2007. gadā pēc lasītāju pieprasījuma tapa grāmatas otrais, papildinātais metiens: “Nepārveido sevi, tiki uzzini, kas esi!” Paldies Latvijas presei, kas mani pamanīja, kaut arī bailīgi, bet uzsākās raksti par socioniku! Svarīga vieta socionikas popularizēšanā bija žurnālam “Sarunas par to” un tā kolektīvam. Daudzi joprojām piemin šī žurnāla pozitīvo ievirzi socionikas jomā un žurnāla atšķirību no citiem žurnāliem.

Jums šķitīs – pašslavināšanās? Ne jau man vienai tas izdevās! Novērtēju daudzus šajā procesā iesaistītos. Paldies kādreizējai kolēģei Ilonai Paičai, kura pirmā manās rokās “ielika”socioniku!

Krietnu barjeru nācās pārvarēt, meklējot pirmajai grāmatai rediģētāju. Ieraugot manu manuskriptu, kādā izdevniecībā teica: “Kurš to jūsu Morzes ābeci var saprast? Te jau gadu vajadzēs strādāt, lai saprastu, par ko ir runa”! (socionikas specifiskās, vēl tautā neieviesušās terminoloģijas dēļ). Nācās meklēt citu ceļu. Paldies, Tev Inga Jēruma, jo Tu nenobijies, bet vispirms jau pati aizrāvās ar šo “Morzes ābeci” un pusgada laikā mēs kopīgi “izcepām” grāmatu.

Paldies publicistam Ērikam Hānbergam, kurš mani iedrošināja, ieteica publicēt grāmatu, kā arī iepazīstināja ar Ingu Jērumu rediģēšanai. Hānberga kungs vadīja otrās grāmatas prezentāciju! Paldies arī režisoram Jānim Streičam, kurš vadīja pirmās grāmatas prezentāciju Rīgas Latviešu biedrības namā! Paldies Ritai Jaurēnai, vienai no manām pirmajām skolniecēm, ar kuru kopā veidojām otro grāmatas: “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”! izdevumu.

Īpašs paldies visiem, kas noticēja socionikai un ļāva sevi intervēt un ievietot savus foto atbilstošā sociotipa fotogalerijā, tanī skaitā tolaik Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatleram un citām sabiedrībā pazīstamām personām, kuras bija sniegušas atsauksmes sadaļā “Atsauksmes par socioniku” (komentāros)! 

Kopš sāku apmācīt jaunos socioniķus, esmu lepna par tiem, kuri turpina darboties šajā jomā. Jau ir iznākusi manas kursantes Ligitas Zīlītes grāmata: “Personālvadība un socionika”. Zinu, ka katrs jaunais socioniķis inficē ar socioniku vismaz 10 un reizēm pat vairāk cilvēkus. 

Mani īpaši sajūsmina jauniešu aizraušanās ar socioniku – tas liecina, ka socionika neizzudīs! Arī viņi ir sapratuši tās nozīmi.

Ārpus Latvijas dzīvojošie tautieši spējuši ieinteresēt cilvēkus citur pasaulē. Man raksta no Vācijas, Zviedrijas, Anglijas, Īrijas, Amerikas un pauž sajūsmu par socionikas patiesumu!

Pateicos ikvienam!

Kāpēc es vēlos popularizēt socioniku?

Vēl neiepazīstot socioniku, lasītājam būs grūti izprast kvadru lomu kultūrā, par kuru citviet pastāstīšu plašāk. Esmu 3. – reformatoru kvadras pārstāve, kurai svarīgi jaunu ideju realizācija dzīvē. Trešā kvadra ir tā, kas bieži reorganizē dažādas sistēmas, piemēram, izglītības un veselības sistēmu…Bet kopš 2009. gada, kad apguvu psihosofiju, sapratu, ka mans galvenais dzinulis ir mans iedzimtais Pētnieka talants, kā tiek apzīmēta mana psihosofiskā kluba izpausme. Atliek piekrist, ka mani aizrauj cilvēku, savstarpējo attiecību pētīšana. Pat pasaules mērogā aizraujoši šķiet izprast – kas notiks pasaulē, ja ievēlēs, piemēram Trampu? Kāpēc dažu valstu līderi simpatizē drausmīgākam noziedzniekam Putinam? 

Brīdī, kad socionika patiesi ienāks kultūrā, tā būs ilgi gaidītā kultūras un izglītības revolūcija.

Grigorijs Reiņins (Balzaks no 3. kvadras) teicis: “Katras jaunas zinātnes ienākšana kultūrā savā attīstībā iziet trīs stadijas:
– vispirms tiek izteiktas šaubas: Tas nevar būt!
–  iedziļinājušies, saprot: Tajā kaut kas ir!
– pēc kāda laika saka: Tas jau visiem zināms!
Socionika nav izņēmums. Veiksmīgi pārvarējusi pirmo stadiju, viņa pagaidām vēl nav nostiprinājusies trešajā.”

Socionikai pamatus lika pirmās kvadras Lietuviešu zinātniece Augustinavičute kopdarbībā ar Kijevas zinātniekiem. Tas sakrīt ar socionikas likumsakarībām, ka visos jauninājumos pamatus ieliek pirmā kvadra.  Lai procesu tuvinātu mērķim, tās attīstību nepieciešams pārņemt nākamajām kvadrām. Tas pagaidām nav noticis, un pirmā kvadra ir “iestrēgusi” un nespēj socioniku tuvināt noslēgumam. 

Es pārliecinoši ticu, ka turpinājums sekos! Socionika vairs nevar pazust bez pēdām, jo pasaulē ir bezgala liels skaits izstrādāto materiālu, sarakstīto grāmatu. Un ir daudz pierādījumu no prakses, kuri apliecina socionikas efektivitāti. Pārdroši? Bet cerīgi.