Sociotipi stresa stāvoklī14.08.2019

Cilvēka iekšējā pasaule uztver visus ārējos mieru traucējošos faktorus.

Stress ir ikviena cilvēka reakcija uz nespecifisku parādību, notikumu kopumu, paaugstināts spriedzes stāvoklis, kas organismam nodara bīstamas veselības pārmaiņas. Stresu izraisa līdz šim neierasti, spēcīgi kairinātāji, negaidīti, nelabvēlīgi un ekstremāli apstākļi. Katram tipam reakcija uz stresu ir atšķirīga.

Cilvēks piedzimst ar atšķirīgām un tikai savam tipam raksturīgām īpašībām. Taču ikviena cilvēka raksturu spēj ietekmēt dažādi ārēji faktori. Pirmām kārtām tie ir vecāki jeb ļaudis, kuri jauno cilvēku audzina no dzimšanas. Arī saskarsme bērnudārzā, skolā. Pieaudzis cilvēks milzīgu devu stresa gūst darbā. Par to, kā veidojas cilvēka rakstura mainīgā daļa, daļēji atbildīga ir visa sabiedrība.

Kas sabojā cilvēka raksturu?

Ja socionikas speciālistam, nosakot personības tipu, rodas aizdomas par rakstura neatbilstību, bet tipu viņš ir pamanījis, viņš uzdod dažādus, reizēm ļoti privātus jautājumus.

Visbiežāk ģimenē piedzimst atšķirīgi no vecāku sociotipiem bērni. Ja vecākiem piedzimis konflikta, revīzijas, jeb citu diskomfortablu attiecību bērns, dzīves gaitā vecāki cenšas izveidot no viņa «normālu» cilvēku, izejot no sava tipa. Tāds bērns tiek drīzāk dresēts, turēts armijas disciplīnā, pret viņu tiek izmantotas represīvas metodes, no viņa pieprasa kategorisku bezierunu pakļaušanos. Šādā situācijā, vecākiem pat neapzinoties, tiek sasniegts pilnīgi pretējs efekts.

Bieži novērots, ka savai atvasei dzīvi sarežģī tie vecāki, kuriem piedzimst duālais (saderīgs) bērns. Pārāk mīlēdami, vecāki cenšas pasargāt bērnu no jebkādām grūtībām. Pieaugot tāds bērns viens nav spējīgs dzīvot.

Lielu ietekmi uz cilvēka raksturu atstāj laulības dzīve. Ja jaunībā apprecēts nesaderīgs partneris un ar to mokoši nodzīvoti vairāki gadi (visbiežāk cilvēki šo attiecību saglabāšanu par katru cenu skaidro tā: jāgaida, kamēr bērni pieaug), socioniskais tips tiek ļoti sabojāts. Laulātie nepārtraukti dzīvo stresa stāvoklī.

Ja cilvēks nokļūst nelabvēlīgā vidē, piemēram, uz apsūdzēto sola, tad, iznākot no cietuma pēc vairākiem nebrīvē pavadītiem gadiem, tipam piemītošās iezīmes var būt spēcīgi pārmainījušās. Protams, pamatiezīmes paliek, tikai šādos gadījumos pastāvīgās psiholoģiskās spriedzes dēļ negatīvās īpašības var būt ļoti “iesēdušās psihē”.

Kas vēl rada stresu?

Šodienas tehnikas laikmetā izvairīties no stresa situācijām nav iespējams. Dažam stresu rada nepiemēroti izvēlēta profesija, darba un sadzīves apstākļi, kurus nav iespējams mainīt. Vēl citus tracina politiskā situācija valstī. Pat zaglis izcieš stresu jaunu objektu meklējumos.

Kas tad ir stress?
Vai pavisam mierīgas dabas cilvēks nekad neiekļūst saspringtās situācijās?

Jebkurš socioniskais tips, arī introvertais var nokļūt stresa situācijā. Pats tehnikas laikmets jau ir stresu saturošs. Stress jeb spriedze ir psihes diskomforts – kad cilvēks zaudē savu dabisko komunicēšanās spēju, visu uztver, kā arī reaģē saasināti. Ja nelabvēlīgie apstākļi ieilgst, slodze psihei pastiprinās, un cilvēkā rodas reakcija aizsargāt savu «ES». Stress ietekmē cilvēka imūnsistēmu, kas ilgstošā laika periodā izraisa dažādas nopietnas saslimšanas, jo veģetatīvā nervu sistēma nepārtraukti darbojas saspringtā režīmā.

Stress ietekmē arī attiecības, kad cilvēks var sarunāt lietas, ko normālā situācijā nepateiktu. Tas atņem cilvēkiem spēju radoši domāt.

Reakcijas stresa situācijās katram tipam ir atšķirīga. Tā izraisa netipisku rakstura iezīmju parādīšanos. Reflektoru kairināšana izjauc normālu pašsajūtu, un cilvēks kļūst nervozs. Dažam izturības mērs ir lielāks, dažam tā tikpat, kā nav. Šo izturības mēru ietekmē psihosofiskais tips. Mēs nevaram gaidīt, ka visi spēs vienādi izturēt dažādus kairinājumus.

Turpmāk par katru tipu stresa stāvoklī.