Psihosofija – socioniku papildinoša03.12.2017

Grāmata “Izdzīvot mūžu saskanīgi!” kura īsumā aptver psihosofijas teorijas pamatus, pagaidām Latvijas lasītājam ir vienīgā. Tajā saderība starp tipiem tiek norādīta izstrādātās nosacītās komforta ballēs, līdzīgi kā socionikā. Desmit darbības gados, savā darbībā pielietojot psihosofiju, vairāki socionikas eksperti ir secinājuši, ka psihosofiskais tips vairāk nekā socioniskais, atsedz cilvēka personību, iedzimto atbilstošo profesiju. Precīzāk norāda saderību vai nesaderību starp tipiem un nesaderīgu attiecību gadījumā skaidri atsedz iemeslus.
Šī grāmata ir izpārdota, meklējiet grāmatu bibliotekās. Mājaslapā atradīsiet visu innformāciju, kura ietverta grāmatā.

Līdz šim bija pieņemts apgalvot, ka cilvēka socioniskais tips pilnībā nosaka viņa raksturu un uzvedības ieradumus.

A. Afanasjevs (krievu literatūrzinātnieks) nevarēja pilnībā piekrist socionikai un tās izstrādātām metodēm. Kā alternatīvu, viņš atklāja psihosofiju un atzina, ka:
1. Tas ir jauns un precīzs instruments sevis izzināšanā.
2. Psihosofija precizē (reizēm noliedz, papildina) socioniskā tipa prognozes par kopdzīvi, par attiecībām ģimenē, darbā. Tā izskaidro, kāpēc šķiras duālie un kāpēc spēj sadzīvot diskomfortabli tipi pēc socionikas.
3. Tā precizē profesionālo virzienu, kas dažkārt ir pilnīgi atšķirīgs no socioniskā.
4. Tā precizē cilvēka spējas, talantus. Katram interesentam radīsies iespēja izprast, kā realizēt sevi.
5. Ir gadījies, ka sociotips nosakāms ar grūtībām. Tad parasti neapzināti tiek noteikts psihosofiskais tips. Tātad daudzos gadījumos ļaus vieglāk un precīzāk noteikt arī socionisko tipu. Apvienojot abas zinātnes personības analīzē, skaidri izgaismojas gan socioniskais, gan psihosofiskais tips.

Nav ieteicams pašam noteikt savu psihosofisko tipu. Jo tas, ko cilvēks domā un kā raksturo sevi, visbiežāk ir neatbilstoši patiesajam.

Ko jaunu pavērusi psihosofija?

Psihosofijas atklājumi ļauj izprast to, ko sociotips pilnībā neatsedz – cilvēka raksturu un viņa talantus.
Sociotips ir cilvēka informācijas uztveres, tās pārstrādes un (līdzvērtīgi filtram) atšķirīgas izdalīšanas veids. Tādu atšķirīgu veidu ir sešpadsmit.
Turpretī psihotips – ir cilvēka enerģijas krājumi, enerģijas atgūšanas veids, viņa garīgums, emocionālā noturība, fiziskais spēks, un loģiskais pamatojums. Tādu atšķirīgu veidu ir divdesmit četri.

Psihosofija atklāj:

vadītāja vai vadāmā talantu – gribas aspekts (W);
kontaktu dibināšanas nepieciešamību vai atturību – emociju aspekts (E);
tieksmi uz mantiskumu, vai viņa ignorēšanu – fizikas aspekts (P);
personas seksualitāti, vai vienaldzību pret to – fizikas aspekts (P);
spēju dod saprātīgus spriedumus, formulējumus vai neprasme tos veikt – loģikas aspekts (L).

Katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi.

Brīdī, kad straujo pētniecības atklājumu rezultātā, iestājies augsto tehnoloģiju laikmets, arī cilvēku dzīve strauji mainījusies. Šobrīd nav pieļaujams, ka jaunieša karjeras virzību ieteic tikai pēc socionisko klubu skalas, tam talkā jāņem psihosofiskie klubi, kas daudz precīzāk norāda iedzimtos talantus. Taču joprojām pastāv “izcepti” socionikas centri, kuri karjeras ieteikumiem izmato tikai socioniku. Katrā ziņā tas ir nedaudz labāk, kā to dara mūsu profesionālās orientācijas speciālisti skolās, vai vienkāršais psihologs. Kā pierāda prakse, viena kaila socionika nav spējīga pietiekami izgaismot cilvēka iedzimtos talantus un viņa spējas.

Par to liecina statistika: vidusskolēni, izvēloties neatbilstošu profesiju, diplomu gan iegūst, taču bieži pat neuzsāk strādāt iegūtās profesijas jomā. Tiek zaudēti savas dzīves pieci gadi, nelietderīgi tērēta vecāku naudu un dažkārt bojāta veselība.

Socionika palīdz ieteikt šauru karjeras virzienu, psihosofija konkretizē un padziļināti norāda profesijas daudz izvērstākus virzienus.

Socionikas un psihosofijas apvienojums profesijas izvēlē, kaut arī ir sarežģītāks, taču sniedz daudz precīzāku vērtējumu par cilvēka psiholoģiskām īpatnībām. Tas šobrīd uzskatāms kā prioritārs sasniegums mūsdienu laikmetīgā psiholoģijā.