Skolotāji apgūst socioniku!19.07.2012
Vēlamies uzsvērt, ka socionikas padoms skolās – gan skolotājiem, gan skolēniem un arī vecākiem varētu būt īpaši noderīgs. Gandrīz nav situāciju, kuras, pielietojot socionisko analīzi, nevarētu izskaidrot un vismaz sākt risināt. Taču daudzi cilvēki – gan vecāki, gan skolotāji, arī sabiedrība, nespēj noticēt socionikai. Vai arī pietrūkst informācijas par socioniku.
Veids, ka ievadīt socioniku kultūrā, varētu sākties tieši ar pedagogu un pēc tam skolēnu izglītošanu raksturu zinātnēs. Ir taču svarīgi, uz kādu augstskolu virzīt jaunieti. Katra jaunieša talantu vispirms jau pamana skolā, arī ģimenē. Bet ne katrreiz to respektē. Dažkārt vecāki pat aizliedz un nevēlas dzirdēt, ja jaunietis min kādu profesiju, īpaši ja tā nenes peļņu. Sakot, bet vai tu padomāji, ko tu pelnīsi, kad beigsi… Lūk, juristi, tas ir pavisam kaut kas cits, vienmēr nopelnīsi. Šeit arī izskaidrojams tam, kāpēc trūkst profesionālu speciālistu, ne tikai juridiskajā jomā.
Šodienas tehnoloģiju laikmets pieprasa augsti kvalificētus profesionāļus. Tas var notikt tikai tad, kad jaunietis dosies mācīties savu spēcīgāko funkciju (iezīmju) augstskolā.
Mēs vēlētos, lai skolotāji vairāk uzmanības veltītu socionikai, aicinot mūs vecākajās klasēs stāstīt par socioniku. Gan jaunieši, gan vecāki jums būtu pateicīgi. Socionika varētu būt kā izvēles priekšmets vecākajās klasēs.
Vēlos pastāstīt šādu gadījumu. Tā kā mana grāmata: Не меняйся, только познай себя! krievu valodā tiek bez maksas lejuplādēta un iespiestos 1000 eksemplārus Latvijā nav iespējams iztirgot, es nolēmu viņu dāvināt krievu vidusskolām. Apmēram trīsdesmit divām Rīgā esošām krievu skolām izsūtīju vēstuli, lai piesakās uz dāvanas saņemšanu. Paziņoju, ka dāvināšu visiem 2014. gada absolventiem un vēl 5 dāvināšu skolas bibliotēkai.
Atsaucās tikai 7 vidusskolas: Rīgas – 15.; 21.; 51.; 60.; 65.; 74.; un Herdera vidusskolas. Kopā uzdāvināju 224 grāmatas.
Savukārt 2017. gadā, viesojoties Daugavpils jauniešu Izglītības centra rīkotajā semināra, Daugavpils Domei (skolēnu vajadzībām) dāvināju 210 grāmatas). Kur viņas palika, neviens nav atrakstījis un paldies pateicis.
Pārsteigumu radīja tas, ka pārējām Rīgas vidusskolām pat dāvana absolventiem nebija vajadzīga. Arī par šo grāmatu likteni man nav nekas zināms. Kāpēc tāda vienaldzība? Tā taču būtu palīdzība jauniešiem. Krievijā viņa tiek atzīta par vienu no labākām mācību grāmatām socionikā.
