Ar socioniku uz skolu!23.11.2010
Māmiņ! Kad es iešu uz skolu? Vai tas būs drīz? – vaicā piecgadīga meitenīte. Viņai skola liekās kā gaiša, pasakās un filmās redzēta un izsapņota pils, kurā viņa noteikti ieraudzīs kaut ko ļoti, ļoti interesantu.
Pacieties, meitiņ! Vēl tikai divi gadiņi un tu sāksi skolas gaitas!
Tobrīd viņai vēl nav sapratnes, ko nozīmē divi gadi, tāpēc viņa pārjautā – Bet cik drīz tas būs?
Ko pieaudzis cilvēks atceras no bērnības, no skolas gadiem? Cik spilgtas ir atmiņas par pirmo skolas dienu? Varbūt ir pēdējais skolas gads, un, līdzīgi kā atstātās pēdas mīksti uzsnigušā sniegā, tā arī izkūst atmiņas par skolas gaitām?
Vai skolas laikā jaunietim saglabājās sapnis par zinību pili? Jeb to kāds jau ir pacenties sagraut.
Dažiem pirmie skolas gadi paliek daudz spilgtākā atmiņā kā pēdējie. Citiem tas ir otrādi. Taču viens nudien ir skaidrs – vidusskolu beidzis jaunietis, kaut arī guvis krietnu zināšanu kaudzi, reizēm līdzinās vieglprātīgam bērnam.
Periods no septiņpadsmit līdz deviņpadsmit gadiem ir katra jaunieša sevis meklēšanas laiks, ko socionikā dēvē par intuitīvo jeb konceptuālās domāšanas periodu. Tas saistās ar dzīves vērtību salīdzināšanu un izvērtēšanu, centieniem domāt un rīkoties patstāvīgi, radoši, individuāli, atmetot standartus, bieži atrauti no realitātes. Tas ir pats sarežģītākais personības attīstības periods.
Bija normāls piecpadsmitgadnieks, un nu kļuva nesaprotams vējagrābslis septiņpadsmitgadnieks! Kas ir noticis ar manu bērnu?
Šajā periodā jaunietī pēkšņi pazūd nopietnība un sākas haoss uzvedībā, nenopietna mācību apgūšana, vieglprātīga uztvere par visu apkārt notiekošo. Tas ir laiks, kad katram jaunietim dabīgi jāatdalās no radītāju ģimenes, taču veidot savējo viņš nav vēl nobriedis. Tas ir laiks, kad katrs jaunietis sev vaicā:
- Kas es esmu?
- Par ko es vēlos kļūt? Par ko es varētu kļūt?
- Kāds ceļš man ejams, lai es būtu veiksmīgs, vienreizīgs?
- Kāds draugs man būtu vissaderīgākais, ar kuru nebūtu jāšķiras?
Parasti jaunietis savā maksimālismā domā, ka, nezinu, kā tie citi, bet viņš būs laimīgs. Un tā tam vajadzētu būt! Ja vien viņš pats pie tā piuedomātu laicīgi. Bet, kur nu šajā vecumā aizdomāties par tik nopietnām lietām! Tāpēc jaunietim jāpalīdz!
Mēs varam padarīt šo periodu jaunietim vieglāku, vienreizīgu, saprotamāku, mēs varam palīdzēt viņam rast atbildes uz daudziem jautājumiem. Jo ir radīta sistēma, kas palīdz ikvienam izprast sevi, pašam apgūstot zinātni – socioniku un psihosofiju, kuras ļauj izprast savas personības būtību.
Vārdu socionika ir dzirdējuši cilvēki dažādās Latvijas malās. Vispatīkamākais ir tas, ka par to ir ieinteresējusies latviešu inteliģence – skolotāji, kas ir pirmie padomdevēji jaunietim uzreiz pēc vecākiem. Viņi ir tie, kas palīdz jaunietim izprast sevi, risināt ikdienas problēmas, un virzīt viņu turpmākajā dzīvē.
Zināšanu ieguve, uz ko tiek koncentrēta pusaudža uzmanība, ir nepieciešama savas personības veidošanai. Jaunietis tiecas sagrābt visu pa ceļam iespējamo, neprotot atsijāt nevajadzīgo. Ņemot talkā socioniku, arī skolotājs spēs katru jaunieti virzīt pareizās sliedēs.
Šobrīd 12. klašu jaunieši tiek lūgti pie mums noklausīties ievadlekciju socionikā, kura noslēgumā katrs uzzina savu socionisko un psihosofisko tipu, kā arī saņem ieteikumu paketi par profesiju.
Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: “Atrodi sevi!” Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā: “Izdzīvot mūžu saskanīgi!”
Mobilais telefons – 29138333