Politikas karuselī02.08.2010

Laimīgs un stabils cilvēks jūtas tad, ja viņa ģimenes dzīve ir izdevusies un ja viņš dzīvo ekonomiski un politiski stabilā un drošā valstī.

Kas stiprina valsti? Tās ekonomika. Un, protams, Ministru Kabinets, Saeima ar savu likumdevēja varu. Taču īpaši svarīga ir likumu efektivitāte, dzīvotspēja, piemērotība reālajiem apstākļiem un tautas patiesajām vajadzībām un prasībām. Savukārt šo īpašību izpildes kvalitāti nosaka pašu likumdevēju (viņu sociotipu) domāšanas un lemšanas spējas. 

Cilvēks nav mehāniska svira. Cilvēkam piemīt noteikts raksturs (sociotips). Tieši sava sociotipa ietekmē katrs pieņem lēmumus. Jo, vai tad kāds sev labprātīgi uzkraus liekus smagumus, ko pats nevar pavilkt? Protams, ir cilvēki (sociotipi), kuru lēmumu pieņemšanu viegli ietekmē citi. Bet vai tādi der valdībā? Protams, ar viņiem viegli manipulēt, arī tādi ir vajadzīgi. 

Kādi sociotipi būtu nepieciešami Ministru Kabinetā un Saeimā?

Protams, tādi:

• kas spēj dot virzību ekonomiskajiem un sabiedriskajiem procesiem īsā termiņā,
• kas labi orientējas likumos un prot īsi, kodolīgi un skaidri formulēt savas domas, kā arī tās argumentēt,
• kas nepadara sēdi par šovu vai teātri ar emociju izlādēšanu,
• kas apveltīti ar labu atmiņu un vēsu prātu, prot salīdzināt iepriekšējās situācijas un jaunizveidojušos apstākļus,
• kas prot aizstāvēt valsts intereses starptautiskā līmenī un rada respektu ar savu autoritāti un inteliģenci,
• kas prot uzklausīt tautas balsi un ir gatavi nekavējoties reaģēt,
• kas darbu nepadara par savu ambīciju apmierināšanas vietu vai iespēju bez personīgu pūliņu ieguldīšanas uzkāpt varas virsotnēs,
• kas ir gatavi sasniegt valsts mērķus, nevis apmierināt savas sadzīviskās vajadzības.

Turklāt, kā kādreiz ir izteikusies socionikas pamatlicēja – ekonomiste un socioloģe Aušra Augustinavičūte, kas pati ir strādājusi valdībā – Finanšu ministrijā, svarīga ir arī sievietes loma valdībā. Vismaz 40% valdības un to ietekmējošo institūciju sastāva jāveido sievietēm, jo sievietei, neatkarīgi no sociotipa, ir mazākas ambīcijas nekā tā paša sociotipa vīrietim.

Pavisam ir 16 sociotipi, no kuriem cita-starp 8 ir loģiskie (pragmatiskie), 8 ētiskie (vērtību orientētie), 8 ekstravertie (piedod virzību un vērsti uz lielas teritorijas efektīvu apsaimniekošanu), 8 intravertie (nodrošina kvalitāti, bet nespēj radīt globālu ietekmi; ir vērsti uz procesu iekonservēšanu, bet ne attīstību). Vēl, protams, jāpiemin 8 sensorie (reālisti, apveltīti ar augstu gribasspēku un spēju ietekmēt masas, virzīt tās un paplašināt darbības laukus) un 8 intuitīvie (abstraktie domātāji, teorētiķi, prognozētāji, bet bez paša spējām virzīt masas un procesus).

Atgriežoties pie iepriekš sacītā, socionika pieļauj katra sociotipa dalību valstiskajos procesos, taču ar dažādu sociotipu proporciju Saeimā un Ministru Kabinetā. Nenoliedzami, Latvija ir intraverta valsts, kuras etnosam raksturīgākās iezīmes pārstāv sociotips Draizers. Vai šādas iezīmes ir valsts aparātam?

Tabulā mēs vēlamies parādīt pašreizējo valdību un ietekmējošo institūciju skaitlisko sastāvu pēc sociotipiem. Kādi viņi ir, to skatieties sadaļā “Sociotipu raksturojumi un fotogalerija”.

Pašreizējās valdību un to tieši ietekmējošo institūciju sastāvs dihotomu griezumā:

• Intraversija:    64,46%,            Ekstraversija:        36,54%;
• Intuīcija:         57,14%.              Sensorika:             42,86%;
• Loģika:           58,68%,              Ētika:                    41,32%;
• Iracionalitāte:  59,66%,           Racionalitāte:        40,34%.

Tādējādi valdību un to ietekmējošo institūciju sastāvs pēc kvantitatīvajiem (skaitliskajiem) rādītājiem atbilst sociotipam “Balzaks”. Šī sociotipa sociālā loma – pamanīt nevēlamus jauninājumus sabiedrībā, iedarbojoties uz to ar konstruktīvu kritiku un ieteikt tos novērst, jo pats to nespēj izpildīt.

Socionika uzlūko sabiedrību caur grupām, kuras vieno noteikts īpašību un darbības izpausmes kopums. Šādu grupu socionikā ir daudz, taču politisko pozīciju vislabāk var izprast caur dalījumu Tradicionālistos, Meistaros, Pētniekos, Ideālistos, kuru paskaidrojam sīkāk.

Tradicionālisti – 4 sociotipu grupa (Igo, Maksims, Draizers, Štirlics), kurus vieno tādas kopīgas vērtības kā rūpes par sabiedrību, tās izdzīvošanu, morāles principu un likumu ievērošanu. Uzskatāms, ka pasaules likumus visvairāk ietekmē un veido tieši šīs grupas pārstāvji, un viņu skaitliski ir visvairāk.

Meistari – 4 sociotipu grupa (Dimā, Žukovs, Napoleons, Gabēns), kuri spēj virzīt sabiedrības procesu attīstību līdz augstam līmenim, ātri apgūst jaunumus un tos veiksmīgi ievieš un pielieto dzīvē. Viņi vienmuļu darbu padara par interesantu un spēj veikt ievērojamas pārmaiņas. Viņi ir augstas raudzes praktiķi. Arī viņi pasaulē ir skaitliskā pārsvarā.

Pētnieki – 4 sociotipu grupa (Donkihots, Robespjērs, Balzaks, Džeks), kurus vieno paļaušanās uz savu iekšējo pieredzi, prātu un loģiskiem secinājumiem. Viņi ir tie, kas rada jaunas idejas, kuras bieži var būt pretrunā ar pastāvošajām normām un uzskatiem. Savas idejas realizē ar grūtībām, turklāt diezgan reti līdz galam. Ir vāji sabiedrības virzītāji, un viņi sabiedrībā ir vismazāk pamanāmi, jo darbojas šaurā noslēgtībā.

Ideālisti – 4 sociotipu grupa (Hamlets, Jeseņins, Dostojevskis, Hakslijs), kuri spriedumos un vērtējumos paļaujas uz iekšējo pieredzi un lēmumus pieņem, uzticoties savam subjektīvam vērtējumam. Bieži vien rīkojas emociju iespaidā, nav apveltīti ar praktiskumu un sabiedrības virzīšanu. Viņi ir vairāk ideologi nekā ideju realizētāji. Pasaulē viņi ir mazākumā.

Kāds tad būtu optimālais šo sociotipu grupu sadalījums valdībā? Ņemot vērā, ka Tradicionālisti un Meistari veido sabiedrības vairākumu un spēj īstenot dzīvē daudz vairāk par Pētniekiem un Ideologiem, mēs uzskatām, ka viņiem jāveido valdības vairākums – ne mazāk par 80%. Ieteicamais pētnieku daudzums – apmēram 15%. Ideālistu – apmēram 5%.

Tagad salīdzināsim rekomendējamos daudzumus ar pašreizējo ainu Latvijas valdībā.

Sadalījums pēc sociālajām grupām:

• “Meistari”             21,01%;
• “Tradicionālisti”    21,85%;
• “Pētnieki”            31,93%;
• “Ideālisti”             25,21%.

Ko izskaidro šīs atkāpes no rekomendācijām?

Vispirms to, ka valdības vairākumu veido nepraktisku sociotipu daudzums, kas noteikti atstāj iespaidu uz ekonomiku un ekonomisko problēmu risināšanu. Tādējādi dialogs starp valdību, to ietekmējošajām institūcijām un sabiedrību ir abstrakts un rada neapmierinātību sabiedrībā, kas gaida nevis teorētiskus modeļus, bet praktisku risinājumu un darbību. Ar šo arī noteikti ir izskaidrojama vispārīgā iedzīvotāju tendence pamest Latviju, lai dotos vieglākas dzīves meklējumos.

Socionika sabiedrības attīstību vērtē arī pēc dalījuma īpašās četrās grupās, kuras apvieno noteiktu mērķu un centienu kopums un kuras ietvaros notiek savstarpēja papildināšanās un izaugsme. Šīs grupas apzīmē ar vārdu “kvadra”. Pavisam ir 4 kvadras, kuru vērtības krasi atšķiras un kuras pasaules attīstībā veic atšķirīgas izmaiņas. Kvadras cita citu nomaina pēc noteiktām likumsakarībām, līdzīgi kā stafetē viens komandas biedrs pēc distances pabeigšanas nodod otram karodziņu.

1.kvadra (sociotipi Donkihots, Dimā, Igo, Robespjērs) – šīs kvadras uzdevums ir dot pasaulei  jaunas idejas un jaunas zināšanas, kas sekmē cilvēces mūžīgu attīstību un dzīves līmeņa paaugstināšanos. 1.kvadra to veic tikai teorētiski ieteikumu veidā, jo šīs kvadras praktiskums vairāk saistāms ar savu personīgu vajadzību nodrošināšanu nevis attiecībā uz sabiedrību kopumā.  Mēs uzskatām, ka šīs kvadras pārstāvju optimālais daudzums valdībā un to ietekmējošās institūcijās būtu 5% robežās.

2.kvadra (sociotipi Hamlets, Maksims, Žukovs, Jeseņins) – šī kvadra pārņem 1.kvadras stafeti un sāk to izstrādāt dzīvē ar samērā nežēlīgām metodēm, toties piešķir šim procesam manāmu virzību. Tā ir darbīga, autoritāra, par saviem uzskatiem un rīcību pārliecināta kvadra, kas spējīga rīkoties ekstremālās situācijās. Šīs kvadras vājā vieta – pakļaušanās ideoloģijai un darbībai sistēmā. Mēs uzskatām, ka šīs kvadras pārstāvju optimālais daudzums valdībā un to ietekmējošās institūcijās būtu apmēram 35%.

3.kvadra (sociotipi Napoleons,  Balzaks, Džeks, Draizers) – šīs kvadras uzdevums ir likvidēt negatīvās tendences, ko atstājusi 2.kvadra, kritizēt un labot 1.kvadras ideju, ievirzot to jaunā kvalitātē, adaptējot un padarot to dzīvotspējīgu. Šīs kvadras pārstāvjus raksturo orientācija uz aktīvu rīcību, nebaidīšanos ietekmēt cilvēkus un procesus. Citu kvadru pārstāvji  šo kvadru var raksturot kā cietsirdīgu, taču tieši 3.kvadra visradikālāk maina sabiedrības morāli un lauž iesīkstējošos uzskatus un normas. Mēs uzskatām, ka šīs kvadras pārstāvju optimālais daudzums valdībā un to ietekmējošās institūcijās būtu apmēram 40%.

4.kvadra (sociotipi Štirlics, Dostojevskis, Hakslijs, Gabēns) – šīs kvadras uzdevums ir dzīves kvalitātes uzlabošana, jaunu tehnoloģiju ieviešana, izglītības un kultūras līmeņa celšana, sociālās rūpes par sabiedrību, īpaši par tās fizisko veselību. Šī kvadra nav kategoriska, bet produktīva. Taču tad, kad šī kvadra maksimāli veic savu uzdevumu, sabiedrībā iestājas rutīna un rodas vajadzība pēc radikāli jaunām idejām, ko atkal jārada 1.kvadrai. Mēs uzskatām, ka šīs kvadras pārstāvju optimālais daudzums valdībā un to ietekmējošās institūcijās būtu apmēram 20%.

Šo pārskatu mēs sniedzam tāpēc, ka politiķi rīkojas saskaņā ar piederību kvadrai, jo attiecības vienas kvadras robežās ir daudz spēcīgākas nekā vienas politiskas partijas iekšienē.

Sniedzam valdības un to ietekmējošo institūciju pašreizējo sadalījumu pēc kvadrām:
1.kvadra             9,24%;
2.kvadra           19,33%;
3.kvadra           36,98%;
4.kvadra           34,45%. 

Kādas gan būtu rekomendācijas šim sadalījumam no socionikas viedokļa?

Apkopojot augstāk izklāstītās idejas, mēs izveidojām matemātisku modeli. To ir jāuzlūko nevis kā vienīgo risinājumu, bet kā piemēru efektīvam pārvaldes sastāvam.