M. Brigsas MBTI vai socionika?23.08.2013

Rediģēts 19.12. 2025.g.

 MBTI ir Maiersas-Brigsas tipoloģija, kura ir ļoti tuva Junga tipoloģijai, līdz ar to tai piemīt tās pašas Junga tipu nepilnības. Kopējos vilcienos darba meklējumos tā dod iespēju iezīmēt aptuvenu orientieri, kādu karjeras virzienu izvēlēties. Taču tā nespēj dot atbildi uz to, kādas ir cilvēka spējas konkrētā profesijā.

Paplašinoties sadarbībai ar ārvalstu kompānijām, Latvijas uzņēmēju rīcībā kā personāla vadības instruments nonācis MBTI® tipu indikators. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, kurš darbinieks noteiktam uzdevumam vislabāk piemērots, ar kura līdzdalību būs iespējams sasniegt augstu darba produktivitāti. Patiešām, ikvienam ir iespēja ikdienā regulāri novērot uzvedības un rīcības motivācijas atšķirības vienas profesijas pārstāvju vidū, un ikviens sagaida augstus apkalpošanas standartus.

MBTI tests pasaulē plaši tiek izmantots kadru atlasei lielās Rietumu kompānijās. Daudzās vidējās mācību iestādēs ASV tiek aizpildīts tests, lai noteiktu piemērotību nākamajai profesijai.

MBTI® 16 cilvēku tipus aplūko pēc vārdiski līdzīgām pazīmēm, kā to dara socionika, jo abām tipu klasifikācijām ir viens izziņas avots, K.G. Junga Psiholoģiskie tipi. Taču klasifikāciju vārdiskā līdzība nebūt nenorāda uz vienādību, jo katra no tām Junga darbus skaidro atšķirīgi. Tādējādi vārdiska līdzība ir šķietama, un katra mazākā kļūda var radīt maldīgu priekšstatu par savu tipu un savām reālajām iespējām.

Gan socionika, gan MBTI® apskata  daudzas kopīgas lietas, bet runā atšķirīgās valodās un rezultātā iegūst atšķirīgus tipus. Līdzīgi kā rietumu domāšana atšķiras no austrumu domāšanas, tā arī savā starpā atšķiras MBTI® no socionikas. MBTI® priekšrocība ir tipa noteikšanas indikators, pēc kura it kā būtu viegli atklāt savu rakstura tipu. Pēc vārda tests izdzirdēšanas mēs bieži iegūstam iekšēju pārliecību, ka mums piedāvā kaut ko patiesu un interesantu. Īstenībā līdz šim nav izstrādāts neviens psiholoģisks tests, kas strādātu nevainojami un nekļūdīgi. Cilvēks ir pārāk sarežģīts, lai ar testa palīdzību nonāktu pie pareizā tipa. Arī pildot testu sertificēta MBTI® administratora klātbūtnē, nav izslēdzama kļūdīšanās.

Vai var ticēt šabloniem, kas izveidojušies sabiedrības, profesijas un izglītības ietekmē. Sociotips ir mūsu patiesā būtība, kas ļauj mums būt objektīviem, atpazīt un izzināt sevi, izvērtējot savas priekšrocības un trūkumus, un pārstāt sevi šaustīt par to.

Varbūt lasītājs vēlēsies jautāti, kāpēc socionika.lv mājaslapas sociotipa noteikšanas nolūkos tiek publicēti testi? Publicēšanas nolūks ir ar testa palīdzību atspoguļot tikai un vienīgi krasu uzvedības modeļu atšķirību, ļaujot testa pildītājam izvērtēt, cik labi tas sevi pazīst. Nav izslēdzami gadījumi, kad cilvēkam tomēr izdodas noteikt pareizu savu sociotipu, neapmeklējot speciālistu. Testi arī iesēj interesi par socioniku sabiedrībā, jo daudziem ir vēlme uzzināt, KAS ESMU ES?

Taču jāatgādina, ka vairākos piedāvātajos testos iegūtam rezultātam jāsakrīt, to apliecinās atbilstība, izlasot iegūto raksturojumu.

Vairākkārt ir nācies pārliecināties, ka daudzi cilvēki sevi slikti pazīst. Viņi bieži uz testa jautājumiem atbild, kādi vēlētos būt jeb kā viņiem būtu jāuzvedas pēc sabiedrības pieņemtiem šabloniem. Tāda attieksme  dos kļūdainu rezultātu.

Taču, lai iegūtu atbilstošo rezultātu, cilvēka atbildēm jābūt ļoti patiesām un dabiskām, atbrīvojoties no maskām. Salīdzinot socioniku ar MBTI® tipu indikatoru, būtisks trūkums ir racionalitātes un iracionalitātes neatbilstība tam, ko norādījis Jungs. Šo ceturto pretstatu pāri racionalitāte – iracionalitāte nedrīkst novienādot ar lēmumu pieņemšanu un īstenošanu. Mums visiem mēdz būt spontāna reakcija, mēs katrs dzīvē pieņem spontānus lēmumus, katrs pieprasa savā apkārtnē ievērot kārtību.

Būs lasītājs, kuram pavaicājot, cik Tu labi jutīsies, dzīvodams pastāvīgās pārmaiņās, kad Tavs ierastais dzīves ritms ārēju apstākļu ietekmē bieži mainīsies, tam piekritīs. Tādā gadījumā Tu esi iracionāls.

Taču būs pilnīgi citas kategorijas lasītājs, kam nepieciešama stabila, nemainīga vide, kurš nešķirsies no sava ierastā dzīves ritma un jutīsies izsists no līdzsvara biežo pārmaiņu rezultātā. Tādā gadījumā Tu esi racionāls.

Iracionalitāte nav novienādojama ar lēmumu neizpildīšanu līdz galam vai kavēšanos pieņemt lēmumus. Galu galā, Napoleons un Žukovs ir viskategoriskākie sociotipi, kuri ātri pieņems lēmumu un solīto bez kavēšanās izpilda.

Turpretī racionalitāte ne katrreiz ir garantija, ka darbi tiks novadīti līdz galam un lēmums tiks īstenots. Robespjērs un Dostojevskis var pārlikt neīstenoto jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, nespējot norādīt tā izpildes termiņu.

Tāpēc MBTI® testos pārsvarā iracionalitāte atbildīs intuitīvajiem iracionālajiem tipiem pēc socionikas, bet racionalitāte pārsvarā atbildīs sensorajiem racionālajiem tipiem pēc socionikas. Pie šādas atziņas var nonākt, izlasot lielu skaitu grāmatu par MBTI® un salīdzinot tās ar socionikas autoru darbiem.

Iespējams, tas šķitīs šokējoši, bet MBTI® zināmā mērā diskriminē introvertos tipus. Ir saglabājušies dokumentāli pierādījumi metodisku norādījumu veidā, ka introverta atbildēs pēdējā skala maināma uz pretējo. Ja ekstravertajiem tipiem pēc MBTI® vēl ir kaut kāda atbilstība ekstravertajiem sociotipiem, tad introvertie tipi MBTI® raksturojumos sevi var neatpazīt. Introvertais racionālais pēc socionikas reizēm labāk sevi ierauga introvertajā iracionālajā tipā pēc MBTI®, un otrādi, introvertais iracionālais pēc socionikas var sevi atpazīt introvertajā racionālajā tipā pēc MBTI®.

Tādējādi introverts jaunietis, kurš grib uzsākt studijas, pēc MBTI® testa rezultātiem var gūt maldīgu priekšstatu par savu dzīves ritmu un profesijas izvēli. Introvertā daba šim tipam liedz adaptēties sabiedrībā un izpildīt visas prasības, kuras tā uzlikusi! Nepareizais rezultāts viņu vēl vairāk maldinās.

Arī psihes funkcijas MBTI® tiek skaidrotas atšķirīgi, ne tā kā socionikā. Jungs savos darbos psihes funkcijas nenovienādoja ar lēmumu pieņemšanu, tāpēc racionālās ekstravertās psihes funkcijas – darbības loģika un emociju ētika negarantē ātru lēmumu pieņemšanu, ko it kā sagaida MBTI®.

Izskanējušajās kritikās piezīmes, kas adresētas MBTI® administratoriem, norādīts, ka sadarbība starp darbiniekiem, uzzinot savu tipu, nav mainījusies. MBTI® nevar prognozēt attiecības darba kolektīvā, jo MBTI® neaplūko starptipu attiecības, kā to paredz socionika. Vairākiem autoriem, kas darbojas ar MBTI®, ir atšķirīgi viedokļi par tipu saderību un nesaderību. Tai skaitā, ir autori, kas norādījuši, ka vēlams kopdzīvei izvēlēties tādas attiecīgās, kuras no socionikas skatupunkta atbilst konfliktam un revīzijai (visdiskomfortablākajām attiecībām).

Daudzos gadījumos MBTI® ir pārmests politkorektums, proti, tikai pozitīvo iezīmju izcelšana cilvēka raksturā. MBTI® apraksta reizēm divus, reizēm četrus psihes kanālus (kuru izvietojums un secība neatbilst nedz Junga rakstītajam, nedz socionikai), bet vājajos psihes kanālos problemātiskās izpausmes tiek pieminētas virspusēji. Tāpēc MBTI® speciālisti nevar prognozēt, kas sagaidāms, ja pašvaldību vai parlamenta vēlēšanās ievēlēs attiecīgo personu. Tādos gadījumos, lasītāj, tu visticamāk, saņemsi informāciju, ka ievēlētais cilvēks ir pozitīvs un perspektīvs.

MBTI® tipu indikators tika izmantots krietni agrāk nekā socionika, taču socionika pētījumu ziņā savā īsajā pastāvēšanas laikā ir apsteigusi MBTI®. Socionika dod ieskatu par 8 psihes funkcijām, 4 dihotomām, 11 Reiņina pazīmēm un 35 mazajām grupām.