Tā nav maģija, bet Socionika15.10.2016

Rediģēts 19.12. 25.g.

Saruna ar socionikas ieviesēju Latvijā – Veltu Līviju Miķelsoni.

Izveidot attiecības ir salīdzinoši vienkārši. Daudz grūtāk ir atrast kvalitatīvu un abām pusēm piemērotu attiecību modeli, lai savienība nebūtu īslaicīga un rezultētos ar laimīgu un harmonisku ģimenes dzīvi. V. L. Miķelsone ilgus gadus meklēja atbildes uz jautājumiem, kā to paveikt – kā saprast, kurš partneris ir piemērotāks, kā atrast pareizo pieeju un pieņemt lēmumus, kuri nes veiksmi, kā veidojot perspektīvas attiecības. Līdz dzīves ceļā sastapa socioniku. No tā brīža laimīgu attiecību formula vairs nešķita tik mistiska un nesasniedzama.

Kāda ir jūsu izglītība?

Man ir vairākas. Bet, kas attiecas uz socioniku, tad 2007. gadā Kijevas Starptautiskajā Socionikas institūtā man tika piešķirts maģistres grāds socionikā.

Kāpēc izlēmāt pievērsties tieši socionikai? 

Dzīve mani ir mētājusi ļoti dažādi. Sekojot astrologa prognozēm, man bija jāiziet cilvēku iepazīšanas ceļš. Visticamāk, arī tāpēc 1997. gadā Rīgā nodibināju iepazīšanās aģentūru Skārleta. Mani neapmierināja fakts, ka pievilcīgas un simpātiskas sievietes nespēj palikt kopā ar atbilstoša vecuma un profesijas kungiem. Sāku apgūt numeroloģiju, psiholoģiju, arī astroloģiju, taču nevienā iepriekš nosauktajā jomā neguvu atbildes. Tad pavisam nejauši sastapos ar socioniku. Jau tā paša gada rudenī, sniedzot pāriem ieteikumus, izmantoju socionikas metodes. Ar socionikas metožu palīdzību, savu otro pusīti atrada vairāk nekā 550 pāri. Tie bija milzīgi panākumi, par mani aktīvi interesējās prese. Daži mani pat noturēja par sievieti ar maģiskām spējām, taču tā bija socionika.

Kā saņēmāt drosmi par šo tēmu izdot arī grāmatas?

Tolaik Latvijā par socioniku nezināja tikai neievērojams skats iedzīvotāju. Taču par socionikas ticamību vajadzēja stāstīt cilvēkiem, tas daudziem aiztaupītu sirdssāpes. Cilvēku izprašanas, pazīšanas un empātijas spējas man bija jau šūpulī ieliktas, tāpēc bija vēlēšanās savā dzīvē citiem darīt labu. Un arī drosmi man nekad nav nācies aizņemties, tā vienkārši ir manī.

Pirms pirmās grāmatas izdošanas pat sastapos ar draugu brīdinājumiem – bet ja nu tevi apvainos plaģiātismā? Kad 2004. gadā izdevu savu pirmo grāmatu: “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi!”, spēju tikai saviem vārdiem pārstāstīt citu autoru (tikai krievu valodā izdotos) domas par socioniku. Bet es uzdrošinājos! Latvijā mana grāmata par socionikas tēmu bija pirmā.

Cik spēcīgi savstarpējās attiecības ietekmē mūsu dzīves kvalitāti?

Manā skatījumā, viens no būtiskākajiem laimīgas dzīves motivatoriem ir saderīga pāra kopdzīve. Tā cilvēkam sniedz līdz pat 65% laimes. Tad seko atbilstošs un sirdij tīkams darbs. Socionika ir ģeniāla ar to, ka pēc tās izstrādātā algoritma ir iespējams prognozēt, cik noturīgas ilgākā laika periodā veidosies attiecības – gan mājās, gan darba vietā. Mīlestība patiešām spēj glābt pasauli! Tā domā arī daudzi ģēniji. Bet, ja mīlestībā nākas vilties, cilvēks cieš, kļūst depresīvs. Šāda persona ir arī vājš darbinieks, jo dvēseles ciešanas liedz viņam produktīvi strādāt. Bieži slimo, un pasauli uztver tikai tumšās, drūmās krāsās. Toties laimīgs cilvēks arī apkārtējos iesēj priecīgu noskaņojumu.

Vai cilvēki ir gatavi iedziļināties un strādāt pie attiecībām?

Agrāk (piemēram, manā jaunībā) vispār nebija tāda jēdziena – piestrādāt pie attiecībām. To aizliedza arī politiskie apsvērumi. Visiem obligāts bija darbs. Pārnākot mājās pēc smagas darba dienas, neviens nevēlējās analizēt – kāpēc notiek tā, kā notiek? Taču viss krasi mainījās, sabrūkot PSRS sistēmai. Maz pamazām fizisko darbu sāka aizstāt milzīgos tempos uz priekšu ejošais tehnoloģiju laikmets. Liels procents cilvēki tagad sēž birojos un daudz analizē, lasa, it kā izglītojas. Katrs var rakstīt grāmatas un paust savu viedokli. Nepastāv dogmas, kas noteiktu, kāds viedoklis būtu vispareizākais.
Sociālisma morāle paredzēja, ka katram ir jādibina ģimene, jādzīvo kopā līdz mūža beigām, bez jebkādas kunkstēšanas. Visas negācijas jāpiecieš, jāpacieš, jāmainās pašam. Kas šo morāli neievēroja, tos publiski kaunināja.

Tagad ir demokrātisms. Jebkurš pauž savus uzskatus, jēdziens kā morāle, manā skatījumā, vispār nepastāv. Prese sludina, ka cilvēkus nevajag ierobežot, ļaut tiem brīvi dzīvot, arī valdībai par to sirds nesāp. Jā, visatļautības vilnis ir pārņēmis gandrīz visu pasauli, tas ir sagrāvis arī ģimeniskumu. Ļaudis ātri iepazīstas, tikpat ātri arī šķiras, pēc tam dažāda veida literatūrā meklē šķiršanās iemeslus. Agrāk attiecības noraudzēja vismaz gadu, jo gada laikā ir iespējams atklāt patieso otrās pusītes raksturu, kopdzīve šī perioda laikā  netika uzsākta.

Runājot par socioniku,kaut arī partneri centīsies piestrādāt pie attiecību kopšanas – ja satuvināšanās notikusi ar nesaderīgu otru pusīti (pēc socionikas un psihosofijas algoritma), pāris tik un tā izšķirsies.

Lūdzu, definējiet socioniku un psihosofiju. Vai šīs zinātnes mijiedarbojas?                                  

 Socionika (zinātne, kuras pamatlicēja ir Aušra Augustinovičūte) stāsta par informācijas apmaiņu ar pasauli – kā cilvēks uztver, pārstrādā pasaules daudzveidīgo informāciju un pārraida to. Tas ir indivīda informācijas gūšanas avots un pārstrādes veids. Pastāv 16 atšķirīgi veidi.

Toties psihosofija stāsta par personas enerģijas krājumiem, atbildības uzņemšanos, emocionālo mijiedarbību, par cilvēka fizisko spēku un izturību, mantiskā stāvokļa nozīmīgumu, par ķermeņa reakciju, seksualitāti un iedzimtiem talantiem. Izšķir 24 atšķirīgus tipus.

Psihosofiskā tipa iespaidā cilvēkam rodas ierosme, bet socioniskā tipa iespaidā šī ierosme iegūst formu. Abas šīs zinātnes viena otru papildina. Atsevišķi tās faktiski nav skatāmas.

Ko iegūstam, uzzinot savu socionisko un psihosofisko tipu?

Uzzinot savu piederību socioniskajam un psihosofiskajam tipam, cilvēks pārstāj sevi šaustīt, iemācās aizstāvēties un izprast savu patieso būtību. Daudz labāk saprot savus tuviniekus – vecākus, radus, arī darba biedrus. Viņš zina, kur studēt, lai nebūtu vēlāk jāviļas, zina, ar ko nodarboties, lai darbs sniegtu prieku. Izprot savstarpējo attiecību jēgu un gūst pārliecību, ar ko saistīt savu dzīvi, lai nebūtu jāviļas.

Vai piederība konkrētam tipam dzīves laikā mainās?

Cilvēka tips – gan socioniskais, gan psihosofiskais, dzīves laikā nemainās. Bet mainās tā piepildījums, saturs, ko veido socializācija, izglītība. 

Kā noteikt savu sociotipu? 

Socionikas metode sevis analizēšanu iedala četros pāros: intraverts (I) vai ekstraverts (E); sensors (S ) vai intuīts (I), ētiskais (F) vai loģiskais (T), racionālais (J) vai iracionālais (P), no kuriem dominē viena pāra puse. Zem tiem seko skaidrojums. Tiklīdz tas noskaidrots, cilvēks iegūst savu kodu, piemēram, ENTJ jeb Džeks, kurš dzīves laikā nemainās. Sadaļā: “Teorētiskā socionika” un “Sociotipa koda atslēga”, iespējams izprast un iemācīties noteikt savu socionisko tipu. 

Tehnikas laikmetā mums ik dienu nākas mācīties, jo visu laiku kaut kas mainās. Ir tāds teiciens, ka izdzīvos tie, kuri mācīsies. Es tam pilnībā piekrītu – savu dzīvi harmoniski spēs iekārtot un estētiskā vidē dzīvot tie, kuri nepārtraukti izglītosies un smels vajadzīgo informāciju. Lai noteiktu savu tipu, ir jāmācās. Var, protams, aiziet pie speciālista un noteikt tipu, bet ar to būs par maz. Tā ir dzīves fiziskā puse. Bet, kā dzīvot turpmāk, kā sadzīvot ar citiem cilvēkiem, kā saprast cilvēku strīdu iemeslus, atšķirīgo rīcību, tas viss ir jāmācās! Tā ir dzīves dvēseliskā puse.

Vai savu tipu var noteikt, aizpildot testu?

Protams, pieejami arī testi, un to var darīt, bet ticamība rezultātam ir ne augstāka par 35%. Ne katrs cilvēks sevi ļoti labi pazīst, kaut gan daudzi tā mēdz apgalvot. Turklāt nereti cilvēkam mainās garastāvoklis, kas var ietekmēt atbildes uz testa jautājumiem. Ieteiktu testu pildīt laba profesionāļa klātbūtnē, kurš pēc ārējām pazīmēm redz atbilstošo tipu un pamana atbildēs esošās pretrunas.

Kāda informācija atrodama jūsu jaunākajā grāmatā?

Šī gada vasarā (2016. gads) iznāca mana piektā grāmata: Izdzīvot mūžu saskanīgi, kura jau ir guvusi pozitīvas atsauksmes. Tajā es vienkāršā veidā stāstu par psihosofiju, tiek raksturoti arī visi 24 psihotipi. Tāpat sniegti starptipu attiecību apraksti – kādu profesiju izvēlēties atbilstoši savam psihotipam. Katram psihotipam ir pievienotas saderības tabulas, kur, izmantojot baļļu sistēmu, tiek norādīts uz komfortu vai diskomfortu ar citu tipu. Taču šobrīd, raksta rediģēšanas dienā, grāmata ir izpārdota, to var lasīt tikai bibliotēkās. Mājaslapā ir ievietota sadaļa: “Psihosofija – socioniku papildinoša”.  

Dagnija Millere-Balandīna, tesktuālais materiāls // intervija // veselam.lv