Dārgā, mēs nogalinām bērnus!13.11.2014

Tieši ar šādu nosaukumu LNT kanālā izskanēja raidījumam par mātes attiecībām ar meitu. Māte, kura nespēja tik galā ar savas pusaugu meitas audzināšanu griezās pēc palīdzības atklātā šova raidījumā – tāds bija šova saturs.

Šīs šovs bija brīnišķīga mācību stunda visiem socionikas konsultantiem, kā arī tiem, kuri patstāvīgā ceļā apguvuši socioniku. 

 Tiem, kuri cilvēku savstarpējo attiecību analīzi veic pēc parastiem kritērijiem, kad viens vienmēr, ir labais un tas otrs sliktais, būs grūti izprast gan mātes, gan meitas attiecību saasinājuma patieso iemeslu. Visdrīzāk šī analīze nebūs objektīva. Tieši socionika iestājas kā advokāts un prot aizstāvēt katru sociotipu. Sliktu sociotipu nav, ir tikai nesaderīgas attiecības starp viņiem. Šinī gadījumā konstatējam, ka mātei pietrūkst ģimenē papildinoša (saderīga vīra) partnera. Visbiežāk cilvēks – sociotips neveiksmīgi rīkojas savu vājo funkciju ietekmē.

Tātad raidījuma galvenā persona ir māte – pēc sociotipa Donkihote (vīrišķais sociotips), kurai grūtības sagādā ētiskā – Donkihotes vājā funkcija. Tas ir sociotips ar vāju empātiju, kurai grūti iejusties (citu cilvēku) šobrīd savas meitas ādā. Sakritība ir tā, ka arī meita pieder pie tā paša Donkihotes sociotipa. Attiecības samezglojas tik tālu, ka notiek savstarpēja vulgāra izrēķināšanās, līdz draudiem nodurt māti. Divpadsmitgadīgā Donkihote jau ir ņēmusi virsroku par māti, viegli ar viņu manipulē, piedraudot gan izlēkt pa logu, gan pārgriezt sev vēnas. Māte nonāk krīzes situācijā, jo nesaprot kā rīkoties.

Donkihotes otrā vājā funkcija ir sensorā – nespēja dot meitai stingrus un pārliecinošus norādījumus, nespēja pieprasīt  paveikt to, ko likusi izdarīt. Savukārt meita neizprot, kādi dzīves apstākļi viņai nepieciešami, lai viņa justos ērti un komfortabli. Vai pīrsings meitenes lūpā ir tas aksesuārs, kurš pasvītro viņas sievišķību? Par to viņu spētu pārliecināt tikai duālais (vissaderīgākie) partneri – Dimā, Igo.

Donkihots jau piedzimstot, gaida sava duālā Dimā, vai aktivatora Igo aizbildniecību, aizstāvību, iejūtību, mīlestību un miesiskus glāstus. Mātei Donkihotei tas pat prātā neienāk, ka bērns ilgojas arī pēc miesiskās tuvības. Šovā bija vērojums gadījums, ka meita vēlējās uzlikt galvu mātei uz pleca, kura to atgrūda. Parasts lasītājs teiks – kas tā par māti! Socionika skaidro, ka vīrišķā tipa sievietei tas nav pieņemams jeb ir grūti izdarāms. Īpaši ja viņai pašai blakus nav saderīga dzīvesbiedra.

Līdz brīdim, kamēr māte Donkihote neguva izpratni, ko viņa dara nepareizi, attiecības nemainījās. Tās tikai pasliktinājās. Apsveicami, ka viņa izlēma griezties pēc psihologa palīdzības. Kaut arī rehabilitācijas programma bija pārāk īsa, tā tomēr deva jūtamus rezultātus.

Šādos šovos gūstam sapratni arī par to, kādēļ  (kāds tips) šajā gadījumā Donkihots vēlas tik ļoti atšķirīgi no citiem ģērbties, tīkot pēc dažādiem pīrsingiem, gredzeniem un tamlīdzīgi. Kādēļ meitenei Donkihotei nav pieņemams sievišķīgs apģērbs un dzīvokļa iekārtojums.

Pirmā Alfas, arī bērnu kvadra, pie kuras pieder Donkihots, ir avangardu kvadra. Viņi tīko pēc kaut kā nebijuša, nepierasta, neikdienišķa. Viņi vēlas rīkoties un izskatīties citādi. Bieži viņi visu mūžu uzvedās kā bērni.
Šova piemērs apstiprina, cik svarīgi ikvienam atrast savu saderīgo partneri, kurš dzīves laikā otram dot papildinājumu viņa vājajām funkcijām. Tad šādās nepilnās ģimenēs augošie bērni nesaņem pareizu un pilnvērtīgu audzināšanu.  Arī psihologam socionikas zināšanas ir neaizvietojams palīgs problēmas diagnostikā.