Empātija un tās līmeņi27.03.2024

Cilvēkiem vienmēr ir paticis analizēt un apspriest citus cilvēkus. Katrs cilvēks otru uztver un raksturo atšķirīgi, (to nosaka katra cilvēka sociotips). Sabiedrībā empātiju analizēt pilnīgi atšķirīgi, nekā to izskaidro socionika.

Empātija ir dziļa, un nekļūdīga spēja uztvert cita cilvēka iekšējo pasauli, izprast viņa slēptākās domas un izjūtas, izprast viņa pārdzīvojumus un emocijas, sajust viņa iekšējo harmoniju (iejusties otra ādā kā savējā). Empātija ir dabas dota dāvana piemītoša noteiktiem sociotipiem. To pie labākās gribas, nevar iegūt, mācoties.

Skaidrojot empātijas jēdzienu, nepieciešams atsaukties uz rakstura iezīmju pāri ētika-loģika, kā arī uz četriem atšķirīgiem temperamentiem. Tieši šīs iezīmes norāda empātijas pakāpi sociotipam.

Ētiskā tipa cilvēki tuvā saskarsmē ļoti labi izjūt un izprot otru cilvēku. Ētisko tipu “smadzeņu barība” ir analizēt cilvēkus, viņa spējas, talantus, attiecības ar citiem cilvēkiem, labestību, mīlestību, jo ētika norāda empātija esamību. Ētiskie uzņemas samierinātāja, harmonizētāja, iedvesmotāja lomu, mazāk viņi interesējas par cilvēku profesionāliem sasniegumiem, talantiem, vietu sabiedrībā.

Loģiskā tipa cilvēki izvērtē citu cilvēku praktiskumu, gudrību, viņa spējas sarūpēt iztiku, un izdzīvot, cilvēka spējas veikt noteiktus darbus, pienākumus, kā arī to, kādu ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē dod viņu veiktais darbs. Loģiskie izprot, kas ir lietderīgs un kas nav. Savstarpējās attiecības un to prognozēšana, loģiskajiem ir grūti izprotams process.

Psiholoģiski empātiju iedala trijos līmeņos.  

Empātijas līmeņi nosaka katra cilvēka atšķirīgā psihes uzbūve. Lai kopdzīvē attiecības veidotos saskanīgas un harmoniskas, vēlams, lai partneriem būtu atšķirīgi empātijas līmeņi. Ja abiem partneriem ir zems empātijas līmenis, tad tie slikti izpratīs viens otru, savukārt ar augstu empātijas līmeni nespēs otru uzklausīt.  Katrs cilvēks var uz laiku kļūt pretimnākošs, tomēr, šāda piespiedu uzvedība būs īslaicīga. Abpusēja neizpratne noved pie lēnas attiecību iziršanas.

3.līmenis – visaugstākais – spēja dziļi iejusties cita cilvēka jūtu un domu pasaulē, gluži kā savējā. Spēja iztēlē iedomāties viņa pārdzīvojumus un sajūtas. Takta izjūta, spēja izprast un emocionāli atvieglot cilvēka dvēseli, neuzspiežot savus uzskatus, neietekmējot viņa lēmumu pieņemšanu. Šādi cilvēki spēj pilnīgi ziedoties citu labā (altruisms), atteikties no savas pārliecības, veidot attiecības uz savstarpējās uzticēšanās pamata. Šim līmenim pieder četri intravertie ētiski sociotipi ar melanholisko un flegmātisko mierīgu un līdzsvarotu temperamentu sociotipi, viņi rīkojas atbilstoši savai misijai. 

 2.līmenis – epizodiskais aklums – šie cilvēki tikai epizodiski spēj labi izprast otru cilvēku, iedzīvoties viņa problēmās. Šim līmenim piederošie ir četri ekstravertie ētiskie sociotipi. Uzmanības trūkums izskaidrojams ar ekstraversiju – nespēju ilgstoši un atkārtoti iedziļināties citu problēmās, kā arī ar straujo sangvinisko un holērisko temperamentu. Šī līmeņa cilvēki sastopami visbiežāk, arī viņi rīkojas atbilstoši savai misijai.

 1.līmenis – viszemākais – aklums, jeb pilnīga nespēja izprast otra cilvēka domas un jūtas, iejusties viņa problēmās, bēdās. Pirmā līmeņa empātijas cilvēkus galvenokārt interesē savas personīgās attiecības, kā arī tehniskās, pasaules eksistences, sadzīves problēmas. Kaut arī viņi mēdz izteikties, ka labi izprot citus, taču tā ir pilnīgi cita veida izpratne. Viņiem trūkst vārdu, lai mutiski izteiktu mierinājumu, viņi izvairās no pieskārieniem svešam cilvēkam. Zināmu dzīves posmu viņi maldās minējumos par citiem, tikai ar laiku gūst nelielu pieredzi. Tie ir 8 loģiskie sociotipi, kuriem ir cita sociālā misija. Savu iejūtību viņi izrāda praktiskā palīdzībā.

Neraugoties uz loģisko tipu kopīgo tendenci būt saprātīgiem, bieži sastopami loģiskie ar attīstītu ētiku, tāpat kā ētiskie ar relatīvi spēcīgu loģisko potenciālu, kuriem piemīt harmonizējošas un normējošas psiho formas sajaukums. Reizēm ir grūti uzreiz noteikt, kura rakstura psihoforma dominē – ētikā vai loģikā. Tāpēc varam runāt tikai par tendencēm vai tipiskiem tipu pārstāvjiem. To ietekmē psihosofiskais tips.

Kaut arī 4 sociotipi iedalīti vienādā empātijas līmeņa skalā, to empātijas līmenis ir krasi atšķirīgs, ja katrs pieder atšķirīgai kvadrai, kuru uzdevumi ir atšķirīgi.  Arī temperaments ir atšķirīgs.  

Intraverto un ekstraverto atšķirības.

Intravertie ētiskie sociotipi veic attiecību harmonizēšanu, stabilizēšanu. Intraversijas iespaidā ir nesteidzīgi, apdomīgi, runā pieklusinātā tonī. Viņi spēj ilgstoši uzklausīt cilvēku, iedziļināties viņa problēmās, atrast pareizos mierināšanas vārdus, būt mīļi un pretimnākoši. Viņi (izejot no sevis) izprot, ka cilvēks var ilgstoši būt satraukts un neapmierināts.

Ekstravertie ētiskie sociotipi tiecas uz attiecību padziļināšanu, saglabāšanu, bet savas emocionalitātes un nepacietības dēļ, mēdz uzvesties gan kā attiecību izlīdzinātāji, gan kā attiecību grāvēji.

Viņi veic stimulētāja lomu savā kvadrā. Kaut arī viņu empātijas līmenis ir augsts, taču ekstraversija un mainīgais garastāvoklis traucē iedziļināties otra cilvēka problēmās. Ekstravertiem grūti pieņemt to, ka cilvēks var ilgstoši būt neapmierināts.

Sociotipu lomas kvadrā un to empātijas izpausme

Katrā kvadrā pastāv noteikts pienākumu sadalījums starp sociotipiem. Kvadra ir visharmoniskākā no mazajām grupām, jo tā ir simetriska un līdzsvarota grupa (arī empātijas līmeņa ziņā). Katrā kvadrā starp četriem sociotipiem ir dažādi empātijas līmeņi. Atkarībā no empātijas līmeņa, cilvēks veic atšķirīgu sociālo lomu sabiedrībā. Kvadras “harmonizētājiem”, tā būs krietni augstāka nekā “līderiem”.

Ja sociotipus sadala pēc to noslieces uz empātiju, pirmajā vietā būs intravertie-ētiskie sociotipi, kuriem ir visaugstākā empātijas pakāpe.. Viņi savā kvadrā pilda harmonizētāja lomu:

1. kvadrā Dimā – “Komfortradis”;
2.kvadrā Jeseņins – “Motivētājs”;
3.kvadrā Draizers – “Sargātājs”;
4.kvadrā Dostojevskis – “Attīstītājs”. 

Otrā grupa ir stimulētāji. Viņu empātijas pakāpe var būt augsta, taču viņi ir ļoti atkarīgi no sava noskaņojuma. Mentors un iedvesmotājs var upurēties augstiem ideāliem ne tikai savās, bet arī tuvinieku interesēs. Viņiem vairāk piemīt globālais humānisms, vēlme dot labumu ne tikai sev, bet daudziem.

1.kvadrā Igo – “Iedvesmotājs”; 
2.kvadrā Hamlet – “Koriģētājs”; 
3.kvadrā Napoleons – “Virzītājs”; 
4.kvadra Hakslijs – “Izdibinātājs”.

Kam visgrūtāk ir būt patiesi empātiskam?

Katrā kvadrā, izņemot harmonizētājus, stimulētājus un pilnveidotājus, ir līderi – Pārvaldnieki, kas vada cilvēkus. Kvadru līderiem piemīt ekstraversijas un sensorās-reālās domāšanas funkciju apvienojums. Viņi orientēti uzdevuma izpildei, mazāk sliecas rēķināties ar personīgiem faktoriem. Ja tos iedala pēc empātijas pakāpes, visspējīgākie ir: 
1.kvadrā Donkihots – “Izzinātājs”; 
2.kvadrā Žukovs – “Rīkotājs”; 
3.kvadra Džeks – “Eksperimentētājs”; 
4.kvadrā Štirlics – Administrētājs”.

Visiem šiem sociotipiem piemīt dominējošās sensorās funkcijas apvienojums ar normējošo–loģisko funkciju. Dominējošā funkcija viņiem ļauj brīžiem elastību saskarsmē, vēlmi tos izprast efektīvākai vadībai.

Katrā kvadrā ir sociotipi, kas pilda kvadras darbības pilnveidotāja-noslēdzēja lomu. Šai lomai vairāk  piemēroti sociotipi, kuriem ir normēta personības forma un līdz ar to mazāka empātijas pakāpe. Pēdējā loma kvadrā ir darbības apgaismotājs, apkopotājs, stabilizētājs un procesu noslēdzējs.
1. kvadrā apgaismotājs ir Robespjērs. Viņam ir arī attīstīta personības radošā forma, kas atbilst šīs kvadra sociālajai misijai. Viņa empātijas līmenis ir zems, jo viņa pienākums ir koncentrēt uzmanību sava uzdevuma veikšanai, plāna izpildei. Viņš spēj rast pieeju jaunu zināšanu radītāja un pilnveidotāja lomai. 
2.kvadrā tas ir Maksims-stabilizētājs, izpildītājs kurš pilda kvadras sociālo misiju pateicoties savai neatlaidībai un akurātumam. Viņam ir spēcīgi attīstīts gribasspēks, sociotips ar dominējošu personības formu. Viņa empātiju ir izteiktāka, tās iespaidā viņš ir nepiekāpīgs, nelokāms cilvēks.
3. kvadrā stabilizatora-apkopotāja lomu pilda Balzaks, kas apvieno normējošas un radošas pieejas. Viņš pilda kvadras misijas izpildītāja – eksperta, kā arī – sasniegumu stabilizētāja – lomu. Kā iracionāls sociotips ar kritisko domāšanu ir mazāk atkarīgs no saviem uzstādījumiem, līdz ar to var vairāk izrādīt elastību un uzmanību citu problēmām. Viņš reizēm mēdz izteikt nepareizus secinājumus par cilvēkiem.
4. kvadrā tas ir Gabēns, kurš noslēdz sociālās attīstības procesu, atlasa un pilnveido visu vērtīgāko, priekšgājēju sasniegto. Šai lomai nepieciešams arī radošs sākums. Tāpēc meistaram bieži vien piemīt normējošas personības formas apvienojums ar radošu, kas palīdz savienot vienā veselumā pretrunīgas, bet vērtīgas iepriekšējo kvadru iestrādes. Attīstīta sensorā funkcija piešķir viņam dominantas personības iezīmes. Šajā sociotipu grupā meistaram ir visaugstākā empātijas pakāpe.

Raksts balstās uz Valentīnas Meģedj (Kijeva) apkopojumu bāzes. 1990. g.