Sociotipa noteikšanas problēmas02.10.2019
Socionikas ievadīšanu kultūrā traucē socioniskā tipa noteikšana, kas daudziem rada pamatīgas grūtības. Kā novērots praksē un kā konstatējām Kijevas starptautiskā socionikas konferencē, lielas grūtības tipa noteikšanā sagādā loģiskajiem, īpaši intuitīvi loģiskiem (TP Balzaks; LI Robespjērs; IL Donkihots; PT Džeks) tipiem. Viņi cilvēka tipu mēģina noteikt gandrīz mehāniski, pielietojot shēmas, izmantojot respondenta iesniegto foto un, vēl citādi sarežģī šo procesu.
Bijām liecinieces tam, kad pieredzes bagāts socionikas doktors – teorētiķis (Robespjērs) publiski noteica tipu divām meitenēm. Vienai viņam izdevās noteikt pareizo tipu, bet otrai – klusai, intravertai jaunietei piešķīra Napoleones tipu, nesagaidot akceptu no viņas, (nedodot izlasīt raksturojuma aprakstu). Cilvēka akcepts ir ļoti svarīgs visā tipa noteikšanas procesā.
Loģiskie intuīti (LI, TP, IL, PT) uzsver, ka cilvēka tips jānosaka vismaz divatā. Tas liecina par speciālista nepārliecinātību šajā jomā. Dīvaini, šķiet, tas, ka loģiskie intuīti nespēj pieņemt, ka socioniskā tipa noteikšana nav viņu stiprais lauks, kaut arī paši savās teorijās māca – katram tipam savs prioritāšu lauks!
Novērots, ka sensorie loģiskie (SP Gabēns) tipi, ja viņi piesaistās zinātnei, daudz profesionālāk nosaka sociotipu. Taču Maksimu, Žukovu un Štirlicu maz interesē zinātniskas teorijas.
Atrodoties Kijevas konferencē, novērojām, ka gandrīz katram trešajam dalībniekam tips noteikts nepareizi. Bija interesanti vērot, kā cienījams socionikas teoriju aizsācējs (Robespjērs) par savu palīdzi izvēlējies jauku Igo sievieti. Taču pats apgalvoja, ka viņa esot Hakslija (tās ir revīzijas attiecības). Kad mēs viņam iebildām, viņš atrunājās, ka pazīstot šo sievieti daudz senāk nekā mēs. Lai noteiktu socionisko tipu, nav nepieciešams cilvēku pazīt – tā arī ir socionikas prioritāte, atšķirībā no psiholoģijas.
Mums izdevās šo sievieti pārliecināt, ka viņas tips ir Igo. Tādi gadījumi ir vērojami arī Latvijā, kad intuitīvie loģiskie (TP Balzaka tips) konsultanti nosaka nepareizus tipus, tādi degradējot socioniku.
Ētiskā tipa (RI, IR, FR, ES) socionikas konsultanti uzskata, ka tipa noteikšana ir pietiekami intīms process, it kā cilvēka daļēja atģērbšana, jo respondentam dažkārt jāpajautā samērā personiskas dabas jautājumi. Ētiskie praktiķi uzskata, ka cilvēku nedrīkst pazemot, lai tipu noteiktu divatā. Turklāt visbiežāk pats klients to nevēlas. Cita lieta, ka sarežģītu situāciju gadījumā humanitārais speciālists var palūgt, lai respondents atnāk uz atkārtotu vizīti.
Pašreiz šajā jomā ir izveidojies milzīgs haoss, jo praktizējošie konsultanti pielaiž rupjas kļūdas tipa noteikšanā. Dažs cilvēks jūt neatbilstību noteiktam tipam un meklē cita speciālista palīdzību. Taču dažs sarod ar nepareizi noteikto tipu, no kura vēlāk gandrīz nespēja atteikties. Tāds cilvēks tiek maldināts, izvēlās neatbilstošu profesiju, vai nesaderīgu partneri, jeb viņam tiek ieteikts šķirt kopdzīvi, izvairīties no vecākiem. Rezultātā tiek degradēta socionika, jo cilvēks vēlāk nonāk pretrunās, teikdams, ka socionika “nestrādā”.
Izrādās, ka tipu noteikt pēc testiem, uzvedības, reakcijas, intervijas ar klientu, tekstu semantiskās analīzes, un citām saskarsmes metodēm daudziem liekas sarežģīti. Kāpēc?
Profesionāļi – praktiķi (tie noteikti ir ētiskie tipi, ar augstu empātijas līmeni), kuri ir apguvuši socionikas teorijas un tiem ir liels praktizēšanās stāžs, apgalvo, ka vienīgā un precīzākā metode ir katra tipa izskats. Vizuālais – ārējais izskats taču ir nemainīgs, ar katram tipam raksturīgām, sejas pantu, ķermeņa formas, gaitas, žestu iezīmēm. Arī ar ģērbšanās tendencēm, apavu, somu, aksesuāru izvēli. To neietekmē nedz vecums (tipu var sākt noteikt pat no 2 gadu vecuma), nedz dzimta, ne nacionalitātes īpatnības, nedz plastiskās operācijas. Socionikas profesionālim hipotēze par tipu veidojas pirmajās saskarsmes minūtēs. Taču tehnologi (intuitīvi loģiskie) tam nespēj noticēt.
Protams, cilvēks ir sarežģīta būtne, ar katram tipam atšķirīgām struktūras īpatnībām. Cilvēka psihe (kaut arī ir bezslāņains veidojums) sastāv no trim apvalkiem, jeb līmeņiem. Ilgstošu ārējo faktoru ietekmē psihe ir spējīga uz neilgu laiku pieskaņoties. To var izskaidrot ar to, ka:
|
Shematiskais zīmējums un Viktora Guļenko teorija par trim apvalkiem (Kijeva). |
Pirmais apvalks ir nemainīgs, tā ir tipa serde un, tieši šī serde nosaka tipa raksturojumu. Tai apkārt veidojas vēl divi apvalki. Otrais apvalks ir lokanāks, taču līdz zināmai robežai. Trešais pavisam lokans, kurš uz nenoteiktu laiku spējīgs mainīties. To var nosaukt pat tipa masku. Ar to izskaidrojams tas, ka mums bieži nākas kontaktēties arī ar nesaderīgiem tipiem un mēs tomēr spējam savaldīties, nestrīdoties un nekrītot tam virsū ar dūrēm. Bet katrai pacietībai ir sava robeža. |
- Personība. Pirmais apvalks. Tas ir katra tipa pamata (bāzes) iestādījums. Šis apvalks ir ciets, pašpietiekams, un cilvēka dzīves laikā tas pat mērķtiecīgi nav izmaināms, jo ir iedzimts. Tas var mainīties tikai traumu gadījumos, tad cilvēka psihē notiek negatīvas, neatgriezeniskas pārmaiņas (saprāta zaudēšana).
- Sublimitāte. Otrais apvalks Tas ir inertais psihes slānis, kurš pakāpeniski var mainīties audzināšanas un apkārtējās vides ietekmē. Šeit ir ne tikai apziņas diktēti impulsi, bet arī zemapziņas iestatījumi, uzvedības reakcijas, kuras spēcīgi kāds ietekmē no malas. Otrais slānis var izpaust cita tipa iezīmes, kuras var nesakrist ar pamata tipu un nepieredzējušam konsultantam traucē tipa noteikšanu. Šīs izmaiņas pamana un uztver arī apkārtējie. Šajā gadījumā cilvēka iedzimtais tips (kodola tips) nesakrīt ar otrā apvalka tipu. Tas maldina tipa noteicēju.
- Apzinātas uzvedības modelis. Trešais apvalks. Šis slānis ir viselastīgākais, kurš apzināti var pakļauties ietekmei no malas. Aktieriem šis slānis ir, labi attīstīts, kam pateicoties, aktieris spējīgs kopēt cita cilvēka (tipa) uzvedību. Taču pēc lomas atveidošanas viņš atkal “ieņem” sava tipa robežas.
Šīs slānis mainās un tiek bojāts nesaderīgu attiecību rezultātā – ar vecākiem, vai ilgstoši dzīvojot ar nesaderīgu partneri, darot darbu, kurš ilgstoši jāveic ar piespiešanos. Apstākļu spiests, cilvēks kādam citam ir spiests pielāgoties. Var gadīties, ka cilvēks savā izpausmē “nēsā” trīs tipus, kas traucē neprofesionālim noteikt viņa bāzes tipu. Tiklīdz cilvēks atbrīvojas no citu nepatīkamās ietekmes, viņa trīs psihes slāņi var ar laiku “ieņemt” savu bāzes tipu. Šo izlīdzināšanu veic tipa serde, pirmais apvalks, kurš nepakļāvās nekādai ietekmei.
Socionikas speciālista galvenais uzdevums, noteikt klienta pamata vai bāzes (1.slāņa) tipu. Turklāt jāspēj klientam atmest tās iezīmes, kuras viņš ieguvis audzināšanas rezultātā vai ilgstoši, dzīvodams viens.
Cilvēks laimīgs var būt tikai tad, ja viņš ir audzis komfortablā vidē un nenēsā “maskas”. Laime šinī gadījumā ir jāsaprot kā komforta sajūta ar sevi, ar visu apkārt notiekošo, lai tajā nekas netraucētu. Bet vai tas ir iespējams?
Šodienas kultūrā ir svarīgi apgūt sevis atpazīšanu, atrast sevi ar socionikas, psihosofijas vai citām metodēm.
Un galvenais – SOCIONIĶI, DARBOSIMIES KATRS SEV PIEMĒROTĀ JOMĀ, ko mums nosaka psihes modelis!
Loģiski intuitīvie tip! Atturieties no tipa noteikšanas, kā profesionālas darbības, īpaši ja tas ir kā maksas pakalpojums! Veidojiet teorijas, tuviniet socioniku noslēgumam! Par jūsu pielaistām kļūdām cieš klienti!