Psihosofija – alternatīva socionikai15.08.2019

Rediģēts 13.01. 26.g. 

Līdz zināmam laikam bija pieņemts apgalvot, ka cilvēka socioniskais tips pilnībā nosaka viņa raksturu un uzvedības ieradumus.

A. Afanasjevs (krievu literatūrzinātnieks) nevarēja pilnībā piekrist socionikas izstrādātām metodēm. Kā alternatīvu, viņš atklāja psihosofiju un atzina, ka:

1. Psihosofija ir jauna un daudz precīzāka sevis izzināšanas metode.

2. Psihosofija precizē (reizēm noliedz, papildina) socioniskā tipa prognozes par kopdzīvi, par attiecībām ģimenē, darbā, par profesijas izvēli. Tā izskaidro, kāpēc šķiras duālie un kāpēc spēj sadzīvot diskomfortablie tipi pēc socionikas prognozēm.

3. Tā precizē profesionālo virzienu, kas dažkārt ir pilnīgi atšķirīgs no socioniskā.

4. Tā precizē cilvēka spējas, talantus. Katram interesentam radīsies iespēja izprast, kā realizēt savu sociotipu.

5. Ļauj vieglāk un precīzāk noteikt arī socionisko tipu, jo gadās, ka sociotips nosakāms ar grūtībām. Tādos gadījumos neapzināti tiek noteikts psihosofiskais tips.  Personības analīzes veikšanā, apvienojot abas zinātnes, skaidri izgaismojas gan socioniskais, gan psihosofiskais tips.

Ko jaunu pavērusi psihosofija?

Sociotips ir cilvēka informācijas uztveres, tās pārstrādes un (līdzvērtīgi filtram) atšķirīgas izdalīšanas veids. Tādu veidu ir 16.

Turpretī psihotips – ir cilvēka enerģijas krājumi, enerģijas atgūšanas veids, viņa garīgums, emocionālā noturība, fiziskais spēks, un loģiskais pamatojums. Psihosofijas atklājumi ļauj atsegt to, ko sociotips pilnībā neatsedz.

Psihosofija atklāj:

• vadītāja vai vadāmā talantu – gribas aspekts (W);
• kontaktu dibināšanas nepieciešamību vai atturību – emociju aspekts (E);
• tieksmi uz mantiskumu, vai viņa ignorēšanu – fizikas aspekts (P);
• personas seksualitāti, vai vienaldzību pret to, cilvēka maņas  – fizikas aspekts (P);
• spēju dot saprātīgus spriedumus, formulējumus vai neprasme tos veikt – loģikas aspekts (L).

Katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi. 

Brīdī, kad straujo pētniecības atklājumu rezultātā, iestājies augsto tehnoloģiju laikmets, arī cilvēku dzīve strauji mainījusies. Šobrīd nav pieļaujams, ka jaunieša karjeras virzienu ieteic tikai pēc socionisko klubu skalas, tam talkā jāņem psihosofiskie klubi. Joprojām pastāv “izcepti” socioniskie centri, kuri karjeras ieteikumiem izmanto tikai socioniku. Katrā ziņā tas ir nedaudz labāk, kā to dara mūsu profesionālās orientācijas speciālisti skolās, vai vienkāršs psihologs. Praksē veiktā pieredze apstiprina, ka, kaila socionika nespēj pietiekami izgaismot cilvēka iedzimtos talantus un viņa spējas.

Par to liecina statistika: vidusskolēni, izvēloties neatbilstošu augstskolu, diplomu gan iegūst, taču nestrādā iegūtās profesijas jomā. Tiek zaudēti dzīves pieci gadi, nelietderīgi tērēta vecāku naudu un dažkārt bojāta veselība.

Socionika iesaka samērā plašu karjeras (profesijas izvēles) virzienu, psihosofija konkretizē un padziļināti norāda šaurāku profesijas virzienu. To norāda psihosofiskais klubs (satīt tabulā). 

Socionikas un psihosofijas apvienojums profesijas izvēlē, kaut arī ir sarežģītāks, taču sniedz daudz precīzāku vērtējumu par cilvēka psiholoģiskām īpatnībām. Tas šobrīd uzskatāms kā prioritārs sasniegums mūsdienu laikmetīgā psiholoģijā.