Priekšvārds13.11.2017

Rediģēts 12. 01. 26.g.

Sveiks, Lasītāj!
Ar Tevi caur savām grāmatām tiekos jau piekto reizi. Vai šoreiz pateikšu kaut ko pavisam jaunu, vēl neizsacītu?
Jā un nē!     

Vienlīdz tas būs apstiprinājums jau iepriekšējās grāmatās rakstītam: “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi!”, “Не меняйся, только познай себя!” un “Atrodi sevi!”, šis būs papildinājums, piesaistot socionikai psihosofiju.  Tas ieviesīs lielāku skaidrību cilvēku savstarpējo attiecību jomā, viņu talantu izgaismošanā. Tās būs atbildes uz jautājumiem, uz kuriem tikai ar socionikas metodikas palīdzību atbildēt neizdevās.

Ja man kāds jaunībā teiktu, ka brieduma un seniores gados es ar sirdi un dvēseli aizraušos cilvēku raksturu un attiecību izpētē, es laikam teiktu, ka viņš runā aplami. Man vajadzēja pārkāpt 50 gadu slieksni, kad krasi mainījās mani hobiji un parādījās profesionālā interese cilvēku attiecību jomā. Vajadzēja paiet vēl gandrīz 10 gadiem, ka es pirmoreiz lasot psihosofiju, sevi atpazinu Ļeņinā/Pētniekā. (P.S jāpiezīmē, ka arī psihosofijā autors tipu apzīmēšanai ir ņēmis pasaulē slavenu cilvēku nosaukumus atbilstoši viņu raksturojumiem.).

Šobrīd es pat nespēju atbildēt, vai pētnieciskais darbs socionikā un psihosofijā ir mana profesija, nodarbošanās, hobijs vai pilnīgi kopā saplūdusi MANA DZĪVE.

Nenoliegšu, ka padziļinātu interesi pētīt raksturus un attiecības man pamudināju dažkārt disharmonija ar apkārtējiem, īpaši tuvākajiem, un saviem vīriešiem, kuri manā dzīvē bijuši veseli trīs. 

Arī profesijas un darbu izvēle lielāko daļu dzīves liktenis ir mani stumdījis nepareizos labirintos. Taču, kas īsteni mani dziļi interesēja pašā jaunības plaukumā, es pat šodien neņemos apgalvot. Zinu, ka cipari manī izraisīja vieglu nelabuma sajūtu, fizikas formulas man ir palikušas kā mīkla līdz šim brīdim. Arī ķīmijā es neredzēju savu aicinājumu. Bet es noteikti sapņoju par saskanīgu un LAIMĪGU dzīvi, kā vairākums jauniešu. Kas to padarīs vismaz apmierinošu?  Neapjautu. 

Kas rada laimes sajūtu pieaugušam cilvēkam?

Vispirms jau saskanīgas attiecības savā radītāju ģimenē un pēc tam savā nodibinātajā ģimenē.

Neapšaubāmi arī sabiedrībā veicamais algas darbs, ja profesija izvēlēta pareiza, atbilstoša iedzimtam tipam. Tādos gadījumos saka, ka darbs ir mans aicinājums.

Faktiski šie divi motivatori cilvēkam sniedz, līdz pat 80% laimes izjūtas. Tikai laimīgi cilvēki kopā veiksmīgi sakārto savu dzīvi, grūtības dala uz pusēm un savā apkārtnē saskata labo un pozitīvo.

Manā atmiņā nav tāda diena, kad es būtu kādam pateikusi – ar rītdienu sākšu pētīt cilvēku raksturus, viņu attiecības un to visu aprakstīšu grāmatas. Tas viss atnāca pats un it kā nejauši. Kaut gan kāds profesionāls astrologs manā dzīves kartē to pamanīja jau krietni pirms nonācu uz šī ceļa. Krietni vēlīnā savas dzīves posmā nonācu pie tā, kam esmu radīta, par ko šobrīd esmu bezgala laimīga. Ikviena mana izvēle nebija gribas vai prāta apsvērums.

Tu, lasītāj, to vari izdarīt jau šobrīd, uzzinot, kam esi radīts.

Līdzīgi stāsti ir gandrīz vai katram trešajam cilvēkam. Dažs tikai ar laiku atklāj savu piemērotību vadītāja amatā, cits – sociālajā jomā, vēl cits, pat neapguvis profesiju, izrāda teicamas meistara prasmes, citam prieku rada komunicēšanās ar cilvēkiem, cits uzņemas garīgu misiju. Daļai cilvēku tikai ar laiku nemanāmi pamostas dziļāka interese par kaut ko, kas neatbilst iegūtai profesijai, bet ir šūpulī ielikta.

Tanī brīdī kad uz iziršanas robežas bija manas trešās attiecības, palaimējās “sastapties ar socioniku”. Mani tas gandrīz momentā ļoti aizrāva. Gadiem ritot, šī aizrautība ir kļuvusi nopietnāka.

Gandrīz uzreiz nobrieda doma – bet, ja es to visu esmu izpratusi un atradusi izskaidrojumu visām attiecībām, tas taču var palīdzēt arī citiem. Tā 2004. gadā tapa man pirmā grāmata: „Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi”, ar atkārtojumu 2007. gadā.

Īpaša vieta manā profesionālajā dzīve un pētnieciskajā darbā ir bijusi  kolēģim un sadarbības partnerim ir Elvim Krumholcam (pēc psihosofijas Einšteins un arī Pētnieks). Faktiski acu gaišumu psihosofija ieviesa tieši viņš.

Pastāv teiciens: Viens nav cīnītājs!, arī ne radītājs.  Taču ne katrs OTRAIS tev blakus dos impulsus, lai radītu. Mēs kopā esam radījuši, viens otru papildinot. Tas ir ļoti interesants process, apjaust, ka domas un idejas raisās pašas no sevis. Esmu pateicīga viņam!

Lasītāj! Novēlu tev atrast pareizo vietu dzīvē, lai Tu to izdzīvotu saskanīgi un nepiedzīvotu vilšanos!

• -lai iegūsti profesiju, kuru vari iemīlēt un uz darbu doties ar prieku!
  – lai Tavām idejām rodas atbalstītāji, bet ne noliedzēji!
  – lai dzīves ceļā blakus Tev nostājas komfortabls partneris!
  – lai tu izproti savas enerģijas krājumus un neuzņemies pārāk daudz!
  – un visbeidzot, nebaidies pastiept roku pretī savai veiksmei!

Velta Līvija Miķelsone 2018. gada jūnijā.

Teksts ņemts no V.L. Miķelsones grāmatas: “Izdzīvot mūžu saskanīgi!”