Politiķa vērtības ir viņa raksturā28.05.2016

Pirmo reizi ievietots 2016. gadā. Rediģēts 28.05.24.g.

Par otra cilvēka raksturu mēs ikdienā spriežam no viņa vārdiem, darbiem un uzvedības. Mūsdienās ļaudis vārdos iepin glaimīgus un tīkamus teicienus, uzvedību cenšas piegludināt etiķetei, ļaujas stilistu veiktām pārvērtībām – neviens nevēlas izgāzties kā veca sēta. Taču, vai tas dara cilvēkus, tanī skaitā politiķus neatšifrējamus?

Cilvēki visos laikos vērojuši apkārtējo uzvedību, lielāka vai mazāka daļa uzvedības modeļu ir sistematizēti un izskaidrojami ar socionikas izstrādātām metodēm. Socionikas teorija ir pirmā, kas iedrošinājās prognozēt cilvēka attiecības ar apkārtējiem, kā arī noskaņojumu plašākā sabiedrībā (iestādē, valstī, politiskā partijā, zinātniskā grupā un jebkur citur).

Socionikā rakstura iezīmes ir klasificētas pēc viegli nosakāmiem kritērijiem, kas ļauj skatīties uz cilvēku individuāli, neietekmējoties no tādiem rādītājiem kā kultūra, reliģija, audzināšana, horoskopi, partejiskā piederība, jo tiem ir otršķirīga nozīme. Mūsdienu globalizācijas laikmetā cilvēki maina piederību sociālajām grupām labu attiecību vārdā. Redzams, ka deputāti, pat no atšķirīgām frakcijām ik pa laikam draudzīgi sarokojas, citi skraida no viena politiskā grupējuma uz citu. Ja attiecību dinamika ir pozitīva, proti, cilvēks ievērojami mainījis savu ideoloģisko pārliecību, tas visbiežāk ir saderīgu attiecību iespaidā.

Socionika ir mācība par 16 dažādiem sociotipiem, starp kuriem veidojas atšķirīga attiecību dinamika. Attiecības ir auglīgas vai neauglīgas, saderīgas vai nesaderīgas, dziļas vai paviršas. Lielākoties mēs katrs esam piedzīvojuši sajūtas, ka ar kādu noteiktu cilvēku labāk nekontaktēties, bet ar citu dialogs veidojās necerēti labi. Tieši tas ir saderīgu attiecību rādītājs.

Socionikā izdala vairākas grupas, kuras paredzētas dažādu uzdevumu risināšanai. Tomēr politiskajā kontekstā nozīmīgas ir tikai četras grupas, jo tām ir savas nemainīgās vērtības, kas laika gaitā var tikai nostiprināties, bet ne apslāpt un izzust. Katrā no šīm četrām grupām – kvadrām – ir kopīgs mehānisms, kā tiek dalīta, pārvaldīta, un nostiprināta vara, sabiedrība. Tāpēc, piemēram, svaidīšanās ar apzīmētāju demokrātisks patiesībā ir liekulība, jo par īstiem demokrātiem sevi drīkst saukt tikai viena puse socionisko tipu (divas kvadra 1. un 3.).

Lai saprastu raksturu dažādību, ieskatīsimies divu, raksturā pretēju politiķu socioniskajos portretos. Pirmais portrets: Solvita Āboltiņa. Viņa pieder pie represīvās – diktatoru 2. kvadras, kuras pamatvērtības ir vara, spēks, hierarhija, sistēma, likums, necaurlaižamība, nonobežošanās, arī entuziasms, romantika, līksmība.

                                       Solv.jpg

Ja valdību pārņem diktatoru 2. kvadra, vara no rokām izlaista labdabīgā ceļā nenotiek. Tā var tikai nostiprināties, bet nekādā gadījumā mīkstināties, pielāgoties vai atslābt. Šī kvadra savu teritoriju paplašina, bet nesašaurina, svešu apgabalu spēj padarīt par savējo. Brīvības izpratne šīs kvadras sociotipiem ir savdabīga – vispirms izcīna iecerēto vietu, tad sāk centralizēti nostiprināt varu un ietekmi. Tāpēc šīs kvadras pārstāvju vēstījumos jēdziens demokrātija ir izbāzenis, kas nozīmē – kolektīvā garā brīvprātīgi apstiprināta varas forma. Jēdzienam – demokrātija, nav ne miņas!

 Smagākajos gadījumos šī kvadra veido diktatūru, kurā ideoloģiskie pretinieki mēdz noiet no skatuves brīvprātīgi, vai tiek radīti apstākļi, lai tie noietu paši, bet reizēm arī pazustu bez pēdām ( kā notiek Krievijā). Tomēr nedrīkstētu uzskatīt šo kvadru kā ļaunuma cēloni pasaulē! Tai ir sava vieta sabiedrības procesos, taču tikai vienā attīstības fāzē – kad valstij jāpārvar lielu katastrofu sekas, tā spēj veiksmīgi likvidēt. Citos gadījumos šīs kvadras darbība tikai bremzē progresu sabiedrībā. Jo indivīdu iniciēts sabiedrības progress viņu skatījumā ir pretrunā sabiedrības iniciētam progresam, kuram jāaptver visi indivīdi. Tādējādi, pēc šīs kvadras loģikas, ja indivīds īsteno iniciatīvas, ko sabiedrība nav akceptējusi, viņu drīkst apklusināt. Tādu scenāriju varam sagaidīt, ja Solvitai Āboltiņai tiks plašākas pilnvaras un viņa būs izveidojusi spēcīgu komandu. Taču Latvijā valdošā kolalīcija ir lielākoties 3. un nedaudz 4.kvadru pārvaldījumā. Viņai atliks atkāpties. 

P.S. Pie šī tipa pieder arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins (sociotips Maksims ISTJ). Labs 2. diktatoru kvadras piemērs ir arī Baltkrievijas ilgstošais prezidents Aleksandrs Lukašenko (tips Žukovs ESTP arī no 2. kvadras), kurš no savām rokām varu neizlaiž. Ilgstoša 2. diktatoru kvadras pārvaldīšana var novet neprognozējamā virzienā, izraisot valstī revolūciju vai pat karu. 

Otrais portrets – premjera amata kandidāts Māris Kučinskis (šobrīd ministru prezidents). Viņš pieder pie 4. kvadras, kuras pamatvērtības ir humānisms, dabas neaizskaramība, saudzīga resursu izmantošana, sociālā aizsardzība, izglītības un kultūras attīstība, materiālās un garīgās labklājības veicināšana. Šīs vērtības patiešām var izskanēt pievilcīgi, taču tās var nobriest tikai pilnvērtīgi sagatavotā augsnē. Proti, šīs kvadras vērtības var skaisti īstenoties, ja valsts ekonomiku pārstājusi mocīt parādu nasta un valsts struktūra ir nevainojami sakārtota. Pretējā gadījumā par skaistajām vērtībām būs jāmaksā divkārša vai pat trīskārša maksa, jo tās prasa lielus ieguldījumus, kuriem nav tūlītējas atdeves. Taču būtu neobjektīvi aprakstīt šo 4. kvadru, neuzrādot citas ēnas puses.

                                     maris.jpg

Nonākot šai kvadrai (4.procesu noslēdzošā – senatnes kvadra) varas virsotnēs, cilvēkam tiek celtas aizvien augstākas latiņas. No viņiem tiks pieprasīt izglītību apliecinošs dokuments, sertifikāti un citi birokrātiskie “papīrīši”. Tas viņu ieskatā būs inteliģences apliecinājuma kritērijs. Otrs svarīgs rādītājs būs rekomendācijas, kas aptvers ne vien darba tirgu, bet arī īres tirgu un citus ekonomikas sektorus. Ceturtajai kvadrai demokrātija ir varas forma, kas nodrošina vispārēju humānisma izplatību. Varas elitē, ko veido šīs kvadras pārstāvji, neizpaudžas rasisma un diktatūras iezīmes, tā var nodrošināt valsts iekšējo attīstību. Taču nedrīkst cerēt, ka tā ar varenu izrāvienu panāks sabiedrības attīstību. Šīs kvadras pārstāvjiem fiziskā spēka rezerves pietiek savu interešu īstenošanai, bet viņu spēki sagurst, kad pienāk kārta cīnīties ar nenoteiktības apstākļiem – krīzēm, katastrofām, resursu izsīkumiem. Tad labā iecere var palikt atstāta novārtā uz nenoteiktu laika periodu vai pat pasludināta kā neaktuāla vai nelietderīga. Tāpēc ir labāk pieņemt socionikas sniegtās patiesības, kas atklāj cilvēka raksturu, nekā lolot cerības, ka labi un skaisti saukļi iezvanīs gaišu valsts nākotni.

 

P.S. Pie šī tipa pieder bijušais ASV prezidents Džordžš Bušs (tips Hakslijs ENFP – “Izdibinātājs”).