Pasaules vēsturē savulaik kā spīdoša personība un politiķe bija ienākusi britu izcelsmes baronese – Margarita Tečere, kura vēlāk kļuva par premjerministri. Viņa bija tā, kurai laimējās savu talantu realizēt dzīvē.
Varbūt radīsies iebildums, ka sievietes laime nav sasniedzama talantīgā sevis realizēšanā uz politiskās skatuves. Tam var daļēji piekrist, jo atšķirīga tipa sievietes atšķirīgi piepilda talantus. Daļa sieviešu uzskatīs dzīvi par izdevušos, ja būs veiksmīgi apprecējušās, ģimenē dzims bērni, visi būs veseli un paēduši. Taču Mārgaritai Tečerei un viņai līdzīgām sievietēm tāds dzīvesveids nerod pilnīgu piepildījumu.
Viņai bija iedzimts talants nostāties tautas priekšgalā, spēt to iedvesmot, mudināt sekot viņas idejām un mērķiem, piepildīt iecerēto līdz galam. Gluži dabiski, šāda tipa sievietei ar ģimeni vien ir par maz. Būt priekšgalā prasa upurēt sevi un savu ģimeni. Tādas īpašības un upurēšanās piemīt vadonim un līderim.
Gan agrāk, gan tagad pasaules vēstures pagriezieni ir veidojušies valstu vadoņu savstarpējo attiecību iespaidā. Ja attiecības starp valstu vadoņiem ir saderīgas, viņi vieglāk panāk sarunu realizēšanu globālā mērogā un tām ir pozitīva ievirze. Un otrādi. Ja valstu vadītāju savstarpējās attiecības ir krasi nesaderīgas, visbiežāk tās izvēršas asos strīdos, domstarpībās. Ja divi valstu vadītāji nespēj sarunas ievirzīt pozitīvā gultnē, viņu nesaprašanās dažkārt pat izraisa kara draudus, no kā cieš nevainīgi iedzīvotāji. Starpvalstu attiecību veidošanās procesus lielā mērā var izskaidrot tikai ar socionikas metodēm.
Tečere savus triumfa gājienus uzsāka savas partijas, tad turpināja valsts, un visbeidzot pasaules mērogā. Viņas iecerētais mērķis bija sabrucināt bezjēdzīgās un diktatoru kontrolētās robežas starp Austrumiem un Rietumiem. Viņas ieceres rezultātā Vācija tika apvienota, bet PSRS sabruka, izveidojās neatkarīgas valstis.
Nostiprinājusi savas pozīcijas Lielbritānijā, viņa ar plašu skatu raudzījās uz visu pasauli. Tiklīdz bijušajā PSRS pie apvāršņa parādījās Mihails Gorbačovs, Tečere viņu pamanīja kā daudzsološu politiķi. Tečere juta, ka ar Gorbačovu viņai veidosies pozitīvs dialogs, jo viņš savos uzskatos likās tik līdzīgs viņai, turklāt viņai Gorbačovs simpatizēja kā cilvēks.
Viņa prātoja, kā pievērst Gorbačova uzmanību! Ņemot vērā tolaik Anglijas un PSRS naidīgās un vēsās attiecības, tur vajadzēs papūlēties. Un Tečere panāca tikšanos ar Gorbačovu, sākumā ielūdzot vizītē pie sevis. Viņi veda sarunas savas trešās kvadras vērtību ietvaros, par miera nostiprināšanos visā pasaulē, kas būtu pamats ekonomiskam uzplaukumam. Šajās sarunās izšķīrās Eiropas un visas pasaules likteņi, novēršot trešā pasaules kara draudus.
Vēsture maz zina tādus gadījumus, kad saspīlētu attiecību gaisotnē divu valstu vadītāji veiksmīgi ved sarunas. Tas nebūtu iespējams bez savstarpēji saderīgām attiecībām, kas neradīja sarežģījumus, bet izraisīja simpātijas.
Godājamie zvērinātie! Parādi komandēšu es! – tā teikusi Mārgareta Tečere. Pēc socionikas viņa ir ekstravertā loģiskā intuitīvā racionālā (ENTJ) jeb Džeka sociotipa sieviete, kurai piemīt vīrišķās iezīmes, proti, spēja cīnīties ar vīrieti kā līdzvērtīgu partneri. Tečeri piesaistīja attiecības ar valsts vīriem, no kuriem pēc viņas vārdiem strāvo varas magnēts un popularitāte. Viņu piesaistīja tādi politiķi, ar kuriem augstā intelektuālā līmenī bija iespējams veidot dialogu. Viens no tādiem bija Mihails Gorbačovs.
Šis komentārs papildināts 2018. gada decembrī: Pēc Gorbačova pirmās oficiālās vizītes Apvienotajā Karalistē 1984. gadā, kas notika, vēl četrus mēnešus pirms viņš kļuva par PSRS Komunistiskās partijas vadoni, Tečere jau atzinīgi izteikusies par viņa šarmu un humoru.
Dokumentus publiskojis Lielbritānijas Nacionālais arhīvs, jo, apritot 30 gadiem kopš to tapšanas, saskaņā ar likumu atcelts to slepenības statuss.
Pēc Gorbačova 1984. gada vizītes Tečere rakstīja toreizējam ASV prezidentam Ronaldam Reiganam: Manierēs viņš ir relatīvi atvērts un inteliģents. Viņš ir pieklājīgs, un viņam piemīt zināms šarms un humors. Es noteikti viņu uzskatu par cilvēku, ar kuru iespējams sadarboties.
Tečere, tiekoties ar Gorbačovu, pirmā uzsāka sarunas par reformu uzsākšanas nepieciešamību PSRS, kaut savā prātā skaidri saprata, ka tas nevedīs pie sociālisma stiprināšanas… (tāda viltība piemīt Džekam!). Tečere ar šo ideju aizrāvās pat tik tālu, ka viņas darbība konservatīvajā partijā aizvirzījās otrajā plāksnē.
Faktiski, PSRS sabrukšana vai pārbūve aizsākās Anglijā, bet Krievijā, viņas atbalstīts, to uzsāka Mihails Gorbačovs, pēc socionikas Napoleons.
Tečeres un Gorbačova savstarpējās attiecības pēc sociotipu tabulas ir viskomfortablākās – aktivācija. Pat pēc atkāpšanās no amata Tečere nepārtrauca uzturēt draudzīgas attiecības ar Gorbačova ģimeni.
