Introverts – Ekstraverts23.07.2010
Rediģēts 03. 12. 2025.g.
Pirmais iezīmju pāris Intraverts – Ekstraverts norāda veidu, kā cilvēks gūst un tērē savu enerģiju.
Gan intravertie, gan ekstravertie tipi gūst gandarījumu, komunicējoties ar citiem, tikai tas atkarīgs no intensitātes un ilguma. Intravertie arī mēdz būt cilvēkos ne retāk kā ekstraverti. Arī viņiem patīk aizraujošas sarunas labā kompānijā. Gan vieni, gan otri jūtas pacilāti, komunicējot ar tiem, kuri domā un jūt līdzīgi. Taču introverti ātrāk nogurst no ieilgušiem un trokšņainiem pasākumiem, kuros piedalās daudz cilvēku. Viņiem periodiski jāpaliek vienatnē, lai uzlādētos. Turklāt ekstraverti meklē asas izjūtas, kompānijas, sabiedriskus pasākumus, vientulība viņus izlādē.
Introversija – “I”
Intravertā rakstura iezīme norāda cilvēka tieksmi vairāk koncentrējas uz savu iekšējo pasauli un tās vērtībām, sargā to
it kā norobežojoties no ārpasaules. Introversijas pretstats ir ekstraversija.
Intraverts cilvēks enerģiju gūst savā iekšējā pasaulē, bieži vienatnē, dabā, lasot grāmatu, skatoties filmas. Viņš jūtas tā, it kā apkārtējā situācija viņam spiestu norobežoties, bieži viņam tā ir traucējoša. Biežāk nekā ekstravertie, iekrīt depresijā.
Četrciparu zinātniskā sociotipa apzīmējumā pirmais burts “I” norāda uz introversiju. Piemēram: ISFP vai Dimā.
No 16 sociotipiem, astoņi ir introverti un astoņi ekstraverti. Tiklīdz ar atmešanas metodi būsi savu piederību atradis vienai versijas pusei, sevi meklēsi starp astoņiem “E”, vai starp astoņiem “I”. Neviena pozīcija nav sliktāka vai labāka, tā izsaka to, kura pāra puse Tev piemīt spēcīgāk, kura vājāk.
Tā kā intraversija un ekstraversija ir pretstati, tad ievietotajā tabulā atspoguļotas būtiskākās atšķirības abu iezīmju izpausmēs. Tas palīdzēs izvēlēties, kura pāra puse vairāk atbilst Tev. Atbildes jāatrod un jāatzīmē tikai vienai pāra pusē, jo katrā pārī Tev jādabū tikai viens koda burts. Pieļaujams, ka dažas atbildes būs pāra pretējā pusē. Taču vienlaicīgi uz vienu pozīciju nevar būt vienādas atbildes.
| Mana reakcija | Intravertā (I) | Ekstravertā (E) |
| Sarunājoties ar cilvēkiem | Esmu nedaudz kautrīgs, mēdzu piedomāt, ko teikt vai neteikt, vairāk uztveru to, ko saka vai domā otrs cilvēks. | Esmu drošs, dažkārt mēdzu izteikties pārāk neapdomīgi, (īpaši ētiskie tipi), bieži runāju virsū citu tekstam, nesagaidot otra cilvēka izteiktās domas. |
| Nepazīstamā kolektīvā es esmu noskaņots | Lielākoties klausos, ko man stāsta, pat ja nepiekrītu runātājam, kautrējos iebilst, jo tas nav manā dabā. Vēlāk apjēdzu, ka man tomēr vajadzēja iebilst. | Kādu laiku varu klausīties, bet, ja man neatļauj iestarpināt savu domu, varu iespraukties runā, lai arī labais tonis to neatļauj. Dažreiz jūtu, ka esmu pārsteidzies. |
| Kā Tu sevi pilnveido | Regulāri paaugstinu darba kvalitāti, lasu jauninājumus, bet nemēdzu plesties plašumā, jo nejūtu vajadzību pēc tā. | Man nepieciešams paaugstināt savas ietekmes zonas, vienmēr izdomāju, ko vēl var paveikt, jaunumus parasti cenšos uzzināt no citiem. |
| Uzzinot kaut ko jaunu | Es labprātāk par to palasu grāmatas, internetā, lēnām gūstot pārliecību. | Labprātāk gaidu, lai kāds par jaunumiem pastāsta, paskaidro, varu ātri noticēt (īpaši ētiskie). |
| Bez nopietnas vajadzības | Nemēdzu dibināt kontaktus, lieki nerunāju, atklājos tikai tuviniekiem; ja to neprasa darba pienākumi, ne labprāt uzsāku sarunas ar svešiem cilvēkiem. | Labprāt ikvienā gadījumā vēlos dibināt jaunus kontaktus, bieži iepazīstos pat bez īpašas vajadzības. Tas bagātina manu ikdienu. |
| Rīkojot viesības | Vislabprātāk nerīkoju, bet, ja to daru, tad uzaicinu nelielu skaitu vistuvākos cilvēkus. | Ikdiena liekās pārāk drūma, ja netiek rīkoti plašāki pasākumi, varu saaicināt krietnu pulku, īpaši nešķirojot draugs vai paziņa. |
| Ja Tu tiec slavināts | Parasti ļoti nokautrējos, pat nosarkstu, man pašam nešķiet, ka manī ir kaut kas īpašas slavas vērts. | Uzslavu par pārcenšanos uztveru, kā komplimentu, pagodinājumu, tas iedvesmo. Nejūtu, ka slavinātājs to dara ironiski. |
| Raksturo sevi darbā | Labprātāk veicu konkrētus pienākumus, nevēlos uzņemties atbildību. | Labprātāk uzņemos atbildību, tas dod man adrenalīnu, konkrēti pienākumi mani garlaiko. |
| Raksturo sevi attiecībās | Man rūp attiecību kvalitāte, bet ne to daudzums, visbiežāk izvēlos vienu uzticamu draugu, kurš neliek vilties. | Iepazīstoties un veidojot attiecības, man maz rūp to kvalitāte, mēdzu vilties, bet varu viegli no tādiem atbrīvoties. |
Augstāk ievietotajās tabulās blakus tipu zinātniskam nosaukumam pievienots sociālais nosaukums. Tātad vienam socioniskajam tipam ir trīs nosaukumi – pirmajā ailē – populāru cilvēku vārdā, otrajā ailē – zinātniskais nosaukums, trešajā ailē – sociālās dabas pseidonīms.
Ekstraversija – “E”
Ekstravertā rakstura iezīme atklāj cilvēka atvērtību ārpasaulei, norāda viņa nepieciešamību informācijas saņemšanai no ārpasaules. Ar ārpasauli jāsaprot visa pasaule, kas ir ap cilvēku, un viss, kas veido pasauli.
Ekstravertie cilvēki ilgstoši nespēj palikt vieni un vientulībā, viņiem nepieciešams kontakts ar ārpasauli, ar citiem cilvēkiem.
Ekstravertie ir jautri, dzīvespriecīgi un uzstājīgi, ne vienmēr ir labākie vadītāji, oratori. Taču viņam piemīt atšķirīgas priekšrocības, salīdzinājumā ar intravertiem. Ekstraverts vadītājs spēj maksimāli izmantot pasīvos darbiniekus.
Ekstravertie biežāk ieņem vadošus amatus, viņi orientējas uz plašu auditoriju, viņiem patiešām izdodas uzmundrināt citus, kuri gaida norādījumus no augšas. Viņiem ir pietiekami daudz entuziasma un neatlaidības, pārdrošības. Labprāt uzmundrina introvertos.
Četrciparu zinātniskā sociotipu apzīmējumā, pirmais koda burts – E norāda uz ekstraversiju. Piemēram, ENTJ jeb Džeks.
Pieņemsim, ka piemērā ieguvām, “E” dominēšanu. Līdz ar to koda pirmais burts atrasts. Tātad koda vai zinātniskā soctipa apzīmējuma pirmais burts atrasts.
E vai I |