Jekaterinas Filatovas 16 kartiņu tests12.08.2010

1. Pasaule ir dažādu mīklu pilna, un tās sevī slēpj neparastas iespējas. Šīs mīklas varētu atminēt un iespējas realizēt dzīvē, pielietojot principiāli jaunas loģiskas koncepcijas.
2. Kad runa ir par maniem principiem, varu būt stingrs un nesatricināms. Taču šie principi nekad nav saistīti ar materiāliem labumiem.
3. Saskarsmē ar cilvēkiem man ļoti svarīgi ir morālie kritēriji, kurus daudzi uzskata par pārāk augstiem. Taču diemžēl ne vienmēr varu uztvert nianses, kad runa ir par cilvēku savstarpējām attiecībām vai viņu attieksmi pret mani.

1. Normāla dzīve nozīmē uzturēt harmoniskas attiecības starp cilvēkiem, ievērot ētikas, morāles un tikumības normas, rūpīgi glabāt tradīcijas un likt lietā gribasspēku, lai saglabātu un uzturētu šo vērtību sistēmu.
2. Cenšos strādāt iespējami vairāk, bet ne vienmēr izdodas pareizi sadalīt spēkus. Mans darbs ne vienmēr ir efektīvs, un dažkārt es pārpūlos.
3. Man nepatīk sapņot un fantazēt par to, kas tik un tā nevar piepildīties. Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.

1. Dzīve ir jēgpilna, ja emocijas sprēgā, pārdzīvojumi ir dramatiski un jāuzmin ideja, kas ierosina ļaužu iztēli un pareizi sakārto viņu izjūtas.
2. Monotons ikdienas darbs, kurā nav fantāzijas, man neder. Labāk tīk veikt sīku, detalizētu, rūpīgu darbu, nekā strādāt «lieliem blokiem».
3. Man nav interesanti un, iespējams, tāpēc arī ir grūti nodarboties ar sadzīves lietām, kaut arī patīk komforts un tīrība.

1. Pasaulē visam jābūt harmoniskam, proporcionālam un jāatrodas līdzsvarā. Pats drošākais ceļš uz šo mērķi – ražot estētiski skaistu un kvalitatīvu produkciju.
2. Es neatzīstu neko slepenu un noslēpumainu, kaut ko tādu, ko nevar ne ieraudzīt, ne aptaustīt, par kā eksistenci nevaru būt pārliecināts.
3. Savas jūtas necenšos afišēt, tāpēc visbiežāk izskatos pēc mierīga un līdzsvarota cilvēka. Tomēr dažkārt, kaut arī ļoti reti, es varu pazaudēt kontroli un «uzsprāgt».

1. Mana būtība liek man paplašināt savas ietekmes sfēru, un man bieži izdodas izvirzīties līderos. Jau no dzimšanas es zinu, kā vadīt un izrīkot cilvēkus un manipulēt ar viņu vājībām, kā arī novērtēt stiprākus cilvēkus, lai nenovirzītu no iecerētā mērķa.
2. Es uzskatu, ka fantazējot nesasniegšu mērķi, jo tā ir laika tērēšana un izdevības palaišana garām. Dzīvē gūst panākumus tas, kas rīkojas, nevis lidinās mākoņos.
3. Dzīve pēc kaut kādiem diktētiem likumiem man šķiet ļoti garlaicīga, tāpēc biežāk rīkojos sava veselā saprāta vadīts un gūstu panākumus.

1. Visa pamatā ir noteiktas likumsakarības, kas jāatklāj, un tāpēc nepieciešams pamatīgi iedziļināties parādību un procesu būtībā.
2. Man dažkārt ir grūti saprast cilvēku rīcības motīvus un viņu attieksmi pret mani, tāpēc cenšos izturēties pietiekami korekti, lai nenonāktu neveiklā situācijā.
3. Mani vienmēr uztrauc jebkāds spēka paņēmiens un spiediens. Ikvienam cilvēkam var loģiski pierādīt tās vai citas darbības nepieciešamību. Ja loģikas tajā nav, tātad – šī darbība nav jāveic.

1. Galvenais, bez kā nav iedomājama cilvēka dzīve, ir saprātīgi virzīts darbs. To nepieciešams organizēt tā, lai strādāt būtu ērti un par šo darbu varētu saņemt pelnītu atalgojumu.
2. Par vispieņemamāko saskarsmes stilu uzskatu savaldību un korektumu, kaut arī ne vienmēr izdodas to realizēt – dažkārt es «uzsprāgstu».
3. Neesmu riskantu pasākumu piekritējs. Man gribas jau iepriekš zināt, kas var notikt
pēc dienas, nedēļas un mēneša. Ja situācija nav prognozējama, es stipri nervozēju.

1. Galvenā dzīves vērtība – manas iztēles radītie krāšņie dārzi. Ar to palīdzību varu iekļūt pagātnē un nākotnē, izjust apkārtējo pasauli tās mpilnīgumā un uztvert notiekošā dinamiku. Spēju emocionāli aizraut un iedvesmot citus nepieciešamajai rīcībai.
2. Man negribas dzīvot sliktāk nekā citiem, taču pats neesmu spējīgs būt praktisks. Man grūti atcerēties, kur esmu iztērējis naudu un kur tā palikusi.
3. Darbs ir efektīvs, ja tas ir radošs un atbilstošs manam noskaņojumam. Man ir grūti veikt ikdienas darbus, it īpaši – risināt sadzīves problēmas.

1. Galvenais dzīvē – harmonija, komforts un iespēja just baudu. Tas jāatgādina citiem un jāaicina piedalīties izklaidē, lai visi varētu padalīties priekā.
2. Neredzamā pasaule, mistika, paranormālās parādības varbūt arī eksistē, bet mkāpēc mums par to jādomā? Labāk vispirms nodarboties ar laicīgām problēmām.
3. Mani ne sevišķi interesē uzdevumi, kas saistīti ar rūpnīcu celtniecību, ražošanas procesiem, tehnoloģijas problēmām utt., kaut arī atzīstu, ka tas viss ir nepieciešams.

1. Galvenais, bez kā cilvēka dzīve nav iedomājama, ir saprātīgi virzīts darbs. Lai iegūtu labus rezultātus, vajag rīkoties efektīvi, varbūt pat riskējot un maksimāli izmantojot katru minūti.
2. Man jāpiespiež sevi nodarboties ar ierastajiem saimnieciskajiem darbiem – mājas uzkopšanu un veļas mazgāšanu, bet es ļoti priecātos, ja šos pienākumus no maniem pleciem noņemtu.
3. Saskarsmē ar citiem cilvēkiem dodu priekšroku vienkāršam un draudzīgam attiecību stilam. Man patīk spēle, un es viegli atrodu kopīgu valodu ar bērniem.

1. Dzīve ir jāpakļauj noteiktai sistēmai – kā materiālajā pasaulē, tā arī cilvēku attiecību jomā. Ja šīs sistēma tiek bojāta, tās atjaunošanai, pilnveidošanai un saglabāšanai jāpielieto spēka paņēmieni.
2. Plašā sabiedrībā ir lietderīgi turēties pie uzvedības ētiskajām normām, bet ar tuviniekiem – atbilstoši noteikumiem, par kuriem esam vienojušies un kuri ikvienam jāpilda.
3. Es ne sevišķi ticu tam, kas izskatās pārāk neordinārs, krietni atšķiras no vispārpieņemtām normām un nav ilgstoši pārbaudīts praksē.

1. Visinteresantākais un aizraujošākais – ieraudzīt potenciālās iespējas un perspektīvos attīstības virzienus kā sabiedrībā, tā arī ražošanā, un organizēt cilvēkus, lai šīs iespējas tiktu īstenotas.
2. Nedrīkst ļaut sev «kāpt uz galvas». Ja kāds mēģina izdarīt spiedienu, es nekavējoties turos pretī, kaut arī pats necenšos uzbrukt.
3. Manuprāt, tādi jēdzieni kā «plāns», «reglaments», «režīms», «normatīvi», «hierarhija» ierobežo brīvību un radošo garu, tāpēc no visa tā cenšos  izvairīties.

1. Pasaule ir bezgalīga un daudzpusīga, tās stāvoklis nemitīgi mainās, un cilvēka mērķis – atrast savu vietu bezgalīgajā notikumu ritējumā un kļūt par tā posmu. Strādāt ir vērts tikai tad, kad atrasts optimālais spēka pielikšanas punkts.
2. Sadzīves problēmas mani maz uztrauc, bet, tā kā bez to risināšanas nevar iztikt, es mierīgi un precīzi izpildu, kas no manis tiek prasīts, lai tikai mazāk par to būtu jādomā.
3. Pārlieku vētrainas emocijas ne pie kā laba nenoved, vienīgi traucē ar vēsu prātu novērtēt situāciju.

1. Galvenais, kas cilvēkus virza visās viņu izpausmēs, ir emocijas. Pati lielākā vērtība – pozitīvas emocijas. Mūsu uzdevums ir vairot cilvēkiem prieku un ērtības, izvairoties no visa nepatīkamā.
2. Man ne vienmēr izdodas aukstasinīgi un pārdomāti sadalīt savus spēkus. Gadās, ka sevi izdzenu, strādāju pārāk daudz, bet ne sevišķi efektīvi.
3. Man dažkārt ir pagrūti aptvert visu notikumu gaitu un ieraudzīt gala rezultātu, tāpēc cenšos neatrauties no konkrētās ikdienas realitātes.

1. Normālas dzīves nosacījumi – cilvēcisko attiecību harmonija, ētikas, morāles un tikumības normu ievērošana, kā arī saudzīga tradīciju glabāšana. Tāpēc ir nepieciešams nodarboties ar tikumisko pilnveidošanos, audzināt un attīstīt garīgumu, meklēt cilvēkos patiesās vērtības.
2. Man ne vienmēr izdodas loģiski pārdomāt un organizēt savu darbu, pārvērst visu noteiktā sistēmā, tāpēc tērēju nepamatoti daudz spēku tur, kur citiem tas izdodas daudz vienkāršāk.
3. Vislielākais grēks, manuprāt, ir vardarbība pret personību. Nevienam nav tiesību pēc saviem ieskatiem izrīkoties ar otru cilvēku.

1. Pasaulē valda spēks, un mūsu uzdevums – pareizi aprēķināt spēku līdzsvaru un organizēt pareizu šī spēka realizācijas virzienu, tikai tā var uzvarēt.
2. Man ir grūti iedziļināties un izprast, kur atrodas tās slepenās atsperes, kas virza cilvēkus un notikumus, daudz drošāk ir paredzēt to rīcību, vadoties pēc konkrētiem faktiem.
3. Nevienam nav lemts zināt, ko reizēm pārdzīvoju savā dvēselē. Uzskatu, ka nedrīkst ļauties vājumam un vēl jo vairāk – to demonstrēt.