Konflikta –  iztukšojošās attiecības 16.07.2010

Rediģēts 17/12/ 25.g. 

Pēc lasītāju lūguma tika veikts īss un konkrēts starptipu attiecību skaidrojums, cerot, ka tas ļaus vieglāk izprast attiecību būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā  par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc  savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Uzsākot saskarsmi, ne katrreiz konflikta partneris liekas nepieņemams, viņa sniegtā informācija ir atšķirīga, rodas mānīga sajūta, ka viņš mani nedaudz papildina. Ja konflikta partneris ir darba kolēģis, un viņš neatrodas vienā telpā ar mani, kādu zināmu laiku starp mums var pastāvēt mierīga līdzāspastāvēšana, reizēm pat vairākus gadus. Taču viens neveiksmīgs gadījums rada milzīgus pārpratumus, kurš var pilnīgi izsvītrot partneri no manu paziņu loka. Ja darba kolektīvā man ar konflikta attiecību partneri jārisina kāda problēma, tā visbiežāk cieš neveiksmi, katram paliekot pie savām domām. Ātri saprotu, ka sarunu turpināt ir bezjēdzīgi, jo, mēģinot pierādīt attiecību patiesumu, sajūt iztukšošanos.

Pavēro, lasītāj, cik daudz mīnusu radušies konflikta attiecību pāros. Un cik mazi komforta procenti. Kā redzams tabulā, šīs patiesi ir iztukšojošās attiecības. Vissmagāk, ja tādas valda starp vecākiem un bērniem, jo ar dzīvesbiedri parasti laulība tiek šķirta pirmajos kopdzīves gados. Ilgāk noturas pāri, ja partneri ir saderīgi pēc psihosofijas. Pavēro, lasītāj, starptipu attiecību tabulā cik daudz mīnusi uzradušies! Protams, tas liecina par abpusēju diskomfortu.

Kkonflikta attiecību pāri

 Igors Kaļinauskas šīs attiecības nodēvēja par anti-aktivācijas attiecībām, tāpēc, ka  šajās attiecībās partneris vislabāk spēj pateikt, kā man vajadzētu pareizi risināt problēmu, lai darba procesu varētu kardināli uzlabot un sasniegt pozitīvus rezultātus. Taču arī šajās attiecībās partneri nespēj saudzīgā veidā otram pasniegt informāciju, kas drīzāk izklausās kā nosodījums, pārmetums.

Konflikta attiecību partneri ir atšķirīgi pēc četrām iezīmēm. Vispirms viņi ir no diagonālās kvadras, kuru vērtības krasi atšķiras. Viens no viņiem ir izlēmīgais, otrs – svārstīgais. Tas bremzē lēmumu pieņemšanu un viņu realizēšanu, jo arī šajā aspektā ir pretēji uzskati. Konflikta attiecībās sociotipa labās iezīmes tiek ignorētas, noliegtas. Faktiski katrs no viņiem bojā savu sociotipu, ja ilgstoši ir spiests pielāgoties konfliktoram un pieņemt citas kvadras gaisotni. Tas rada cilvēka psihē nepārvaramu, vārdiem neaprakstāmu fonu. Parasti visvairāk cieš intravertais. Šajās attiecībās ļoti bieži notiek skaļas izskaidrošanās, konflikti līdz pat fiziskai ietekmēšanai.

Kaut arī cilvēkam piemīt prāts un sapratne, ka vajadzētu otru uzklausīt un pieņemt viņa pamācības, bet, diemžēl prātu var īslaicīgi ietekmēt, bet psihes modelim to nevar pavēlēt. Tas darbojas automātiski un viņu piemānīt nav iespējams. Jebkāda tiekšanās pēc draudzīgas līdzāspastāvēšanas beidzas neveiksmīgi. Tādēļ tās tika nosauktas par Iztukšojošām, bezperspektīvam attiecībām. Ikviens partneris pēc kontakta ar konfliktieri jūtas kā kaut ko sliktu izdarījis.

Šīs ir pavisam sarežģītas savstarpējās attiecības.

Kā jebkuru attiecību sākuma posmā, partneriem rodas liela interese vienam par otru, jo otra neparastums pievelk. Partneris taču nav no manas, bet svešās, diagonālās kvadras. Atšķirīgo kvadru īpatnības dēļ, katram partnerim ir atšķirīga uzvedība un problēmu risināšanas paņēmieni. Pārī viens ir racionāls otrs iracionāls, tas nozīmē, ka dzīves ritmu un laika plānojumu saskaņot nav iespējams. Racionālajam nepieciešams visu izplānot, tad viņš jūtas stabils. Iracionālo tracina dzīve pēc noteikta plāna, stabilitāti viņš gūst mainībā.

Attīstoties attiecībām, partnera uzvedība un dzīves uzskati kļūst arvien atšķirīgāki, tas rada apjukumu.  Konflikta cēloņi var būt ļoti dažādi, pat par sīkumiem – ne tā paskatījās uz mani, ne ar tādu balss intonāciju pateica. Katrs neapzināti aizskar otra vājās vietas, tāpēc aizvaino pat otra runas veids un uzvedības stils. Abi mēģina izrunāties, bet bez panākumiem. Sarunas ar konfliktieri burtiski iztukšo.

Ja partneri saistījuši dzīvi konflikta attiecībās, visticamāk viens no viņiem nav baudījis savu vecāku saderību ģimenē. Lai ātrāk atbrīvotos no vecāku komandām un aizrādījumiem, jaunietis izlemj saistīt dzīvu ar jebkuru, kurš pirmais ceļā pagadījies. Uzsākot kopdzīvi konflikta attiecībās, tādi cilvēki strīdus bieži uzskata par normu, jo arī vecāki nepārtraukti strīdējās. Protams, katrs cer, ka partneris ar laiku mainīsies, ka viņu pāraudzinās, taču tā ir ilūzija.

Nereti rodas iespaids, ka tūlīt viss nokārtosies un valdīs abpusēja sapratne, tomēr tas ir uz īsu laiku. Mēģinājums līdzsvarot attiecības līdzinās soļošanai gar bezdibeņa malu – vienmēr draud iespēja iekrist aizā. Sīkie konflikti pāraug lielos, var pat beigties ar fizisku izrēķināšanos. Salīdzinoši ātri ģimenes pārim izzūd intīmā tuvība. Izšķīrušies partneri pat necenšas salabt. Tādus skatus bieži var novērot politiķu starpā. 

Ja kopdzīves laikā ir radušies bērni, abiem ir kopēji īpašumi un laulātos vieno kopēji pienākumi, mokošā laulības var turpināties. Šādās situācijās cilvēki bieži iegūst hroniskas, pat neārstējamas slimības – insultu, infarktu, vairogdziedzera saslimšanu, sirdsdarbības, asinsspiediena traucējumus, kuņģa slimības un visbiežāk – audzējus.

Kāpēc šādā tandēmā pāris turpina dzīvot kopā? Visbiežākā aizbildināšanās – bērnu dēļ. Bet ko bērni var gūt šādā ģimenē? Notiek tas pats, kas savulaik ar viņu vecākiem. Arī viņu bērni meklē iespēju ātrāk pamest māju.

Ja konflikta attiecības ir starp asinsradiem, viņi mūžu nodzīvo kā svešinieki. Vistraģiskāk klājas bērnam, kuram ar vecākiem ir konflikta attiecības. Nav apskaužamas arī situācijas, kad konflikta attiecībās ir skolotājs ar bērnu, vai darba devējs ar darba ņēmēju.

Ar konfliktieri atrasties vienā kabinetā ir īpaši apgrūtinoši, jau pusgada laikā sākas pēkšņas saslimšanas, kas var novest līdz ļoti nopietnām slimībām. Cilvēks darba vietā bieži žāvājas, kaut arī ir izgulējies. Bieži darbā ar konfliktieri sakarus uztur starpnieks, lai izvairītos no tieša kontakta ar konfliktieri.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.