Kāpēc apnīk darbs…30.07.2014

Rediģēts 19.12. 2025.

Samērā bieži uz konsultāciju nāk cilvēki, lai saprastu, kāpēc viņiem apnicis strādāt savā izvēlētajā profesijā, kāpēc pazudis entuziasms, kaut arī samaksa ir apmierinoša. Visticamāk, arī Tu, lasītāj būsi novērojis, ka daļai cilvēku izdodas strādāt savā profesijā vairāku gadu garumā, un tie strādā ar lielu degsmi, turpretī citiem ātri vien iestājas apnikums. Ne vienmēr tas saistīts ar kļūdainu izvēli profesijā, jo mēdz gadīties, ka darbinieks pamet darbu, pat sasniedzis virsotni.

Kā tas būtu izskaidrojams no socionikas viedokļa?

Jau vairākos rakstos ir atgādināts, ka katrā cilvēkā darbojas astoņas psihes funkcijas, bet tikai divos psihes kanālos tās ir produktīvas profesionālajai izaugsmei. Katram psihes kanālam ir sava daba, kas arī nosaka aktivitāšu un interešu noturību laikā.

Lai īsā laika periodā savā izvēlētajā profesijā sasniegtu karjeras virsotnes, ieteicams izvēlēties profesiju, visspēcīgāk attīstītās funkcijas aspektā, kura atrodas psihes pirmajā kanālā. Ja profesija izvēlēta, ņemot vērā cilvēka spēcīgos kanālus, tā tiks bez grūtībām apgūta. Radīsies motivācija sasniegt teicamus darba rezultātus.

Taču, ja darba mērķis būs uzstādīts par zemu vai darba specifika būs pretrunā ar sociotipa dabu, var gadīties, ka iestājas apnikums. Piemēram, Donkihots un Hakslijs spēj režisēt interesantus atgadījumus, ko sekmē viņu Kopainas intuīcija  I pirmajā kanālā. Taču, ja šis notikums būs maznozīmīgs (piemēram, pusstundu ilgs pasākums bērniem), Donkihotam un Hakslijam ātri zudīs interese šķiest savu spēku un laiku kaut kam tik maznozīmīgam. Taču, ja mērķis būs plašāks, piemēram, seriāla scenārija izveidošana, šī interese saglabāsies līdz mērķa sasniegšanai.

Cits piemērs: Gabēns iestādē uzņēmies sagādnieka lomu, kurā nepieciešams tikai izpildījums, ko norāda iestādes vadītājs. Tāda pakalpiņa loma Gabēnam nav pieņemama, jo viņš pats redz, ka norādījumi vai prasības ir aplamas. Viņš saredz efektīvākus un izdevīgākus variantus, taču viņa iespēja izpausties sensorās funkcijas S aspektā tiek apspiesta. Tas Gabēnu ne tikai garlaikos, bet viņš atteiksies pildīt šo amatu. 

Citāda pieeja darbam ir tad, ja profesijas izvēle saistīta ar psihes funkciju, kas atrodas otrajā kanālā. Otrais kanāls ir nedaudz vājāks par pirmo kanālu, taču tam ir citas vērtīgas īpašības. Proti, tas ļauj sasniegt mērķi ilgtermiņā un kāpināt savus profesionālos standartus. Tādējādi apnikumu darboties profesijā šai gadījumā izraisīs nevis garlaicība vai profesionālo iespēju izsmelšana, bet citi faktori, piemēram, atzinības un novērtējuma trūkum. Otrā kanāla aspektā cilvēkam svarīgi saprast, ka viņa darbs ir pieprasīts. Taču motivācija sasniegt profesionālās virsotnes joprojām saglabājas, tāpēc, pat nesaņēmis uzslavu, tāds cilvēks turpina savu profesionālo izaugsmi citā kolektīvā vai darba vidē.

Piemēram, Balzaks, kuram otrajā kanālā ir lietišķā loģika P, strādājot ierobežotā kolektīvā un sajūtot, ka viņa funkcija netiek maksimāli nodarbināta, izjūt pilnīgu apnikumu pret darbu. Viņš meklē tādu darbavietu, kur šī funkcija ir maksimāli nodarbināta turklāt, piesaistot radošumu (pirmā kanāla Vīzijas intuīcijas funkciju).

Pavisam aplami būtu izvēlēties studijas pēc funkcijām, kas atrodas trešajā un ceturtajā kanālā, jo tad pret darbu radīsies gan apnikums, gan neapmierinātība un nespēja sasniegt pozitīvus un augstus darba rādītājus. Piemēram, uz konsultāciju atnāca Jeseņina (ētiskais tips), kura izstudējusi ekonomiku un pēc tam jurisprudenci, jo tur mācīties, virzījuši vecāki. Strādājot jurista amatā, viņa ne dienu nav jutusies droša un apmierināta, cipari izraisījuši riebumu, likumi vāji iegūlušies atmiņā, un viņa sajutusi spēka izsīkumu. Šajās profesijās piemēroti tie sociotipi, kuriem loģika atrodas pirmajā vai otrajā kanālā, bet Jeseņinam viņa atrodas ceturtajā. Taču ar iegūtajām zināšanām Jeseņinam veiksmīga karjera veidosies diplomātiskajā korpusā.

Socionika ir pirmā mācība, kura atklāj cilvēka profesionālās spējas, atsedzot katram jomas, kas tuvina panākumiem, atturot darboties tādās jomās, kurās ir liels risks piedzīvot neveiksmi. Zinot savu sociotipu, ikviens var iegūt pārliecību profesijas izvēles jomā. Socionika ir vērtīgs un noderīgs instruments karjeras veidošanā. Ja esi noteicis savu socionisko tipu, uzzini, kuram klubam Tu piederi. Tajā tiks norādīts tipam atbilstošs profesijas virziens.