Statiku/dinamiku var pamanīt uz foto01.07.2018

Rediģēts 28.02. 26.g.

Statika ir mehānikas nozare, kas pēta spēku sistēmas un ķermeņu līdzsvaru miera stāvoklī (spēku summa ir nulle). Statikā apskata ķermeņus miera stāvoklī. Statiku viegli var pamanīt cilvēka darbībā, rīcībā, atbilžu un padomu sniegšanā, lēmumu pieņemšanā.

Skolēni un studenti labāk uztvertu informāciju, ja izprot statiku – objektus sastinguma stāvoklī un dinamiku – objektus kustībā jēgu.

Māksliniekam, kuram dominē statika, ipaši tās pamanāms gleznu motīvā, kurā viss ir sastindzis, nofiksēts mirklis, bieži vien pārdomas rosinošs. Tājā dominē klusā daba, portreti, ainavas ar mierīgu ūdeni. Elementi: Simetrija, horizontālas un vertikālas līnijas, gleznā paredzēts norobežots laukums, skaidras formas.

P. Duškins– sociotips Donkihots – statiķis. Gleznā nav manāma kustību, dabā viss sastindzis, pat jūrā ūdens neviļņojas.  Ja tiek attēloti cilvēki, tad viņi ir sastingušā stāvoklī. Bieži ar seju uz pretējo pusi.

M. Tabaka – sociotips Žukova, statiķe. Kustība gleznā nav atspoguļota. Spilgtās krāsas nozīmē melno vai varas sensoro funkciju pēc socionikas. 

Iļja Repins – gēznā manāma intraversija un statika. Par sociotipu spriest atturos. Zālē sēdoši cilvēki kā sastinguši, uz koka sēdošā meitene pat kājas nešūpo.

J. Rozentāls – kaut arī gleznās mīl atspoguļot tautas pulcēšanās vietas, taču viņus neiemūžina kustībā. Statiķis. Savulaik bijis viens no spilgtākiem dabas ainavu atspoguļotājiem Latvijā.

Dinamika pēta ķermeņu kustību un to mijiedarbību spēku iedarbībā. Statika fokusējas uz stabilitāti (piem., būvniecībā), bet dinamika — uz spēku izraisītām izmaiņām kustībā.
Elementi: Diagonālas līnijas, ritmisks kārtojums, izplūdušas kontūras, spraiga kompozīcija.
Piemēri: Kaujas ainas, vētrainas ainavas, žanra gleznas ar kustībā esošiem

Māksliniekam, kuram dominē dinamika, objekti gleznā aktīvi iesaistīti kustībā, attēlota darbība, attīstība, enerģija. Nekas tajā nav sastindzis un nav pabeigtības sajūtas. Var gadīties, ka daļa no objekta attēlota uz gleznas, bet turpinājums it kā jāiedomājas skatītājam. Gleznas laukums nav norobežots, tas ir izplūdis kā vēja izpūsts.

                  S. Dali – sociotips Hamlets – dinamiķis. Hamletu gleznas visvieglāk pamanāmas, jo tajās spilgti atspoguļoti pārdabiski radījumi. Hamlets brīvi dzīvo savā iztēlē, (dominē socioniskā intuīcija T) fantāzijās un to visu atspoguļo gleznā. Noteikti viss ir kustībā, bieži attēlo pārdabiskas situācijas, kas reālajā dzīvē nav manāmas.

Mikelandželo – sociotips Hamlets-dinamiķis. Līdzīgi kā Dali, arī viņa gleznās pamanīsim daudz ko prātam neaptveramu, pārdabisku. Pa gaisu var lidot viss – gan cilvēki, gan asi priekšmeti, dzīvnieki, koki ar saknēm, gan pārdabiski dzīvniekveidīgie. Galvas vietā dažkārt vat ieraudzīt koka saknes. Katrā ziņā glezna ir līdz maksimumam piesātināta. Gleznai nav norādītu robežu, tā izplūst bezgalībā.

                      
Šim attēlam es autoru neatradu, taču te skaidri manāma autora dinamiskā fantāzija. Turklāt, šī fantastika statiķiem nav pieņemama. Visticamāk arī šo attēlu gleznojis Hamlets.

             
Šo attēlu Sarmīte Pīka ievietojusi savā facebok blogā. Autors nezināms. Taču manī tas izraisīja interesi. Šeit manāma statika – neviens dzīvnieks, nedz arī priekšmets nav kustībā, viss ir sastindzis. 

Otra iezīme, kura pamanāma gleznās –  gribas, varas, vai procesu pabeigšanas F funkcija. Viss ir spilgtās krāsās, diezgan pārsātināts, attēlā pedantisks izkārtojums, taisnas, kā ar lineālu novilktas vagas. Sliecos domāt, ka autors ir ekstraverts, sensors, iracionāls, statiķis.

Sarmītes klāt pievienotais ļoti veiksmīgais aforisms skan tā: Tos dzīvniekus, kuru ir mazākumā, ieraksta Sarkanajā grāmatā, bet tos, kuru ir daudz – Pavāru grāmatā.