Četri stresa izturības veidi – papildināts 13.02.28.01.2020

Cilvēka iekšējā pasaule uztver visus ārējos mieru traucējošos faktorus.

Darbs ir cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļa, kurā viņš pavada vidēji četrdesmit stundas nedēļā. Un, protams, darbā cilvēks gūst vairāk stresa situāciju, jo tas kļūst par daļu no mūsdienu cilvēka dzīves. Tomēr jāatzīmē, ka katrs no mums (atkarībā no sava psiholoģiskā tipa) tiek galā ar stresu dažādi.

Kas ir stress?

Stress ir organisma paaugstināts sprieguma stāvoklis, reakcija uz ietekmi, kas traucē nervu sistēmas stāvokli (vai organismu kopumā). Ar vienkāršu ikdienišķu stresu cilvēks tiek galā diezgan viegli. Šāds stress norūda, palīdz aktivizēt organisma rezerves, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām. Taču ne visi tipi vienādi uztver un pārvar stresa situācijas. Autori pēc izturības tos sadalījuši četrās grupās. Izturība pret stresa radītām situācijām ir ļoti svarīgs faktors izvēloties profesiju vai ieņemamo amatu. 

Zinātnieki uzskata, ka mērens stress palielina uzmanību, uzlabo organisma somatiskos rādītājus, norūda cilvēku. Bez stresa nebūtu iespējams pielāgoties jaunajai situācijai. Bet, ja stress uzkrājas, ja mēs nepaspējam atgūties no viena stresa viļņa, bet mūs jau uzklāj cits, tad tas izdara savu postošo iedarbību uz cilvēka psihi.

Izrādās, ka pats par sevi stress ne vienmēr ir bīstams, un tas nav tik postošs, kā šķiet, bet reizēm pat ļoti noderīgs. Stress ir trenējošais faktors, un bez tā mūsu organisms un mūsu psihe būtu pārstājuši rūdīties.  Stress veicina iziet no komforta zonas, pretēji beigtos cilvēka attīstība. Būt dzīvam nozīmē izjust stresu.

Bet kā ir tad, ja cilvēks pārdzīvo biežu stresu?

Tad tas ir bīstams un kaitīgs organismam. Psiholoģijā to dēvē par distresu, kad vienai stresa situācijai nāk klāt vēl citas, kad, vēl neatguvusies no sarežģītiem apstākļiem, cilvēks nokļūst jaunos stresu izraisošiem apstākļiem. To var salīdzināt kā peldēšanos spēcīgā vētrā jūrā, kad neesi paspējis iznirt no viena viļņa, virsū gāžas nākošais.

Tieši distresa gadījumā parādās sociotipam piemītošās īpašības, kuras nosacīti sadalāmas četrās grupās. Tajās izpaužas katra tipa īpašībām, kuras palīdz vai traucē stresa situācijās, un skaidro iespējamos risinājumus pārslodzes gadījumos, kā arī raksturo pieņemamās metodes stresa stabilitātes paaugstināšanai.

Ļoti svarīgi ņemt vērā to, ka dažādu  tipu cilvēkiem vispārējās rekomendācijas stresu un krīžu pārvarēšanai var būt pilnīgi bezjēdzīgas (un pat pretnostatītas!). Izmantojot tādus mehānismus, kas ir organiski tuvi vienam tipam, citam var izrādīties pilnīgi pretēji un kaitēt viņam.

Ikviena no četrām stresa intensitātes grupām raksturojas ar atšķirīgu stresu izraisošu ietekmes ātrumu, norādot kā tips ar to tiek galā. Alegoriski tās atspoguļo, cik stipras vētras brāzmas tips spēj izturēt, bet kādas pārsniedz organisma iespējas pretoties.

Socioniskā pieeja liecina, ka mēs visi, atkarībā no sava tipa, ar atšķirīgu ātrumu reaģējam uz stresu izraisošām situācijām. Jo ātrāk cilvēks ievēro stresa esamību, jo vairāk viņam ir iespēja pareizi reaģēt, kamēr vēl saglabājies spēks, jeb paspējis atpūsties no iepriekšējā.

Tāpēc stresa gadījumos ir bezjēdzīgi uzmundrinājumu “saņem sevi rokās!”, vēl bezjēdzīgāks ir padoms “nereaģē uz to!” Vissvarīgākais ir reaģēt tieši ar savu tipu, konstatēt stresa izraisošo faktu cik ātri vien iespējams. Bet tālāk – rīkoties pēc apstākļiem.

 Aplūkosim šīs četras grupas.

1. Stresa noturīgie. Iracionalitāte, rezultāts, aristokrāti. Žukovs, Jeseņins, Hakslijs, Gabēns.

Uz rezultātu vērstie tipi labi apzinās procesa sākumu un beigas, tāpēc var skaidri saprast, kur sākies stress, un pārslēgties uz tā cēloņu novēršanu. Mainīgos apstākļos iracionalitāte ļauj viegli mainīt pieņemto lēmumu. Viņi viegli sajūt stresa tuvošanos un pārslēdzas tā novēršanai. Nelielus sarežģījumus neuzskata kā stresu, tāpēc var neapzināti radīt stresa situācijas apkārtējiem.

2. Gūst rūdījumu stresā. Racionalitāte, rezultāts, demokrāti Igo, Robespjērs, Džeks, Draizers.

Uz rezultātu vērstie tipi labi apzinās procesa sākumu un beigas, tāpēc skaidri saprot, kur var sākties stress, un var pārslēgties uz tā cēloņu novēršanu. Bet, kā racionāliem, viņiem ir ļoti grūti mainīt mērķi, lai novērstu stresu. Viņi uzskata stresu par treniņu, un katrs no jauna piedzīvots stress līdzīgās situācijās nostiprina viņu stresa noturību. Treniņu nolūkos paši spējīgi sarīkot sev un arī citiem stresa situācijas, kā treniņu.

3. Stresu bremzējošie. Iracionalitāte, process, demokrāti. Donkihots, Dimā, Napoleons, Balzaks.

Uz procesu vērsti tipi slikti apzinās procesa sākumu un beigas, viņi ieslīgst darbība un grūti pārslēdzas uz citu. Taču iracionalitāte ļauj iespēju viegli mainīt pieņemto lēmumu, ja rodas nepieciešamība tos mainīt. Tāpēc stresa bremzējošie var pārslēgties, neradot liekas stresa situācijas, taču iepriekš iesāktais process paliek nepabeigts. Tādi darbi var arī iekrāties, īpaši intuitīviem tipiem.

 4. Stresa nenoturīgie. Racionalitāte, process, aristokrātija. Hamlets, Maksims, Štirlics, Dostojevskis.

Uz procesu vērstie tipi slikti apzinās procesa sākumu un beigas, viņu darbība ievelkas, viņiem ir grūti pārslēgties no vienas darbības uz otru. Racionalitāte liek ievērot pieņemto lēmumu un sasniegt noteiktu mērķi. Tas rada zināmu sarežģītību, jo mainot mērķi, grūti izsargāties no stresa situācijām. Kā sekas rodas nestabilitātes sajūta, jo nespēj laikus uz to reaģēt. Tādos gadījumos stresa situācija var ievilkties, un viņiem ir grūti nonākt pie gala rezultāta.

 Raksta autori: Tatjana Prokofjeva un A. Cigenovs