Četri stresa izturības veidi – papildināts 16.05. 2020.28.01.2020

Cilvēka iekšējā pasaule uztver visus ārējos mieru traucējošos faktorus.

Darbs ir cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļa, kurā viņš pavada vidēji četrdesmit stundas nedēļā. Un, protams, darbā cilvēks gūst vairāk stresa situāciju, jo tas kļūst par daļu no mūsdienu cilvēka dzīves. Tomēr jāatzīmē, ka katrs no mums (atkarībā no sava psiholoģiskā tipa) tiek galā ar stresu dažādi.

Kas ir stress?

Stress ir organisma paaugstināts sprieguma stāvoklis, reakcija uz ietekmi, kas traucē nervu sistēmas stāvokli (vai organismu kopumā). Ar vienkāršu ikdienišķu stresu cilvēks tiek galā diezgan viegli. Šāds stress norūda, palīdz aktivizēt organisma rezerves, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām. Taču ne visi tipi vienādi uztver un pārvar stresa situācijas. Autori pēc izturības tos sadalījuši četrās grupās. Izturība pret stresa radītām situācijām ir ļoti svarīgs faktors izvēloties profesiju vai ieņemamo amatu. 

Zinātnieki uzskata, ka mērens stress palielina uzmanību, uzlabo organisma somatiskos rādītājus, norūda cilvēku. Bez stresa nebūtu iespējams pielāgoties jaunajai situācijai. Bet, ja stress uzkrājas, ja mēs nepaspējam atgūties no viena stresa viļņa, bet mūs jau uzklāj cits, tad tas izdara savu postošo iedarbību uz cilvēka psihi.

Izrādās, ka pats par sevi stress ne vienmēr ir bīstams, un tas nav tik postošs, kā šķiet, bet reizēm pat ļoti noderīgs. Stress ir trenējošais faktors, bez tā mūsu organisms un mūsu psihe būtu pārstājuši rūdīties.  Stress veicina iziet no komforta zonas, pretēji beigtos cilvēka attīstība. Būt dzīvam nozīmē izjust stresu.

Bet kā ir tad, ja cilvēks pārdzīvo biežu stresu?

Tad tas ir bīstams un kaitīgs organismam. Psiholoģijā to dēvē par distresu, kad vienai stresa situācijai nāk klāt vēl citas, kad, vēl neatguvusies no sarežģītiem apstākļiem, cilvēks nokļūst jaunos stresu izraisošos apstākļos. To var salīdzināt kā peldēšanos jūrā spēcīgas vētras laikā, kad neesi paspējis iznirt no viena viļņa, virsū gāžas nākošais.

Tieša stresa gadījumā parādās sociotipam piemītošās īpašības, kuras nosacīti sadalāmas četrās grupās. Tajās izpaužas katra tipa īpašības, kuras palīdz vai traucē stresa situācijas pārvarēšanā, un skaidro iespējamos risinājumus pārslodzes gadījumos, kā arī norāda pieņemamāko veidu stresa stabilitātes paaugstināšanai.

Ļoti svarīgi ņemt vērā to, ka dažādu  tipu cilvēkiem vispārējās rekomendācijas stresu un krīžu pārvarēšanai var būt pilnīgi bezjēdzīgas (un pat pretnostatītas!). Izmantojot tādus mehānismus, kas ir organiski tuvi vienam tipam, citam var izrādīties pilnīgi pretēji un kaitēt viņam.

Ikviena no četrām stresa intensitātes grupām raksturojas ar atšķirīgu stresu izraisošu ietekmes ātrumu, norādot kā tips ar to tiek galā. Alegoriski tās atspoguļo, cik stipras vētras brāzmas tips spēj izturēt, bet kādas pārsniedz organisma iespējas pretoties.

Socioniskā pieeja atklāj, ka visi cilvēki, atkarībā no sava tipa, ar atšķirīgu ātrumu reaģē uz stresu izraisošām situācijām. Jo ātrāk cilvēks pamana un izjūt stresa esamību, jo ātrāk viņš spēj atbilstoši reaģēt, kamēr vēl saglabājies līdzsvars, jeb ir paspējis atgūties no iepriekšējā stresa.

Tāpēc stresa gadījumos ir bezjēdzīgs uzmundrinājums:  “Saņem sevi rokās!” Vēl bezjēdzīgāks ir padoms: “Nereaģē uz to!” Vissvarīgākais ir reaģēt tieši ar savam tipam piemītošām īpatnībām, konstatējot stresa izraisošo faktu cik ātri vien iespējams. Bet tālāk – rīkoties pēc apstākļiem.

 V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs nepiekrīt Jakubovskas iedalījumam. Viņu skatījumā 2. grupa “Norūdīšanās stresā” samaināma vietām ar 3. grupu – “Stresu bremzējošie”.  To viņi pamato ar to, ka Donkihots no 1. kvadras un Napoleons no 3. kvadras kā kvadru līderi pieder sangviniskam temperamentam, kuri uzskatāmi kā vieni no stresa izturīgākiem.  Savukārt Igo un Džeks pieder pie holēriskā temperamenta, kura ietekmē tipi strauji un eksplozīvi reaģē uz stresu.   

Vispirms pavērojam tipu temperamentus, zemāk ievietotā tabulā, no kā atkarīga ujzņemība pret strsu. 

Temperamenta atbilstība sociotipam

Sangviniķi
Viegli adoptējas negaidītā situācijā un 
viegli pārvar stresa situācijas.
I L ENTP – Donkihots, 1.kv. 
F L ESTP – Žukovs, 2. kv.
F R ESFP – Napoleons, 3.kv.
I R ENFP – Hakslijs 4. kv.
Holēriķi
Stresa situācijās izlādējas emocionāli,
tādēļ ir stresa nenoturīgi.

E S ESFJ – Igo, 1.kv.
E T ENFJ – Hamlets, 2.kv.
P T ENTJ – Džeks, 3.kv.
P S ESTJ – Štirlics, 4.kv.
Flegmātiķi
Kaut arī stresu pārvar mierīgi, bet spējīgi
izteikt dzēlīgus vārdus.
L I INTJ – Robespjērs, 1. kv.
L F ISTJ – Maksims, 2.kv.
R F ISFJ – Draizers, 3. kv.
R I INFJ – Dostojevskis, 4.kv.
Melanholiķi
Stresa situācijās tiek izsisti no līdzsvara,

jūtas diskomfortabli, bet savaldīgi.
S E ISFP – Dimā, 1.kv. 
T E INFP – Jeseņins, 2.kv.
T P INTP – Balzaks, 3.kv.
S P ISTP – Gabēns, 4.kv.

Stresa noturības četri iedalījumi (pēc V.L. Miķelsones un E. Krūmholca)

1. Elastīgie – stresa noturīgie, aristokrāti
FL ESTP – Žukovs, 2. kv.
TE INFP – Jeseņins, 2. kv.
IR ENFP – Hakslijs 4. kv.
SP ISTP – Gabēns 4. kv.
2. Sīkstie – stress dod rūdījumu, demokrāti
IL ENTP – Donkihots, 1. kv.
SE ISFP – Dimā, 1. kv.
FR ESFP – Napoleons, 3. kv.
TP INTP – Balzaks, 3. kv.
3. Stresa bremzējošie, demokrāti
ES ESFJ – Igo, 1. kv.
LI INTJ – Robespjērs, 1. kv.
PT ENTJ – Džeks, 3. kv.
RF ISFJ – Draizers, 3. kv.
4. Stresa nenoturīgie, aristokrāti
ET ENFJ – Hamlets, 2. kv.
LF ISTJ – Maksims, 2. kv.
PS ESTJ – Štirlics, 4. kv.
RI INFJ – Dostojevskis, 4. kv.

Tabulā pamanīsiet, ka piederība pie viena noteikta stresa izturības veida iedalās pēc kvadrām un duāliem pāriem tajās. Duālās un aktivizācijas attiecības ir vienīgās, kurās cilvēks var pilnvērtīgi atslābināties no stresa radītiem pārdzīvojumiem.
Cilvēka psihe ir tā veidota, ka duālo vai aktivizācijas attiecību partneris spēj dot pareizu “programmu”, kas palīdz pārvarēt faktiski jebkuru krīzes situāciju.
Visās pārējās attiecībās stress vairāk vai mazāk tiek uzkurināts un cilvēks negūst sapratni no partnera, īpaši revīzijas, konflikta, superego, sociālā pasūtījuma attiecībās.

1. Stresa noturīgie. Iracionalitāte, rezultāts, aristokrāti. Žukovs, Jeseņins, Hakslijs, Gabēns.

Uz rezultātu vērstie tipi labi apzinās procesa sākumu un beigas, tāpēc var skaidri saprast, kur sākies stress, un pārslēgties uz tā cēloņu novēršanu. Mainīgos apstākļos iracionalitāte ļauj viegli mainīt pieņemto lēmumu. Viņi viegli sajūt stresa tuvošanos un pārslēdzas tā novēršanai. Nelielus sarežģījumus neuzskata kā stresu, tāpēc var neapzināti radīt stresa situācijas apkārtējiem.

2.Gūst rūdījumu stresā  . Iracionalitāte, process, demokrāti. Donkihots, Dimā, Napoleons, Balzaks.

Uz procesu vērsti tipi slikti apzinās procesa sākumu un beigas, viņi ieslīgst darbība un grūti pārslēdzas uz citu. Taču iracionalitāte ļauj iespēju viegli mainīt pieņemto lēmumu, ja rodas nepieciešamība tos mainīt. Tāpēc sīkstie, kuri stresā gūst rūdījumu,  viegli var pārslēgties uz kaut ko citu, neradot liekas stresa situācijas. Gadās, ka iepriekš iesāktais process paliek nepabeigts. Tādi darbi var arī iekrāties, īpaši intuitīviem tipiem.

3. Stresu bremzējošie . Racionalitāte, rezultāts, demokrāti Igo, Robespjērs, Džeks, Draizers.

Uz rezultātu vērstie tipi labi apzinās procesa sākumu un beigas, tāpēc skaidri saprot, kur var sākties stress, un var pārslēgties uz tā cēloņu novēršanu. Bet, kā racionāliem, viņiem ir ļoti grūti mainīt mērķi, lai novērstu stresu. Viņi uzskata stresu par treniņu, un katrs no jauna piedzīvots stress līdzīgās situācijās nostiprina viņu stresa noturību. Treniņu nolūkos paši spējīgi sarīkot sev un arī citiem stresa situācijas.

 4. Stresa nenoturīgie. Racionalitāte, process, aristokrātija. Hamlets, Maksims, Štirlics, Dostojevskis.

Uz procesu vērstie tipi slikti apzinās procesa sākumu un beigas, viņu darbība ievelkas, viņiem ir grūti pārslēgties no vienas darbības uz otru. Racionalitāte liek ievērot pieņemto lēmumu un sasniegt noteiktu mērķi. Tas rada zināmu sarežģītību, jo mainot mērķi, grūti izsargāties no stresa situācijām. Kā sekas rodas nestabilitātes sajūta, jo nespēj laikus uz to reaģēt. Tādos gadījumos stresa situācija var ievilkties, un viņiem ir grūti nonākt pie gala rezultāta.

 Raksta pamatdomas autori: Tatjana Prokofjeva un A. Cigenovs kā arī V.M. Miķelsone.