Psihosofija – cilvēka enerģijas avots28.10.2017

Psiholoģijas pamatlicējs K.G. Jungs deva ideju par cilvēku personības tipu klasificēšanas iespējam. Viņa ideju attīstības rezultātā dzima socionika, kas līdz šim brīdim nav pielikusi punktu cilvēku personības izpētē.

Savas praktiskās pieredzes laikā ir nācies saprast, ka ar socioniku vien ir par maz, lai analizētu un saprastu, kas notiek starp cilvēkiem. Ir gadījies nonākt situācijās, ka interesentiem nav iespējams dot atbildi, piemēram, kāpēc šķiras saderīgie pāri vai kāpēc dažkārt ne tik saderīgs pāris spēj normāli kontaktēties.

Latvijas socioniķu pieredzē ir bijuši gadījumi, ka dažkārt grūtības sagādāja noteikt atsevišķiem indivīdiem sociotipu. Tie ir tie gadījumi, kad cilvēks grūti ierakstās socioniskajā tipā. Piemēram, bieži loģiskie sociotipi nespēj pieņemt, ka viņi ir loģiski. Un otrādi, ētiskais nevēlas atzīt, ka ir ētisks, bet loģiskais. Vai arī kāpēc viena socioniskā tipā pārstāvji rīkojas un uzvedas atšķirīgi? Kāpēc vienādo socionisko tipu ārējais izskats kā arī miesas būve ir atšķirīga?

Atbildi mēs atradām psihosofijā

Psihosofijas pamatus lika krievu literatūrzinātnieks Aleksandrs Afanasjevs (1950-2005). Ierosmi radīt savu tipoloģiju viņš guva, iepazīstoties ar Aušras darbiem. Atbilstoši Robespjera tipam, viņš Aušras darbos saskatīja virkni neatbildētu jautājumu. Tas viņu mudināja radīt savu sistēmu. Afanasjevs šīs tipoloģijas nosaukumu veidoja no diviem grieķu vārdiem psihe, kas nozīmē dvēseli, un sofia kas nozīmē gudrību.

Afanasjevs izpētīja daudzas literātu, politiķu, filozofu biogrāfijas un viņu darbus, un atrada tādus, kurus pēc viņu rakstura atbilstības attiecināja uz 24 psihosofiskiem tipiem (līdzīgi kā Aušra socionikā). Tas nozīmē, ka katram no 16 sociotipiem ir 24 psihosofiskie apakštipi.

Šobrīd cilvēce dzīvo pilnīgā informācijas tehnoloģiju laikmetā un pasaulē, kad ir ļoti nepieciešams izpētīt cilvēka dabu, viņu iedzimtos talantus un enerģijas krājumus.

Socionika stāsta par to, kā cilvēks uztver un pārstrādā pasaules daudzveidīgo informāciju. Socionikas pamats ir informācijas apmaiņa pēc atbilstošām psihes funkcijām. Tātad socioniskais tips ir cilvēka informatīvais gūšanas avots un tās pārstrādes veids.

Par cilvēka enerģijas procesiem, lēmumu pieņemšanu – kritisko domāšanu, atbildības uzņemšanos, emocionālo mijiedarbību, fizisko izturību un nepieciešamību pēc komforta stāsta psihosofija. Svarīgi zināt, kā cilvēks noteiktu mērķu sasniegšanai sadala savu enerģiju. Psihosofiskais tips ir cilvēka enerģijas avots.

Ļoti bieži cilvēks ar savu darbību un viņam piemītošiem talantiem noteiktā jomā norāda uz elementu izvietojumu kanālos, kādu veido viņu psihosofiskais tips.

Psihosofiskā tipa iespaidā cilvēkam rodas ierosme, bet socioniskā tipa iespaidā šī ierosme iegūst formu. Šīs zinātnes viennozīmīgi viena otru papildina.

Doma par to, ka dabā pastāv 16 x 24 = 384 tipi jau sen tika apspriesta Kijevā – starptautiskajās socionikas zinātniskajās konferencēs. Protams, vienlaikus tas tika gan akceptēts, gan noliegts, jo daudzi saprata, ka 384 tipus sabiedrība nespēs apgūt un pieņemt. Šķita, ka 384 tipus var aplūkot tikai zinātnieku un pētnieku aprindās. Izrādījās, ka psihosofiju apgūt ieinteresējās arī krietns skaits lasītāju, jo saprata tās vērtību.

Šīs grāmatas mērķis ir dot lasītājam iespēju atrast sava sociotipa psihosofisko apakštipu. Atliek apgūt teoriju. Tas ikvienam palīdzēs izprast savus enerģijas krājumus un iedzimto profesionālo talantu.

Mēs, daļa Latvijas socioniķi, jau kopš 2010. gada esam pamazām piesavinājuši psihosofijas zināšanas, kas mums ir atvieglojis darbu socionikas jomā. Mums atnāca atbilde uz daudziem jautājumiem, kas minēti sākumā. Turklāt tikām ievērojuši, ka tik tiešām, viena sociotipa robežās ir atšķirības gan miesas būvē, gan sejas pantos, sākot no uzacu lokiem, acu platuma, zoda veidojuma, vaigu kauliem, ausīm, deguna u.c.

Mēs atklājām, ka personu dubultnieki pastāv tieši vienādu psihosofisko, bet ne vienādu sociotipu robežās. Esam novērojuši, ka, ja vienā ģimenē vecāki ar bērnu ir pilnīgi kā viena ūdens lāse, tas ne vienmēr liecina par piederību vienam sociotipam, bet drīzāk psihotipam.

Autores piezīme: ievietotās personības pieder Sokrāta psihosohiskam tipam, taču viņu sociotipi ir atšķirīgi. Vērojama līdzība sejā.

Katrs cilvēks piedzimst ar noteiktu rakstura tipu. Jau mazam esot, viņam atveras durvis uz to pasauli, kurā viņš būs visspēcīgākais. Tā ir pati pirmā psihosofijas funkcija, kurai tiek atvēlēta goda vieta. Bērna talanti un viņa īpašās spējas parādās jau agrā bērnībā, nesamāksloti, tikai zināšanu trūkuma dēļ, mēs to neprotam pamanīt. Taču tas būtu atvieglojums ikvienai ģimenei, saprast uz ko priekšdienās orientēt bērnu.

Piemēram, bērns ar 1.gribu (W) automātiski izrīko pārējos, neietekmējoties no hierarhiskām attiecībām, jo viņš vēl tādas nav apguvis.

Bērns ar 1.emociju (E) ir radošs, viņam atklājas zīmēšanas talants, viņš veido mākslinieciskus attēlus, lietas, sajūt interesantumu citos bērnos un, viņam ir tieksme gūt harmoniju attiecībās.

Bērns ar 1.fiziku (P) jau ļoti maz būdams, saprot materiālās attiecības un vērtības, iemācās rīkoties ar instrumentiem un darbarīkiem, izgatavo spēļu mājas un pilis, kādas daļa pieaugušo nespēj izveidot un izskaidrot bērna talantu.

Bērns ar 1.loģiku (L) bieži vien uzdod pieaugušajam neskaitāmus jautājumus, uz kuriem lielākā daļa vecāku nespēj atbildēt.

Raksts no V.L. Miķelsones grāmatas: Izdzīvot mūžu saskanīgi!