Revīzijas – spriedzes attiecības16.07.2010

Rediģēts 20/11. 24.g.

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Turpmāk sekmos nevienlīdzīgās attiecības.

Nevienlīdzīgās attiecībās informācija tiek raidīta gredzenos, attiecības notiek starp četriem sociotipiem. Es – Revidents “R” informāciju pārraidu partnerim revidējamam “r”, bet no viņa informāciju atpakaļ nesaņemu. Šajās attiecībās jau sākotnēji izjūtama nevienlīdzība, spriedze un kontrole.

Katrs sociotips kādam citam ir revidents, savukārt informācijas saņemšanā no kāda cita katrs sociotips ir revidējamais. Šī informācija neatnāk atpakaļ ar tādu spēku, kā tiek raidīta, bet virzās pa apli, veidojot četrus gredzenus, kurā ietilpst četri sociotipi, pa vienam no katras kvadras.

Revīzijas attiecības dalās:
R – Revidents (es revidēju) – spriedzes radītājs partnerim,
r – revidējamais (mani revidē) – spriedzes saņēmējs, pārvarētājs.

Pavēro, lasītāj, zemāk ievietotā tabulā, cik krasi samazinājušies komfotrta cipari. Tās var dēvēt tikai par  diskomforta attiecībām.

 Ievietotājā tabulā revidentu no revidējamā atdala ar simbolu “>”, kurš norāda, kā pa apli virzās informācija.

Revīzijas attiecības, tāpat kā sociālā pasūtījuma attiecības ir asimetriskas. Tajās partneri atrodas dažādās pozīcijās. Revidents “R” ir daudz vairāk pasargāts par “r” revidējamo. 

Igors Kaļinauskas revīzijas attiecības pielīdzina audzinātāja un skolēna, priekšnieka un padotā attiecībām. Mēs tās nodēvējām: (kad es revidēju “R”) par bīdīšanas, (kad mani revidē “r”), spriedzes attiecībām.

Tās ir skarbas un bīstamas attiecības. Šādā tandēmā ir vājas prognozes par ilgstošām laulības saitēm (kaut arī starp divien sociotipiem neveidojas pilns gredzens). Revidents vienmēr kontrolē un izsaka neapmierinātību par revidējamā darbību, izdarot emocionālu spiedienu uz viņu. Viņš revidējamo nemitīgi bīda, stumda, jo viņam šķiet, ka revidējamais neko neprot un nespēj paveikt. Revidējamais kādu laiku pakļaujas, taču, beidzoties pacietības mēram, pretojas. Notiek emocionāls sprādziens, kurš ne pie kā laba nenoved. Salabšana notiek lēni, atstājot neaizmirstamas “pēdas” dvēselē. 

Kādas sajūtas valda revīziju attiecību ģimenē?

Tiklīdz Revizors “R” dzīvesdraugs ienācis telpā, rodas trauksmes sajūta, spriedze. Revidents neizjūt sava spiediena spēku pret partneri, viņš nespēj saprast, kāpēc revidējamais slikti jūtas. Bieži tas nav pat strīds, ne vārdisks aizrādījums, bet nejauši uzmests skats revidējamajam. Šī nespēja neizpaužas kā fiziska, bet vairāk kā psiholoģiska paralīze. Tās ir situācijas, kad pēkšņi viss sāk krist no rokām ārā: es ne tā daru, ne tā apsēžos, ne tā stāvu, ne to runāju! Revidējamajam rodas vēlme taisnoties.

Kā jūtas pats Revizors? Protams, arī viņš nejūt nekādu komfortu. Ja grib saglabāt tuvas attiecības ar partneri, ir jāizvēlas vārdi, izteiksmes veids, ko pateikt revidējamajam. Arī “R” izjūt spriedzi. Šīs attiecības starp laulātajiem bieži beidzās ar abu laulāto nopietnām slimībām. Mēģinājums saglabāt laulību, izraisa ciešsanas, nepieciešamību pielāgojoties, tādi laužot un graujot sevi kā personību. Novērots, ka sekas tam ir insults, infarkts, audzējs.

Ja tādas attiecības ir ģimenē starp vecākiem un bērnu, attiecības veidojas pavisam smagas. Brīdī, kad sākas kopēja darbošanās, vienošanos panāk, nav iespējams. Revidējamais, jūtot spiedienu, taisnojas un pierāda savu patiesību, kura nav Revidenta patiesība, jo viņi ir tik dažādi. Neapskaužama situācija šajās attiecībās veidojas arī pasniedzējiem ar audzēkņiem, darba devējam ar darba ņēmēju.

Ekstremālās un stresa situācijās šo attiecību partneri galīgi apmulst un nav spējīgi saprātīgi rīkoties, notiek neizbēgams konflikts.

Revidentam ar revidējamo darbā noteikti nevajadzētu atrasties vienā telpā, jo Revidenta pirmie impulsi ir uzmanīt revidējamā darbu. Ilgstoša atrašanās vienā kabinetā noteikti noved pie smagām saslimšanām.

No otras puses, kā iesaka Kaļinauskas, šādām attiecībām ir liela vērtība izaugsmē, jo tieši Revidents spējīgs pamanīt un labot revidējamā kļūdas. Diemžēl, revidējamais to nespēj izturēt. Dažkārt darba vietās attiecības atvieglo trešā persona, kura ir saderīga vienam no abiem. Piemēram, ja 1. gredzenā starp Maksimu, un Napoleonu būs Jeseņins, vai Gabēns, attiecības uz laiku atmaigs. Arī ģimenēs ir līdzīgi.

Ja tādi kolēģi ilgstoši atrodas vienā telpā, kāds no viņiem sāk sūdzēties par galvas, kuņģa sāpēm, sirds darbības traucējumiem, asins spiediena svārstībām, līdz pat smakšanas sajūtām. Pirmās pazīmes parādās no iedomām, dodoties ceļā uz darbu, saprotot, ka atkal būs diena jāpavada saspīlētā gaisotnē. Šādos gadījumos kolēģi jāpārsēdina atsevišķos kabinetos.

Bērni šādās ģimenēs agri pamet vecāku ligzdu, ienīstot tos. Tāds pats naids rodas pret skolotāju Revidentu, darba devēju vai darba biedriem, jo cilvēks neizprot diskomforta iemeslus. 

Atliek novēlēt Tev, lasītāj, apgūt socioniku, kura palīdzēs ieviest skaidrību attiecību jautājumos. Tad socionika kļūs gan kā advokāts, gan kā psihologs ikvienam! Tā palīdzēs atvērties durvīm, kuras iepriekš Tev bija slēgtas. Tu sapratīsi, ko dzīvē iespējams mainīt, kam labāk netērēt laiku un enerģiju. Tu atklāsi savstarpējo attiecību noslēpumus, kādas likumsakarības pastāv starp cilvēkiem.

Attēlā – sociotipus savā starpā saista tā saucamais revīzijas loks vai revīzijas gredzens. Tādi ir četri.

Revīzijas gredzeniem ir liela loma pasaules attīstībā. Tajos informācija tiek pārraidīta no vienas kvadras uz otru, nodrošinot idejas attīstību un uzlabošanos. Gredzenu veido četri, no atšķirīgām kvadrām partneri. Tādējādi gredzenā apvienojas četru kvadru spēks, izdoma, enerģija un mērķu sasniegšanas dažādība. Sabiedrībā šāds četru tipu apvienojums veicina progresu. Šos gredzenus tādēļ mēdz dēvēt par progresa gredzeniem. Taču tādai grupai jāsanāk tikai uz īslaicīgām apspriedēm – domu un ideju vētras radīšanai.

Manā praksē bija gadījums. Ģimeni nodibināja Štirlica ar Balzaku. Pēc diviem gadiem juta, ka nespēj viens otru pieņemt, “pārmācīt” neizdodas, sākās strīdi, domstarpības, jau bija nolēmuši šķirties. Taču pāris bija uzsācis celt māju, un sieva paziņoja, ka pieteicies bērniņš. Piedzima Dostojevska meita, duālā Štirlicai. Pēc gada piedzima Napoleons, duālais Balzakam. Līdz brīdim, kamēr abi jaunieši devās studēt, pāris it kā sadzīvoja puslīdz normāli. Bet bērni devās uz studijām, pāris palikuši divi, atkal nonāca tādā pašā stāvokli. Dzīvot bija kļuvis neiespējami. Un izšķīrās. 

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: Atrodi sevi! Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā: Izdzīvot mūžu saskanīgi!

Šīs grāmatas neiegūla veikalu plauktos, abas jau ir izpārdotas. Meklējiet tās bibliotēkās! Taču pēc lasītāju lūguma, ir izdota “Atrodi sevi!” (zaļā apvākojumā) e-grāmata, kuru var iegādāties J.Rozes e-grāmatu bāzē. Cena 15 Eiro. Tajā ietverta tikai socionika.