Spoguļa – cieņas attiecības16.07.2010

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Spoguļa attiecību pāri

Donkihots – Jeseņins, Dimā – Žukovs,
Igo – Dostojevskis, Robespjērs – Štirlics
Hamlets – Draizers, Maksims – Džeks,
Napoleons – Gabēns, Balzaks – Hakslijs

Igors Kaļinausks par šīm attiecībām raksta tā:

Šīs attiecības katram no partneriem atklāj to, kas viņam savā darbībā nav aizsniedzams. Ir vēlme no otra kaut ko iegūt sev, jo spoguļa partneris man ir labākais skolotājs. Tādas attiecības ir labas starp vecākiem – bērnu, skolotāju – skolnieku, jo partneris neaizmirst būt uzmanīgs, akurāts. Tā arī ir šo attiecību jēga – cieņa vienam pret otru. Spoguļattiecību partneris ir uzskatāms kā “acu atvērējs”, jo viņš pamana to, kas man pietrūkst. Bet palīdzēt nespēj.

Ir pat novērots, ka pāris ir izšķīries, bet viņi draudzīgi turpina sarunas, bezstrīdu kopēju bērnu audzināšanu. Tātad cieņa starp partneriem saglabājas. Šajās attiecībās partneri ātri rod kopīgu valodu, jo abiem šķiet, ka sen ir pazīstami. Partneriem ir vienādas stiprās un vājās funkcijas, tikai apgrieztā veidā – kā spogulī. Diemžēl tas ir greizs spogulis, jo katrs grib otru mācīt un koriģēt greizi. Attiecības noderīgas profesionālu jautājumu risināšanai, jo abi spēj labi saprasties kā draugi, ģimenes locekļi un kolēģi. Viņu sarunas ir nozīmīgas un saturīgas.

Abi tiecas visu izvērtēt, tāpēc attiecības veidojas mērķtiecīgas, lietišķas un vērtējošas. Partneri ir līdzīgi: abi ir ētiskie vai loģiskie, intuitīvie vai sensorie sociotipi. Atšķiras ar to, ka viens ir ekstraverts, bet otrs – intraverts, viens ir racionāls, bet otrs – iracionāls. Ilglaicīga saskarsme viņus nogurdina, abiem ir grūti paust savu viedokli un rūpēties par partneri. Katrs cenšas pamanīt otra kļūdas un pārveidot viņa uzskatus.

Kaut arī spoguļa attiecību partneris ir no tās pašas kvadras, bet viņš nav papildinošs. Tādēļ saprātīgus padomus dot nespēj, jo pats vienādos aspektos ar partneri vājš. Te nav papildinājuma. Viņas var salīdzināt ar vilciena sliedēm, kas visu laiku iet blakus, bet nekad nekrustojas.

Divi loģiskie veiksmīgi kārto darījumos, bet tuvības sarunas viņiem ātri apsīkst, Iestājas klusēšana un tukšums, sarunas tika par to, kas būtu izdarāms šodien, kas rīt. Diviem ētiskiem runas neapsīks, tās var kļūt ļoti apnicīgas, kas novedīs pie domstarpībām, par konfliktiem. Par darījumiem runā maz, drīzāk abi dara, un bieži strīdas par to, ka otrs nav izdarījis tā, kā vajadzēja. Papildinājuma nav.

Savas ilgās prakses laikā esmu bieži sastapusies ar jautājumu: Jā, arī es esmu tieši tas pats socioniskais tips, es esmu godīgs, bet viņš negodīgs un pat krāpnieks utt. Pēdējos desmit gados atbilde uz šo jautājumu ir atnākusi, pateicoties psihosofijai. Tātad katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi – tie veido krasas atšķirības viena tipa robežās.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: “Atrodi sevi!” Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā “Izdzīvot mūžu saskanīgi!”