Starptipu attiecību iedalījums16.07.2010

Rediģēts 14.12.25.g.

Katram socioniskajam tipam veidojas savs ieskats par attieksmes normu attiecībā pret SEVI.

Attiecības starp dažādiem socioniskajiem tipiem veidojas ļoti atšķirīgi. Tās sagrupētas četrās lielākās sadaļās: stabilākajās, lietišķajās, cīņas, pretspara un nestabilajās, bezperspektīvās attiecībās.

No pieredzes: daudzi lasītāji izteica vēlēšanos uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu. Biedrība “Socionika” V.L.Miķelsones un E. Krumholca vadībā to paveica, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs attiecību nosaukuma būtību.

Socionika – izpratnes devēja informācijas apmaiņai starp cilvēkiem

 Kas ir attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi?

Cilvēkam iedzimst intelekts un automātiska reakcija uz noteiktu ārējo kairinājumu. Sarežģītākais sevis pazīšanas procesā ir tas, ka cilvēks reti spēj pārsteigt pats sevi, taču citus pārsteidz biežāk.

Saskarsmē cilvēks var būt gan novērotājs, gan situācijas dalībnieks. Parasti cilvēkus kā objektus mēs pamanām un izvērtējam –  kā redzu  ES un kā mani redz CITI. Ja sarunas laikā mainās statuss no novērotāja uz sarunā iesaistīto, no otra cilvēka mēs parasti iegūstam kaut kādu informāciju. Informācijas saturs zemapziņā fiksējas automātiski. Lai izprastu, kā ievirzīt attiecības, parasti ES PATS  neapzināti uzdodu sev šādus jautājumus:

• kā mani redz CITI cilvēki?
• kā ES sevi redzu no CITU skatupunkta?
• cik daudz piekrītu iegūtajai informācijai?
• kas notiek ar mani, iesaistoties attiecībās?

Ja cilvēks nespēj izprast un pieņemt sevi, viņš mokās pārmetumos, jūtas satraukts, kura rezultātā izaug siena starp sevi un citiem. Vai mans tēls var mani aizvainot?

Reflektoriskā saskarsme, kas veidojas starp cilvēkiem, ir automātiska (kā automātiskie zobratiņi), tāpēc uzreiz veidojas pseido attiecības – starptipu attiecības. Cilvēks to sajūt diezgan ātri, bet jāatceras, ka attiecības ir starp tipiem, bet ne starp personām, kuras nav prognozējamas.

Arī baros dzīvojošie dzīvnieki kontaktējas automātisko refleksu vadīti, tomēr cilvēkam, atšķirībā no dzīvnieka, ir nepieciešama mīlestība un sapratne, kura veidojas socializējoties. Vai visi cilvēki bauda mīlestību? Aizraušanos ar darbu arī var uzskatīt par mīlestību, bet, izprotot starptipu attiecības, vai to, kas notiek starp dažādiem sociotipiem, cilvēks gūst līdzsvaru, jeb vismaz sapratni.

Tieši socionika ir pirmā mācība, kura atklāja teoriju, kādu iemeslu vadīti, cilvēki kontaktējas. Ar šo klasifikāciju lietuviete, pētniece un socionikas pamatlicēja Aušra Augustinavičūte  pārsteidza pasauli.

Iedalījums četrās kvadrās ir ļoti svarīgs savstarpējo attiecību izpratnē. Katram sociotipam savas kvadras ietvaros attiecības veidojas viskomfortablākās. Turklāt attiecības starp diagonālajām kvadrām ir vienas no smagākām, savukārt attiecības ar blakus kvadru sociotipiem rada daudzus izaicinājumus, kas var mūs gan pacelt augstumos, gan iemest bezdibenī.

Teksta autors: Igors Kaļinauskas 

Cienījamo lasītāj!

Starptipu attiecībās tika savietoti dzīvnieku zīmējumi, lai vedinātu lasītāju uz pārdomām, kā vieglāk šīs attiecības izprast, iegaumēt. Tas nekādā gadījumā nav jāuztver tieši vai ar zemtekstu. Piemēram, pilnīgi pretējo attiecībās partneris nav jāuztver kā teliņš vai kumeļš, tikai jāsaprot, ka pieaudzis zirgs ar gotiņu neapprecas, lai arī šiem dzīvniekiem ir kaut kas līdzīgs, bet tai pašā laikā krasi atšķirīgs.

Psihosofija – socioniku papildinoša, precīzākas skaidrības un izpratnes devēja savstarpējo attiecību jomā.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips. Psihosofiskais tips ir cilvēka patieso talantu atklāšanas instruments, cilvēka enerģijas atklājējs, materiālo vēlmju un precīzāks savstarpējo attiecību atspoguļotājs.