“Delta” kvadras vērtības, misija11.12.2019

Socionikas skatījuma

4.kvadras sociotipi: ESTJ – Štirlics; INFJ – Dostojevskis; ENFP – Hakslijs; ISTP – Gabēns.

“Deltas” kvadra ar savu tiekšanos pēc sabiedrības īpašuma nedaudz atgādina “Betas” kvadru. Taču šīs tieksme pēc privātīpašuma ir mērenākas, nešķirojot apbūves, pakāpi, nedz arī piederību valstij vai korporatīvam. Pārvaldes veids – teritoriālais, bet ne resoru. Laika gaitā “Delta” likumīgi noformē pašvaldības teritoriju, tās platībā ir salīdzinoši nelielas.

“Deltas” kvadra nedaudz atgādina “Betas” kvadru, kuras prioritāte ir par labu sabiedrības īpašumam. Privātais  īpašums vairāk piemērots korporatīvam. Tieksme pārvaldīt teritorijas, bet ne materiālos resursus. Laika gaitā 4. kvadra savā valdījumā pārņem pašvaldību teritorijas, kas nav salīdzinoši plašas.

Sociāli ekonomiskais aspekts

Ceturtajā kvadrā ir pašiem savi pārvaldnieki, kā Štirlics, Gabēns. Viņi netiecas centralizēti pārvaldīt lielas teritorijas, bet tikai atsevišķus reģionus. Ja vietējos reģionus nodotu 2. “Betas” kvadras pārvaldīšanā, tad sekotu feodālā sašķelšanās. Taču saglabāt un nesašķelt valsts, un atsevišķas pašvaldību teritorijas viengabalaini ir ceturtās kvadras prioritāte. Varai jābūt pieredzes bagāto rokās. Šai kvadrai svarīga ir ekoloģija. Paši labprātāk dzīvo priekšpilsētās. Viņiem svarīgs mājīgums ģimenē, bet tas nav pietiekams arguments pilnīgai dzīves izbaudīšanai.

Tādējādi starp “Betas” pārvaldes institūciju un “Deltas” teritoriālo principu ir noteiktas pretrunas. Ir cilvēki, kuri intuitīvi saprot, kā administratīvā kārtā var atrisināt “Betas” un “Gammas” vērtību konfliktu. Šajā gultnē norisinās A. Solžeņicina cīņa par zemju atdzimšanu, ko “Deltas” kvadra 19. gadsimtā aizsāka krievu dzīvē.

Tā kā es uzskatu šo krievu rakstnieku par ENFJ Hamletu, tad man var pajautāt: kā “Betas” kvadras pārstāvis var cīnīties par “Deltas” kvadru? – Taču tas nav nekāds brīnums. Sava kvadras vērtības ir neapzinātas un paslēptas zemapziņā. Un, kas tiek deklarēts apzināti, tas daudzējādā ziņā ir paša cilvēka brīvas gribas ietekmē. Vara “Deltas” kvadrā pieder nobriedušiem – pieredzējušiem cilvēkiem, kuri ar savu ilggadīgo darbību atzīti par pieredzes bagātiem. Šādai valsts ierīcei ir pieņemti meritokrātijas termini (valsti vada tie, kuriem ir atzīti nopelni). Tiesa, pastāv arī viņas negatīvā šķautne – gerontokrātija (vadonim noteicošais ir vecums). Gerontokrātijas uzskats bija (kremļa sirmgalvji), kas valdīja Padomju Savienībā pēc N. Hruščova. Bet tas ir “Deltas” un “Betas” pēdējais varas evolūcijas posms totalitārā režīma valstī.

Ja “Gammas” sabiedrībai raksturojošā un noteicošā misija ir “Patērētāja sabiedrība”, tad “Deltas” kvadas raksturojošā misija ir “Ekoloģiskā sabiedrība”. Šīs sabiedrības iedzīvotāju pamatdaļa nedzīvo pilsētā, arī ne ciematā, bet piepilsētā, pilsētas tipa ciematā u.c. ekoloģiskajā sabiedrībā. Tādā cilvēks uzvedas nevis kā dabas valdnieks, bet gan kā nepieciešamais bioģeocenozes elements.

Dvēseliski – psiholoģiskais aspekts. Ceturtās kvadras tipu vērtības.

 “Deltas” humānisma stūrakmens ir reāls, nevis deklatīvs. Kas slēpjas aiz šī jēdziena? Tas atklāj “Betas” Hamleta tipa salīdzinājumu ar “Deltas” kvadras Haksliju. Hamlets sludina vispārcilvēciskus morāles principus ar vārdiem (atceroties evaņģēliju no Ionna: sākumā bija vārds …), bet patiesībā tos bieži pārkāpj. No Hakslija diez vai izdosies veiksmīgs publisks sludinātājs, jo daba viņu nav apveltījusi ar daiļrunību. Taču ikdienas darbos viņš ir vistuvāk kā jebkurš cits sociotips ar kategorisku paziņojumu: rīkojies pret savu tuvāko tā, kā tu vēlētos, lai viņš izturas pret tevi. Bet vai viņš pats tā rīkojas?

“Delta” kvadrā nav saentistu direktīvās noteikšanas, (jo tajā nav saentistu), kas vadītu industriālo posmu. Līdz ar to kvadra nevar paļauties uz zinātni, kā sociālā progresa virzošu spēku. Paliek cerības paļauties uz cilvēka morālām izjūtām. Tādēļ, “Deltas” kvadra ne pavisam nelīdzināsies tai robotu pasaulei, kloniem un mutantiem vai tamlīdzīgiem saentistu produktiem, ar kuriem piebāztas amerikāņu “Gammas” kvadras filmas par utopisko nākotni. (“Gammas” kvadrā ir divi saentistu sociotipi – Balzaks IBTP un Džeks ENTJ). Šādā sabiedrības daļā zinātnisko atklājumu plūsma izsīks. Pirmajā plānā atkal būs reliģija

Taču tagad runa nav par konfesionālo reliģiju, kas balstīta uz dogmu un baznīcas organizāciju, tam ir maz kopīga ar “Deltas” vērtībām. Reliģija drīzāk līdzinās neopagānismam, kas varētu saprast ar ticību “kosmiskajam saprātam”.

Socionika. Apmierināties tikai ar kopdzīvi duālajās attiecībās un ērtībām, ko tā sniedz ģimenei, skaidrs, ka “Delta” kvadras tipiem nebūs pietiekoši, lai cilvēks izbaudītu visu, kas dzīvē paredzēts.

“Deltas” kvadras tipu sabiedrība saliedēta un, tā gaisotnē valda mērens kolektīvisms. Viņi orientējas jau uz pārbaudītām tradīcijām. Viņu dzīve tiek organizēta vidējo lielo grupu ietvaros, kas tuvāk līdzinās mazām grupām. Tieši šādā sabiedrībā var sasniegt maksimālo garīgās komfortu. Duāls partneris – tas ir brīnišķīgi, bet tas nav pietiekami, lai cilvēks izjustu visu dzīves pilnību.

Pirmo reizi “Deltas” tendences ne visai skaidri saskatīja 19. gadsimta anarhisti. Petrs Kropotkins, daļēji uzskatīja, ka valstī kā birokrātiskā mehānismā, saskaņot cilvēku uzvedību ar pretējām interesēm un viņu dažāda sociālā statusa dēļ, nav nepieciešams. Nākotnē veidosies nelieli kolektīvi, kuri būs apvienojušies kopēju mērķu dēļ. Tādā sabiedrībā korporācija izvirzīsies priekšplānā, bet konkurence tiks nobīdīta malā. Mūsu gadsimtā psihologs un filozofs E. Froms pēc sava skatījuma aprakstīja, kā notiks pāreja no “Gammas” valdīšanas uz “Deltu”. Viņš sapņoja par tādu sabiedrības iekārtu, kuru nodēvēja par “humānistisko ideālismu”.

Šo sāpīgo procesu viņš iztēlojās kā iekārtas maiņu (no centrālā pārvaldījuma uz perifēriju). Socionikas terminoloģijā – nevardarbīgā rīcība, kad sabiedrība brīvprātīgi atteikusies no uzurpatoriem. Tā ir sabiedrības ētiskā vērtībā, ko regulē ceturtās kvadra ideologi (ENFP – Hakslijs un INFJ – Dostojevskis).