Sociotipi un stress14.08.2019
Rediģēts 08. 01. 2026.
Kas ir stress?
Cilvēka iekšējā pasaule uztver visus ārējos mieru traucējošos faktorus.
Stress ir organisma paaugstināts sprieguma stāvoklis, reakcija uz ietekmi, kas traucē nervu sistēmas stāvokli (vai organismu kopumā). Ar vienkāršu ikdienišķu stresu cilvēks tiek galā diezgan viegli. Šāds stress norūda, palīdz aktivizēt organisma rezerves, lai tiktu galā ar sarežģītām situācijām. Ja stresa situācija ieilgst, tā organismam var nodarīt bīstamas veselības pārmaiņas. Taču ne visi tipi vienādi uztver un pārvar stresa situācijas.
Cilvēks piedzimst ar atšķirīgām un tikai savam tipam raksturīgām īpašībām. Taču ikviena cilvēka rakstura mainīgo daļu īslaicīgi ietekmē apkārtējā vide, dažādi ārējie faktori. Pirmkārt tie ir vecāki jeb ļaudis, kuri jauno cilvēku audzina no dzimšanas. Arī saskarsme bērnudārzā, skolā. Pieaudzis cilvēks milzīgu devu stresa gūst darbā.
Kas bojā cilvēka raksturu?
Visbiežāk ģimenē piedzimst atšķirīgi no vecāku sociotipiem bērni. Ja vecākiem piedzimis konflikta, revīzijas, jeb citās diskomfortablās attiecībās bērns, dzīves laikā vecāki cenšas izveidot no viņa «normālu» cilvēku, izejot no sava tipa. Tāds bērns drīzāk tiek dresēts, turēts armijas disciplīnā, viņš tiek ietekmēts ar represīvām metodēm, no viņa tiek pieprasīta kategoriska bezierunu pakļaušanās. Šāda rīcība, vecākiem pat neapzinoties, paveic pilnīgi pretēju efektu.
Novēroti arī tādi gadījumi, kad savai atvasei dzīvi sarežģī tie vecāki, kuriem piedzimst duālais (saderīgs) bērns. Akli mīlēdami, vecāki cenšas pasargāt bērnu no jebkādām grūtībām. Pieaugot tāds bērns viens nav spējīgs dzīvot.
Lielu ietekmi uz cilvēka raksturu atstāj laulības dzīve. Ja jaunībā kopdzīve saistīta ar nesaderīgu partneri un ar to mokoši nodzīvoti vairāki gadi, socioniskais tips tiek ļoti sabojāts. Visbiežāk cilvēki šo attiecību saglabāšanu par katru cenu skaidro ar bērnu esamību un mokās, kamēr bērni pieaugsies. Gan abi laulātie, gan bērni nepārtraukti dzīvo stresa stāvoklī.
Gadījumos, kad cilvēks nokļūst nelabvēlīgā vidē, piemēram, cietumā, pēc vairākiem nebrīvē pavadītiem gadiem, iznākot no tā, cilvēkam piemītošās iezīmes var būt spēcīgi izmainījušās. Protams, pamatiezīmes paliek, tikai šādos gadījumos pastāvīgās psiholoģiskās spriedzes dēļ negatīvās iezīmes var būt ļoti “iesēdušās psihē”.
Kas vēl rada stresu?
Šodienas tehnikas laikmetā izvairīties no stresa situācijām nav iespējams. Dažam stresu rada nepiemēroti izvēlēta profesija, kaitinoši (nesaderīgi) darba biedri, darba un sadzīves apstākļi, kurus nav iespējams mainīt (trokšņojošie kaimiņi), bankrota situācijas, tuvinieku slimības vai zaudējums. Citus tracina politiskā situācija valstī, kara draudi. Pat zaglis izcieš stresu jaunu objektu meklējumos.
Vai pavisam mierīgas dabas cilvēks nekad neiekļūst saspringtās situācijās?
Jebkurš socioniskais tips, arī introvertais var nokļūt stresa situācijā. Šis tehnikas un informātikas laikmets jau ir stresu izaicinošs. No tā cieš jebkurš, tikai stresa uztvere dažādiem tipiem ir atšķirīga. Cilvēkiem piemīt tieksme izvairīties no stresa, introvertie to dara apzināti.
Stress jeb spriedze ir psihes diskomforts – kad cilvēks zaudē savas dabiskās komunicēšanās spējas, visu uztver, kā arī reaģē saasināti. Ja nelabvēlīgie apstākļi ieilgst, slodze psihei pastiprinās, un cilvēkā rodas reakcija aizsargāt savu «ES». Stress ietekmē cilvēka imūnsistēmu, kas ilgstošā laika periodā izraisa dažādas nopietnas saslimšanas, jo veģetatīvā nervu sistēma nepārtraukti darbojas saspringtā režīmā. Stresa ietekmē cilvēks var izteikt kaut ko lieku, ko normālā situācijā nepateiktu. Tas atņem cilvēkiem spēju radoši domāt.
Reakcija stresa situācijās katram sociotipam ir atšķirīga. Tā izraisa netipisku rakstura iezīmju parādīšanos. Reflektoru kairināšana izjauc normālu pašsajūtu, un cilvēks kļūst nervozs. Dažam izturības mērs ir lielāks, dažam tā tikpat, kā nav. Šo izturības mēru ietekmē psihosofiskais tips. Mēs nevaram gaidīt, ka visi spēs vienādi izturēt dažādus kairinājumus. Katram socioniskajam tipam reakcija uz stresu ir atšķirīga.