Socioniskie klubi19.11.2019

Rediģēts 07.12. 2025.

Klubs – karjeras izvēles norādītājs

Jēdziens – mazā grupa.

Socionika apskata mazo grupu jēdzienu. Ir izpētītas apmēram 35 mazās grupas. Arī grupa „klubs ir viena no nozīmīgākām mazām grupām socionikā. Klubā, tāpat kā kvadrā ietilpst 4 sociotipi, starp kuriem ir spoguļa, pilnīgi pretējās, vienādās un šķietami vienādās attiecības. Klubā ietilpst četras interešu grupas, kurās sociotipi apvienoti pēc spējām efektīvi risināt tikai kādu noteiktu sociālu uzdevumu. Šajās grupās sociotipiem kopējas ir divas spēcīgākās rakstura iezīmes, tomēr katra sociotipa raksturs ir krasi atšķirīgs. Savienot kopdzīvi ar viena kluba sociotipiem nav ieteicams.

Katru klubu var uzskatīt par tādu kā „prāta vētras” apvienojumu, jo viena kluba sociotipus var sapulcināt kādas noteiktas problēmas risināšanai. Katrs klubs problēmu ierauga, izjūt un uztver atšķirīgi. Katrs piedāvā efektīvāko un veiksmīgāko risinājumu nozarē, kurā ir kompetents. Taču darba tempi vienas grupas sociotipiem ir atšķirīgi, tāpēc fiziskām aktivitātēm šādas grupas neder. Kopā darbojoties viņi sajūt, ka nepietiek enerģijas un ka ir atšķirīgas darba veikšanas metodes, kas nogurdina. Toties diskusijām, sarunu vešanai un teorētisku risinājumu izstrādei enerģijas pietiek, lai spētu sniegt kompetentus ieteikumus. Šādās grupās apvienojas visdažādākie interešu klubi.

Grupu sadalījums:
Sociālajā grupā ietilpst sociotipi, kuriem spēcīgākās funkcijas ir R E ētika un S F sensorā.
Humanitārajā grupā ietilpst sociotipi, kuriem spēcīgākās funkcijas ir R E  ētika un T I intuīcija.
Tehnologu grupā ietilpst sociotipi, kuriem spēcīgākās funkcijas ir L  P  loģika un T I intuīcija.
Pārvaldnieku grupā ietilpst sociotipi, kuriem spēcīgākās funkcijas ir L P loģika un S F sensorā.

Sociālais klubs

Sociālā kluba sociotipi spēj katram cilvēkam atrast vietu sabiedrībā, viegli pamana katra cilvēka individuālās, arī sabiedrības kopējās problēmas, bez grūtībām tiek ar tām galā, labi tās izprot un gādā par to risināšanu. Viņiem nepieciešams pastāvīgi atrasties sabiedrības informācijas apritē, tāpēc tuvākajā apkaimē vienmēr zina sabiedriskās dzīves notikumus. Viņi nepieciešami visur, kur ir vajadzība stabilizēt sabiedrības pulsu.
Sociālie sociotipi ir visideālākie pirmsskolas un bērnu dārzu audzinātāji, labākās bērnu aukles, jo tāda vecuma bērnam vispirms nepieciešama uzraudzība par viņa fizisko stāvokli, pašsajūtu, par adoptēšanos svešā vidē. Viņi prot iedrošināt bērnam pirmās komunicēšanās iemaņas, skatīt pasauli krāsās, pieradināt pie higiēnas ievērošanas, vērst bērna uzmanību uz kārtības un tīrības nozīmīgumu.
Ideāli sabiedrisko pasākumu organizētāji, īpaši ekstravertie. Vispiemērotākie biroju menedžeri, jo iestādes birojs parasti atrodas pirms priekšnieka kabineta, kas arī uzskatāms kā iestādes „spogulis”, vai tās vizītkarte. Sociālais klubs veiksmīgi pārdzīvo krīzes situācijas un sociotipi spējīgi izdzīvot ekonomiski spiedīgos apstākļos.

Humanitārais klubs

Viņu intereses un talants saistīts ar sabiedrības attīstību un kultūras jautājumiem. Viņiem ir iedzimts talants izpausties dramaturģijā, teātra mākslā, scenāriju radīšanā žurnālistikā un visur, kur ir saikne ar cilvēcisko faktoru. Ir labi diplomāti. Iedvesmo sabiedrību labdarībai un harmoniskām savstarpējām attiecībām.
Vispiemērotākie humanitāro priekšmetu pasniedzēji pamatskolas vecākajās klasēs, vidusskolās un augstskolās. Pamana cilvēka individuālos talantus, spējas un motivē attīstīt garīgumu. Mazāk piemēroti pirmsskolas vecuma un pamatskolas bērnu audzināšanai, jo vājās sensorās funkcijas dēļ grūti pamana bērna fiziskās nepieciešamības, nespēj ieaudzināt kārtības, higiēnas ievērošanu, jo tā pašiem klibo. Ir tie, kuri ātri un gandrīz bez kļūdīšanās pamana cilvēka radošumu, iedzimtos talantus.

Tehnologu klubs

Tehnologu talants izpaužas spējā izgudrot, atklāt jaunus sasniegumus tehnoloģijā, objektu, ciparu pasaulē, patentēšanā, juristu, advokātu profesijās, ekonomikā, grāmatvedībā, statistikā, inženierijā. Veiksmīgi veido ekonomiskos attīstības plānus, izstrādā globāla mēroga projektus. Tehnologi atbalsta un pamato jauninājumu nepieciešamību, bieži ir racionalizācijas priekšlikumu izstrādātāji. Uz viņu pleciem gulstas visi tehnoloģijas jauninājumi. Viņiem mazāk ir nepieciešams cilvēciskais faktors.
Saimnieciskā darbība nav viņu stiprā puse, toties augstā līmenī viegli apgūst ekonomiskās un juridiskās profesijas, pat bez priekšzināšanām izprot sarežģītas tehnoloģijas, kas šobrīd tehnoloģiju laikmetā ir ļoti aktuāli.
Vispiemērotākie ir eksakto priekšmetu pasniedzēji vidusskolās, augstskolās. Taču mazākās klasēs savas sarežģītās valodas dēļ, nav ieteicami kā eksakto priekšmetu pasniedzēji, jo skolēni nespēj izprast viņu skaidrojumu. Nav ieteicams viņiem sastādīt eksāmenu punktus humanitārājāas augstskolās, jo sarežgītās valodas dēļ humanitārie jaunieši neiztur pārbaudījumus. 

Pārvaldnieku klubs

Dzimuši vadītāji. Viņu talants izpaužas lielu organizāciju pārvaldīšanā, vadīšanā,

svarīgu procesu uzraudzīšanā, kontrolē, administrēšanā. Pārvaldnieki ievieš dzīvē gatavus risinājumus (kurus visbiežāk sniedz tehnologu klubs). Veic citu grupu izstrādāto projektu īstenošanu. Ne katrreiz viņiem ir nepieciešams cilvēciskais faktors, kaut arī skaidri saprotams, ka, vadot lielu iestādi, vai pat valsti, bez cilvēciskā faktora neiztikt. Savas valdonīgās dabas dēļ, bieži nonāk konfliktā ar sabiedrību. Veiksmīgāk nekā citi sociotipi, pārdzīvo krīzes situācijas un viegli izdzīvo ekonomiski spiedīgos apstākļos. Spēj izvest sabiedrību no krīzes,  virzīt masas.

Pārvaldnieku kluba sociotipi nav piemēroti pirmsskolas un mazāko klašu bērnu audzināšanai, toties sekmīgi sevi kā vadītāji pierāda vidusskolās, augstskolās un īpaši dažādās pāraudzināšanas iestādēs, armijas daļās, robežsardzē.

Izvēloties profesiju
Ir lietderīgi apzināt, kurai grupai cilvēks piederīgs. Ja dominē ētiskā funkcija, tad vispiemērotākās ir humanitārās un sociālās profesijas, bet, ja dominē loģiskā funkcija, tad piemērotākās būs tehniskās un eksaktās dabas profesijas. Taču sniegt noteiktas rekomendācijas, zinot tikai sociotipu, būtu neobjektīvi. Profesijas izvēli bieži nosaka psihosofiskais tips.

Kvalitatīvs un produktīvs darbinieks būs tas, kurš izvēlēsies studēt savu spēcīgāko funkciju jomā. Ja izvēlēsies studijas vājā aspektā, cilvēks kādu laiku darbosies tikai ar 50% atdevi, taču drīz sajutīs pārslodzi, izdegšanu. Jutīsies  saguris un nespēs sasniegt augstus darba rezultātus. Darba tirgū viņš var palikt nepieprasīts. Šobrīd studijas augstskolas maksā dārgi, tāpēc izvēloties savām spējām neatbilstošu profesiju, naudas līdzekļi un laiks tiks izniekoti.