Es audzinu adoptētu bērnu21.07.2010
Mazs bērniņš, cik gan jauks viņš izskatās! Tā vien gribas ņurcīt, apmīļot, piespiest sev klāt! Un no viņa mutītes sajust svaiga piena smaržu. Gluži tāpat kā ar mazu kaķēnu, kad viņš ir vēl maziņš un pūkains.
Taču iet laiks, bērniņš aug…, un, lai viņu nenāktos izmest ārā, kā daudzi cilvēki to izdara ar kaķēnu, kad tas pieaugas un kļūst neciešams, būtu nepieciešams saprast, kāds būs viņa raksturs un kā viņš iekļausies ģimenē, kura viņu audzinās.
Nav taču lieku reizi jāatgādina, ka visdažādākie sarežģījumi notiek arī bioloģisko vecāku ģimenēs, un, ka arī tajās notiek neaprakstāmas cietsirdības. Kur nu vēl audžu vecāku ģimenēs! Arī par to dzirdēti neskaitāmi gadījumi, ka bērnu nākas atdot atpakaļ, kā neaudzināmu, nesavaldāmu. Atdot atpakaļ ir labākais, nekā audzināt bez mīlestības un ar cietsirdīgām metodēm.
Viss, iespējams, ka kādam bērnam jau gēnos ieprogrammēts noziedzīgums, nosliece uz alkoholismu, zagšanu utt., taču man gribētos teikt, ka visbiežāk šīs īpašības kultivējas kā protests pret audžu vecākiem. Esmu tā, kura netic, ka piedzimst slikti cilvēki, bet par tādiem viņi kļūst. Ja arī atrodas apgalvotāji pirmajai versijai, tad tādu, manuprāt, ir samērā mazs procents no kopējā skaita.
Ir izstrādāta metode, kura palīdz ikvienam izprast otru cilvēku, kā arī prognozēt savstarpējās attiecības ģimenē. Tā spēj dot atbildes, kādas attiecības veidosies ar bērniem, pat gadījumos, kad tā audzināšana notiks gandrīz kā pēc Makarenko grāmatas. Šī metode ir socionika. Šo vārdu Socionika, man nākas atkārtot gandrīz vai katrā rakstā, jo šī mājaslapa vai avīze patiesi ir domāta, lai mācītos un izprastu socioniku.
Ļoti bieži bērni arī bioloģisko vecāku ģimenē piedzimst nesaderīgi (pēc socionikas starptipu attiecību tabulas), ar saviem radītājiem. Tas ļoti apgrūtina audzināšanu un saskarsmi ar bērnu. Katrs būs dzirdējis stāstus par tēmu: Nezinām, no kurienes mūsu ģimenē radies tik atšķirīgs bērns?”
Dzemdētājai nav iespējams izvēlēties nedz dzimumu, nedz tipu! Bet gadījumos, kad bērns tiek adoptēts, ir pavērusies iespēja noteikt viņa saderību ar vecākiem, kuri viņu adoptēs. Neņemos apgalvot, ka tipu iespējams noteikt zīdainim, bet to varētu sākt noteikt jau no 3 gadu vecuma. Katrā ziņā tas jāveic kvalificētam socionikas ekspertam. Visbiežāk milzu problēmas rada nevis ļaunie gēni, kā pieņemts izteikties, bet gan audžu vecāku un bērna nesaderīgie sociotipi. Iespējams, ka arī atrastos gadījumi, kad bērns, jau nonācis ģimenē, bet nesaderīgu attiecību dēļ, jāatgriež atpakaļ. Tas var notikt gadījumos, kad audžu vecāki griežas pēc palīdzības, jo nespēj normāli kontaktēties ar bērnu.
Mums vaicā: Vai noskaidrojot bērna tipa savstarpējo attiecību veidu ar audžu vecākiem, iespējams turpināt sadzīvot ar jebkuru tipu? 
Atbilde: Ja jau audžu vecāki ir griezušies ar tādu jautājumu Bāriņtiesa, visticamāk, ka ir radušās šaubas par nespēju izprast bērnu un risināt kontaktos ar viņu radušās problēmas. Ja vecāki (vai Bāriņtiesa) būs griezušies pie socionikas speciālista ar pietiekamu stāžu un iegūtās izglītības apstiprinošu dokumentu, tad eksperts noteikti nemaldinās. Nosakot saderību, viņš ziņos, kādā situācijā vecāki var nonākt nākotnē. Sevišķi nesaderīgās attiecībās drīzāk ieteiks atgriezt bērnu atpakaļ, nekā mocīt. Jeb ja tas notiks pirms adoptācijas, neieteiks konkrētiem vecākiem šo bērnu adoptēt. Taču ģimenē, kurā vecākiem būs cits socioniskais tips, šis bērns var būt pat ieteicams.