Socionika – zinātne vai sekta?20.02.2019

Rediģēts 20.02.24.g.

Pirms vairākiem gadiem kāda mūsu kolēģe pat dzirdēt nevēlējās par socioniku. Atrodoties mūsu sabiedrībā, kurā tika lietota socionikas terminoloģija, viņa dažkārt pat psihoja, nodēvējot mūs par sektantiem. Viņu tracināja tas, ka šī terminoloģija viņai bija sveša, un viņa sarunās piedalīties nespēja. Izmaiņas notika nejauši. Viņas nonākšanu pie socionikas dalīsim trijos etapos.

Kā mani ieinteresēja socionika?

Saīsināti tiks atstāstīta kādas socionikas noliedzējas pieredze.

1. etaps. Ar socioniku un tās terminoloģiju aizrāvās mana draudzene, pamazām mūsu draugu kompānijā saindējot arī citus. Tikai ne MANI!

Mani vienmēr ir kaitinājuši dažādie padomu devēji, kā arī bezcerīgās horoskopu prognozes. Pie šīs kategorijas pieskaitīju arī socioniku, kura vēlas dot padomus – ar kuru būs labi un kurš nebūs paciešams. Mūsu draugu pulciņš bija prāvs un, mēs draudzējāmies jau no studiju laikiem. Mūs vienoja ciešas draudzības un interešu saites līdz brīdim, kamēr draugi pievērsās kaut kādai kārtējai sektai – socionikai. Visticamāk, es nekad pati nepaņemtu rokās socionikas literatūru, ja vien man nedraudētu izstumšana no draugu kompānijas. Bija taču nonācis tik tālu, ka ikvienā tikšanās reizē lielāko daļu no kopā pavadītā laika draugi aizsāka mistiskas sarunas man neizprotamā mēlē. Lielākai daļai no viņiem bija iegādātas dažādas grāmatas par socioniku.

Tas ir baltais intuīts T! Nē tas tomēr baltais sensoriķis S! Tā rīkoties var tikai loģiķis P! Kārtējā skandālā atkal iekūlusies melnā ētika E! Bet viņa taču ir intravertā! (Piezīme: melnā ētika ir ekstraverta).

Mani tracināja draugu sarunas, es lūdzu pievērsties citām sarunām, pati uzsāku runāt par citu tēmu. Taču jau pēc dažām desmit minūtēm draugi atkal nonāca pie socionikas. Es teicu, ka pametīšu viņus. Taču viņi tikai pasmīnēja un turpināja sarunāties mistiskā valodā, piedevām iedalīja mani kaut kādā tipā un teica, ka mana uzvedība tam atbilstot. Mans pacietības mērs bija pilns. Tiku savā adresē arī saņēmusi pārmetumus, ka esmu vecmodīga, ka neprotu piesavināt kaut ko jaunu, ka šī socionika pašreiz ir ļoti svarīga un tā būšot nākotnes zinātne.

Man bija jāizlemj – pamest senos draugus, vai pārvarēt savu iecirtību un sākt kaut ko apgūt. Bija kauns draugiem to atzīt.

Nejaušs atgadījums manīja manu dzīvi.

2. etaps. Reiz mēs visa grupa aizbraucām uz Sanktpēterburgu. Vienai draudzenei līdz bija socionikas grāmata. Visi devās gulēt, bet man miegs nenāca. Es klusītēm paņēmu socionikas grāmatu un sāku to šķirstīt. Vajadzēja taču saprast, ka visus tik ļoti aizrauj! Un kas tie par dīvainiem nosaukumiem.

Lasot sapratu, ka daži tajā minētie termini man jau bija pazīstami, jo biju tos neskaitāmas reizes dzirdējusi draugu saietos. Bet man taču vajadzēja gūt sapratni – ko tie nozīmē. Pārsteigumu manī radīja tas, ka grāmatā skaidrā un nesarežģītā terminoloģijā viss bija izskaidrots, pat minot piemērus.

Es sāku izprast to jēgu, principus un konstatēju, ka teorija nemaz nav tik sarežģīta. Tika aprakstīti kritēriji, kā soli pa solim, atklājas cilvēka tips. Man kļuva skaidros, kas ir dihotoma (rakstura iezīmju pāris), ko nozīmē atrast piederību vienai pāra pusei. Es beidzot sapratu mistisko četru burtu kombināciju, kas tiek nosaukta par ТИМ, vai zinātnisko sociotipa nosaukumu. To pazīst visā pasaulē.

Beidzot sapratu visus Donkihotus, Dimā, Hamletus – pavisam 16 dažādus pasaulē pazīstamus ģēnijus, vai literatūras personāžus. Šie nosaukumi pasaulē ir vispopulārākie. Uzzināju, ka pastāv arī sociālie tipa nosaukumi, kas atspoguļo cilvēka iedzimtos talantus, kā motivētājs, rīkotājs, eksperimentētājs, administrators un citi.

Mana noslīkšana zinātnē.

3. etaps. No Sanktpēterburgas es atgriezos kā cits cilvēks. Biju pa naktīm paspējusi izpētīt uz izprast socionikas kopējo struktūru. Citiem nemanot, sāku “urbties” arvien vairāk, lasīt tipu aprakstus, atpazīstot dažus paziņas, izprotot piemērus, foruma dalībnieku domas. Šobrīd Krievijā informācija par socioniku pieejama ļoti lielos daudzumos. Tika tagad to pamanīju. Protams, to kvalitāte dažkārt ir zema un apšaubāma, pat nekorektā līmenī. Nespēju sniegt profesionālu vērtējumu, bet tas arī nebija galvenais. Galvenais bija tas, ka atslēga socionikas noslēpumiem bija manās rokās. Es lēnītēm un pamatīgi iegāju socionikas pasaulē.

Mani pārsteidza tas, cik daudz cilvēki ar to šobrīd ir aizrāvušies! Sāku apmeklēt forumus, seminārus, lekcijas. Šobrīd mans stāžs socionikā ir jau seši gadi. Joprojām esmu nenogurstoša socionikas apguvēja. Apmeklēju profesionālus kursus un, man paplašinājās draugu loks. Varētu pat teikt, ka es pati sevi nebiju līdz galam sapratusi un pazinusi. Kaut arī esmu tā pati, bet mans skats uz dzīvi ir krasi mainījies. Daudzas problēmas un nebūšanas pati spēju atrisināt, vismaz izprast.

Materiāla citāti ņemti no – socionika.info, Annas Hvalovas teksts