Neapdomība rada kļūdas03.11.2026

Ja uzsāc darbību, apdomā sākumu un beigas! 

Milzīga plaisa Latvijas izglītības sistēmā labi domāto likuma pantos un to reālo, praktisko izpildījumu. Skolām un pašvaldībām obligāti jānodrošina karjeras konsultanta amata vietu izveide, ko juridiski nostiprināja 2013. gada vasarā (R. Ķīlis, Dombrovskis, K Šadurskis). Dzīvē tā pamazām sāka īstenoties no 2016.-20. g. Tika veikti vēsturiski grozījumi Izglītības likumā, kas pirmo reizi skaidri definēja šos pienākumus:

• Likuma 1. pants tika papildināts ar jauniem jēdzieniem: “karjera”, “karjeras izglītība” un “karjeras attīstības atbalsts”.
• Likuma 17. pantā pašvaldībām tika uzlikts tiešs pienākums nodrošināt bērnu un jauniešu karjeras izglītību savā teritorijā.
• Likuma 30. pantā tika noteikta izglītības iestādes vadītāja atbildība par to, lai skolēniem būtu piekļuve karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.
• Likuma 55. pantā tika ierakstītas skolēna tiesības saņemt informācijas un karjeras atbalsta pakalpojumus.

Tika piešķirts Eiropas finansējums algām, bet drīz finansējums saruka. Tikai turīgākās pašvaldības nodrošināja šī amata atalgojumu.

Jā, karjeras konsultanti tiek apmācīti.  

Pagaidām plašā sabiedrības daļā socioniku neatzīst kā akadēmisku disciplīnu. Izglītības ministrija savos metodiskajos materiālos balstās uz citām, rietumos pieņemtām metodēm. Taču lielas idejas vienmēr nobriest lēnām, aizkavējot tās savlaicīgu ienākšanu kultūrā. 
Pašvaldības funkcija ir organizēt un atbalstīt praktiskos pasākumus, kur jaunieši, var paši “pataustīt” profesijas:

• Ēnu dienas un vizītes vietējos uzņēmumos.
• Karjeras nedēļas, kurās jaunieši tiekas ar nozaru ekspertiem.
• Brīvprātīgā darba un vasaras nodarbinātības programmu organizēšana (kas ir viens no labākajiem veidiem, kurš jaunietim ļauj pārliecināties, kas viņam patīk un kas nē).

Problēma ir sistēmas nespējā nodrošināt šo pakalpojumu katram jaunietim.

Autore: Skolēnu un pusaudžu domāšana rit līdztekus sabiedrības attīstības milzu tempiem. Jaunietis ēnu dienās pabijis seimā, vai kādā prestižā iestādē, iejūsmojas (bez seguma, nereāli) tajā un domā – Jāāā! Ja izstudēšu, eksakto virzienu (kaut arī pats ir humanitārais), dienās kļūšu “LIELS” priekšnieks un man nevajadzēs daudz strādāt, toties es daudz pelnīšu. Tāds domu gājiens, iedrošināšos teikt, ir ap 65% jauniešiem.  Bija izprotams, ka daļa pusaudžu domā – bet, kāpēc īpaši piepūlēties profesijas izvēlē, kaut kur jau darbu dabūšu.  

“Ēnu dienu” ilūzija un jauniešu domāšana.

“Ēnu dienas” un tamlīdzīgi pasākumi bieži rada kognitīvo kropļojumu. Jaunietis redz tikai profesijas “fasādi” — skaistu ofisu, kafijas automātu, priekšnieka krēslu un statusu. Viņš neredz tos 10–15 gadu smaga, citiem neredzama darbu, stresu, izdegšanu un nemitīgo mācīšanās, kas stāv aiz šī krēsla. Tā rezultātā rodas divas bīstamas galējības:

1. Nereālas ekspektācijas: Vēlme uzreiz pēc skolas soliņa būt “lielam priekšniekam” ar milzīgu algu, veicot tikai humanitāru vai virspusēju darbu, bez gatavības “smērēt rokas” smagajā eksaktajā vai tehniskajā darbā.
2. Nihilisms un motivācijas trūkums (“Kāpēc vispār jāmācās?”): Skatoties uz sociālo tīklu influenceriem un ātras peļņas stāstiem internetā, jauniešiem zūd loģiskā saikne starp izglītību un dzīves līmeni. Rodas ilūzija, ka sistēmu var “apiet” un diploms vai zināšanas vispār nav vajadzīgas.

Kamēr skolotājs-karjeras konsultants būs tikai formāla pusslodzes vieta, kas spiesta nodarboties ar papīru kārtošanu, sabiedrībā nebūs neviena, kas šīs jauniešu ilūzijas maigi, bet argumentēti saliek pa plauktiņiem. Jaunietim ir vajadzīgs kāds, kurš pasaka: “Tev ir fantastisks potenciāls vadīt, bet, lai tu tur nokļūtu, pateicoties tavam personības tipam, tev vispirms ir jāiemācās izdarīt lūk šis un šis.”

Latvijas politikas klasika – ministru pēctecības trūkums.

Katrs jaunais ministrs atnāk ar savu “slotiņu” un vīziju. Iepriekšējā ministra iesāktais tiek, vai nu pamests pusratā, vai deformēts. Trūkst ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas līdz projekta gala rezultātam. Tādēļ skolas kļūst par eksperimentu poligoniem, bet skolotāji — par šo eksperimentu ķīlniekiem.

Ir valstis, piemēram, Koreja un daudzviet Āzijā, daļā ASV, kurās MBTI, (alternatīva socionikai) šobrīd ir kļuvusi par teju vai kultūras fenomenu — jaunieši ar to identificējas, apmainās sociālos tīklos un izmanto sarunās, lai labāk izprastu sevi un citus.

• Socionika (un tai radniecīgā MBTI sistēma) patiešām piedāvā to, kā pietrūkst klasiskajiem valsts testiem — skaidru struktūru un likumsakarības par to, kā cilvēka prāts apstrādā informāciju. Tā vietā, lai pateiktu “tev padodas matemātika”, tipoloģija paskaidro, kāpēc jaunietis redz pasauli caur loģiku vai attiecībām, un kāda vide viņam būs destruktīva. Pat ja akadēmiskā vide pretojas, kultūrā un personāla vadībā šie rīki ieiet arvien dziļāk, jo tie strādā praksē. Nākotnē socionika lēnām, bet ienāks kultūrā.
• Pateicoties socionikai, kļūs iespējams savlaicīgi saprast, kurš jaunietis dienās kļūs teicams profesionālis.

Kas tad ir profesionālis?

Profesionālis ir cilvēks, kurš izvēlējies iegūt zināšanas savu spēcīgāko rakstura iezīmju (pēc socionikas – funkciju) aspektā. 

Cilvēka psihē darbojas četri apziņas kanāli. Cilvēks vienlīdz spēcīgi nespēj uztvert un pārstrādāt visu pasaules informāciju. Tādēļ tiek izdalīti divi spēcīgie (1.un 2.) un divi vājie kanāli (3.un4.). Ja cilvēks izvēlās iegūt profesiju spēcīgajos kanālos esošo funkciju aspektā, dzīvē viņš kļūst teicams profesionālis. Nepieciešams izdalīt – ētisko (humanitāro) vai loģisko (matemātisko, eksakto) virzienu.

Bieži notiek neparedzētais. Cilvēks izvēlas ienesīgu vai prestižu profesiju, bet apmierinošus rezultātus sasniegt pat dzīves laikā nespēj. Un pēkšņi sāk darboties pilnīgi citā jomā, (kaut arī nav ieguvis izglītību tajā), gūstot spīdošus rezultātus. Arī no tāda cilvēka sagaidīsim augstus darba rādītājus, jo viņa kļūda bijusi profesijas izvēlē.

Manā praksē spilgts piemērs minams Ivars Godmaņa kungs, (viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas neatkarības atjaunošanas un valsts pirmo gadu vēsturē), kurš Ingas Utenas grāmatā: „Cilvēks Godmanis”, pats atzina, ka izstudētā fizika viņam nedeva gandarījumu. Taču aktīva darbošanās Tautas frontes “dzimšanas” brīdi pacēla viņu spārnos, kaut gan izglītības tajā jomā nebija. Viņa socioniskais tips – Hamlets/sabiedrības Koriģētājs. Fizika ir eksaktais virziens, bet Koriģētājs- humanitārais.