Sensorā un intuitīvā atšķirības23.06.2015
Raksts papildināts 2019. gada 8. oktobrī.
Šobrīd sabiedrībā ļoti populāra ir kļuvusi sevis izzināšana, izpētīšana, talkā ņemot visdažādākās metodes. Šajā rakstā tiks apskatīta sevis izzināšana ar socionikas metožu palīdzību.
Socionika Latvijas sabiedrībā virmo jau kopš 1998. gada, un daudziem šis vārds nebūt vairs nav svešs. Ir iznākušas vairākas grāmatas: „Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi” (2004. un 2007.g), kuru 4000 eksemplāru metiens šobrīd ir izpārdots) un „Atrodi sevi” (2014. gads), nebūt nav iesēdusies veikalu plauktos. Tas liecina, ka cilvēkiem ir vēlme atklāt kaut ko sevī, izprast sevi, noskaidrot, kāpēc lietas notiek tā, bet ne savādāk. Izprast, vai tas, ko citi viņā noniecina, ir patiesi slikts, jeb varbūt tās ir tikai viņa vājās iezīmes, ar kurām jāmēģina sadzīvot.
Dažkārt atklājas, ka cilvēks piedzīvojis jau krietnu gadu nastu, joprojām neizprot un neapzinās savus talantus, vai noliedz un izskaistina savas vājās puses.
Bieži sevis atpazīšana sniedz cilvēkam pavisam citu ieskatu par to, kā nopelnīt un izdzīvot, kur doties studēt, kā ieraudzīt un sastapt saderīgu dzīvesdraugu, kā atšķetināt radušos sarežģījumus ģimenē. Taču dažkārt pareizai lēmuma pieņemšanai cilvēkam nepieciešams apstiprinājums, kas ir viņš PATS.
Kāda daļa cilvēku mēģina paši noteikt savu sociotipu, lasot grāmatas, kurās tiek izskaidrota tipa noteikšanas metodika. Jāteic, ka lasot grāmatā sniegtajos prioritāšu salīdzinājumus visbiežāk cilvēks vēlas sevī saskatīt vēlamo un pieņem to par esošo. Tā rezultātā rodas kļūdas tipa noteikšanā.
Vai tas nodara postu?
Jā, noteikti tas nodara postu, jo cilvēks dzīvo un iejūtas “nepareizā tipā”. Novērots, ka visrupjākās kļūdas tiek pielaistas tieši sensorās un intuitīvās iezīmju noteikšanā. Vēl lielākas briesmas nodara socionikas eksperti, kuri šo iezīmi neatšķir saviem klientiem. Tas vērojams gan Latvijā, gan starp Maskavas ekspertiem un visbēdīgāk, arī Kijevas zinātnieku rindās. Tika novērots, ka Kijevā katrs trešais cilvēks jau ir iejuties nepareizā tipā. Pārliecināt intuitīvi loģiskos NT, vai loģiski intuitīvos TN neizdevās.
Gadās, ka tāds pašdarbnieks uzsāk tipu noteikt saviem draugiem, radiem, bez atbilstošām zināšanām, pasniedz pat kursus, un sāk piemeklēt šiem cilvēkiem dzīvesdraugu. Citos gadījumos iesaka laulības šķiršanu, motivējot, ka attiecības esot nesaderīgas. Vēlāk izrādās, ka viņa prognozes ir kļūdainas un cilvēks tiek maldināts. Tā rodas runas par to, ka socionika nedarbojas un ka tai nevar ticēt. Lai akceptētu socionisko tipu, jālasa raksturojuma atbilstība. Prakse pierāda, ka daudzi, lasot raksturojumu, arī sevi nespēj atpazīt. Tāpēc jāmeklē profesionāls socionikas eksperts.
Lai Tev, lasītāj neradītu šaubas raksta iztirzājums un ievietotie foto, atzīmēsim, ka šīs divas iezīmes sensorā un intuītīvā jāizprot un jāpamana līdz ārkārtīgi sīkām niansēm, (līdzīgi kā to darīja Šerloks Hols), tad tipa noteikšana mazāk radīs kļūdas.
Vispirms pavērosim un salīdzināsim sensorā un intuīta rokas, kaulus un muskuļu slāni ap tiem. Tātad intuīta plauksta šaura, kas liecina, ka viņš vairāk ir intelektuālā darba darītājs (domātājs). Pirksti un stobra kauli gari. Dzīves laikā maz noslāņojas tauki un viegli apaug ar muskuļiem. Sensoram viss pretēji. Plaukstas platums norāda, ka viņš ir praktiķis ar konkrētu dzīves uztveri. Pavērosim galvu, kaklu un rumpi.
Visbiežāk kļūdaini tiek izprasts iezīmju pāris: sensorais S 
– intuitīvais N 
.
Intuitīvais tips, ieskaitījis sevi sensoros, izdara piekritību citam sociotipam, kurš pieder pilnīgi citai kvadrai ar absolūti citām kvadru vērtībām. Viņš lasa nepareizi iegūto raksturojuma aprakstu un daļēji ar to salīp, jo tas viņam iepatīkas. Turpmāk jau viņa pieņemto sociotipu mainīt nākas ar lielām grūtībām. Citreiz tas pat neizdodas un cilvēks ar tādu pārliecību turpina dzīvot sveša sociotipa maskā.
Pieredze apstiprina, ka visbiežāk intuitīvi ētiskā ekstravertā Hakslija, kļūdaini nosakot tikai vienu iezīmi, pārtop par sensori ētisko ekstraverto tipu – Napoleoni. Tas Hakslijām patīk labāk, bet neatspoguļo patieso tipu.
Jāteic, ka intuitīvā tipa darbība uz āru ir mazāk pamanāma un dažkārt netiek pareizi novērtēta, tādēļ sadzīvē sabiedrības uzsvars tiek likts un tiek vērtēts tieši sensorā padarītam. Bet intuitīvais tips, kuram ikdienas veicamie (īpaši saimnieciskie darbiņi) ne tik labi padodas, noteikti nevēlas būt sliktāks par pārējiem. Tādējādi ir izprotama viņa vēlme būt sensoram.
Raksturīgi, ja intuīts savu dzīvi savienojis ar saderīgu sensoro, tas pielipina intuītam pārņemt sensorā īpašības un ar laiku tādā pārī dažkārt pat nevar atšķirt, vai ģimenē ir intuīts.
Būtiskākās intuitīvā tipa atšķirības no sensorā.
Vispirms der minēt, ka intuitīvajam tipam ir abstrakta – (vēl noteiktas kontūras neguvusi) domāšana. Tā ir nenoteikta, izplūdusi, jo intuītam svarīgāka ir radusies ideja, kurai dažkārt nav noteikta veidola. Tā var būt arī bezkrāsaina. Piemēram, intuīts zina, ka, iekārtojot dzīvokli, viņam būs nepieciešama gulta, skapis, galds, krēsli u.tml. Dažkārt var iegādāties lietas, nesaskaņojot ar citām. Sensors jau ir izdomājis konkrēta izskata, formas mēbeles un skaidri zina, kādi krāsu toņi dominēs dzīvoklī.
Lietu iegāde. Abiem tipiem vajadzība pēc lietām ir samērā līdzīga, bet bieži to funkcionalitāte atšķiras. Sensorais lietas un objektus ātri un veiksmīgi prot sakombinēt un tas sanāk gaumīgi. Taču intuīts dažkārt savieto grūti nesavienojamas detaļas, neizprot krāsu kombinācijas, tās bieži nesader kopā. Arī pie apģērba. Sensoram lietu meklēšana, staigāšana pa veikaliem, pielaikošana sagādā baudu, intuīts ne labprāt meklē vajadzīgās lietas. Dažkārt samierinās, ka kāds viņam tās nopērk.
Sensors ir praktiķis, kuram padodas dažādi roku darbi, dažreiz pats to var nedarīt, bet viņš izprot kā kvalitatīvi novadīt roku darbu, ko paveic citi. Sensors strādā pēc ierastām metodēm, reti ievieš jauninājumus. Sensorā jauninājumi ir drīzāk intuitīvā tipa radītie, bet uzlaboti, jo sensors labāk izprot lietas kalpošanas praktiskumu, ērtumu un funkcionalitāti. Sensorā jauninājumi ir bieži redzētā kopēšana, atdarināšana, tikai uzlabojot to kvalitāti.
Intuīts ir domātājs, kurš rada milzum daudz ideju, it kā no citas dzīves paņemtus, pat bez priekšzināšanām un pieredzes. Taču nepelnītu nosodījumu izpelnās ar to, ka dažkārt tālāk par ideju netiek. Viņam idejas novadīšana līdz gala rezultātam nonāk ar lielu kavēšanos un grūtībām (citreiz pat ar piespiešanos). Tieši tādēļ intuītam blakus vajadzīgs pedants sensorais izpildītājs, lietas, procesa novadītājs līdz galam. Šīs abas iezīmes analizējot un salīdzinot, nevar nepieskarties ikdienas sadzīvei.
Mājokļa uzkopšana. Intuītam sadzīves lietu kārtošana nav prioritāte, viņš to dara ar piespiešanos, un uztver kā pienākumu. Viņa paveiktie praktiskie darbi neraksturojas ar augstu kvalitāti, pat ir pavirši un dažkārt prasa pārstrādāšanu. Praktiskie darbi, kurus dara sensors, ir augstas kvalitātes un neprasa pārstrādāšanu.
Piemēram, ja intuīts mazgā grīdu, tad ar grīdas lupatu apmazgā apkārt mēbelei, necenšas izmazgāt zem gultām, nepaceļ viegli pārbīdāmas mēbeles, utt. Savukārt sensors to dara pamatīgi, pārvietojot un pārceļot viegli pārbīdāmās mēbeles un izmazgājot zem tām.
Ieejot sensora dzīvoklī, parasti redzamā vietā ir spogulis un ir iekārtota vieta mini garderobei. Virsdrēbēm ir paredzēti pleciņi, atsevišķi nodalījumi cepurēm, somām, apaviem. No priekštelpas regulāri tiek pārgrupēti sezonai nevajadzīgie apavi, apģērbi. Tiem tiek izdomāta un ierīkota piemērota vieta.
Savukārt ieejot intuīta dzīvoklī, dažreiz pat vasaras vidū priekštelpā vēl atrodami ziemas apavi, tie samesti lielā kaudzē, un tiem nav paredzēta nodalīta vieta. Visbiežāk virsdrēbes tiek uzkarinātas uz pie tērpa piešūtā pakaramā, bet ne uz speciāli tam paredzētiem pleciņiem. Bieži priekštelpā nav spoguļa.
Sensorie tipi, īpaši sievietes, gandrīz automātiski saklāj gultu, uzkopj telpu. Intuitīviem tipiem bieži gulta stāv neklāta nedēļām ilgi, un tajā sakrājas gan izlasītie laikraksti, žurnāli, grāmatas, gan ēdienu atliekas, pat lietotās tējas, kafijas tasītes.
Sensorai sievietei mājas uzkopšana rada apmierinātības un baudas sajūtu, un viņa to dara regulāri katru dienu. Intuitīvai sievietei tas ir pienākums, kurš ir jāveic, bet ne labprāt. Mājas uzkopšanas darbus veic epizodiski. Bieži atraujas no uzsāktiem mājas kopšanas darbiem, atrodot kaut ko interesantāku.
Šausminošu rakstu par kārtību mājās nejauši izlasīju interneta žurnāla Puaro lappusēs: https://puaro.lv/interesanti/netiri-trauki-puteklainas-palodzes-ko-nekartiba-atklaj-par-majokla-saimnieka-raksturu/.InteresantiSkaidrs ka autors ir intuīts, vai drīzāk slims cilvēks, tā viņš izsakās par sensoriem tipiem. Jo tas ir pilnīgs pretstats socionikas teorijām un nav patiess. Faktiski šis raksts ir cilvēkus aizskarošs.
Lietu izkārtošana. Sensorai sievietei skapjos, plauktos un atvilktnēs valda pedantiska kārtība. Sensors regulāri mazgā traukus, tie virtuvē sakārtoti grupās, produktu iepakojumi nestāv blakus tukšām burkām. Parasti tiem tiek iegādāti speciāli sauso produktu uzglabāšanai paredzētie trauki. Savu laiku nokalpojušās lietas viegli izmet.
Ja vizuāli intuitīvai sievietei dzīvokli valda sakoptība, tad skapjos un plauktos parasti lietas ir samestas, kā pagadās. Pēc sakārtošanas, tās atkal ātri aizmētājas. Virtuve ir viena no sāpīgākām vietām, kad vienā plauktā tiek glabāti sausie produkti, tukšas burkas, glāzes, zāļu pudelītes u.c. Ar grūtībām izšķiro un izmet vecas, savu laiku nokalpojušas lietas.
Grāmatas intuīti kārto pēc tēzēm, sensori pēc krāsām un auguma.
Personīgā higiēna. Sensorie tipi regulāri mazgā matus, parasti no tiem jūtama patīkama šampūna vai svaiguma smarža. Regulāri veido frizūru un piedomā par savu ārējo izskatu. Parasti sensoro frizūrām ir noteikta forma, un tai mēdz būt arī konservatīvs raksturs (gadiem ilgi veido vienu un to pašu frizūru).
Intuitīviem tipiem ārēji vērojama paviršība, maz piedomā par frizūras veidošanu, viņiem grūtības sagādā regulāri izmazgāt matus, un stāvot tādam blakus, jūtama sviedru un nesvaigas ādas smaka. Frizūrai reti tiek veidota noteikta forma. Sievietēm bieži matos redzami vairāki krāsu toņi (iepriekšējās krāsa, sirmums), jo savlaicīgi tos nepārkrāso.
Intuitīvie vīrieši neseko regulārai matu griešanai, dažiem intuīta tipa vīriešiem piemīt tendence audzēt garus matus un bārdas (šobrīd īpaši ar to atšķiras Dostojevska tipa vīrieši – senatnīgais (staroveri) garas bārdas stils). Tieši intuīti iepin matos dredus.
Tērpi. Sensorie tipi tērpu detaļas veiksmīgi saskaņo, gaumīgi papildina tos ar aksesuāriem. Intuitīvie ar grūtībām saskaņo tērpa detaļas, tas var sastāvēt no daudziem nesaskaņotiem komponentiem, aksesuāri dažkārt pilnīgi nepiestāv tērpam. Dažiem intuitīviem tipiem ir tendence iegādāties brendus, vai firmas apģērbus, taču var pamanīt, ka viņi tos glabā neakurāti. Līdz ar to saburzītais stilīgais tērps nerada efektīvu ārējo tēlu, kaut arī ir dārgs. Par ārējo izskatu un tērpu nēsāšanas tendencēm izlasiet sadaļā: “Kā atpazīt partnera sociotipu?”
Apavu nēsāšanas tendences. Arī šeit vērojamas krasas atšķirības.
Pie šis tēmas der atzīmēt, kā katrs tips, gan vīrieši, gan sievietes izprot zeķu lietošanas nepieciešamību. Sensorais vīrietis faktiski pats izjūt nepieciešamību ikvienā gadalaikā nēsāt zeķes. Tas sabiedrībā (ne tikai socionikā) tiek pasvītrots kā estētiskā izpratne, cieņa pret līdzcilvēkiem. Bet intuitīvais vīrietis, izņemot ziemu, pārējos gadalaikos nemīl nēsāt zeķes. Tas no sensoro un arī sabiedrības viedokļa ir neestētiski, jo vīrietim neklājas kailās kājās uzvilkt apavu. Un nedod dievs, ja vēl nav sakopti kāju nagi! Turklāt nēsāt baltas zeķes svinīgos pasākumos var tikai intuitīvie vīrieši. Zinu vienu sabiedrība labi pazīstamu sensoro kundzi, kura pameta savu vīrieti, kurš nēsāja tikai baltas zeķes.
Ar sievietēm ir līdzīgi. Sensorā sieviete pat karstā vasaras laikā, zina, ka jebkurā saviesīgā, svinīgā pasākumā nav ētiski apavos ieaut kailas kājas. Taču ir novērots, ka intuitīvās sievietes, par uz ļoti svinīgiem pasākumiem ierodas neētiskās siksniņu kurpēs, bet zeķēm. Tas pats attiecas uz sievieti, nedod dievs, ja vēl nav sakopti kāju nagi!
Sensorie apavu iegādē izvērtē skaistumu, estētiskumu. Dažas sensorās, izteiktāki Igo un Napoleones, nēsā apavus ar īpaši augstu un elegantu papēdi, viņām pat neienāk prātā piedomāt, ka apavs var arī radīt staigāšanas neērtības.
Intuīts iegādājoties apavus, vairāk piedomā par tā praktiskumu. Senatnes ceturtās kvadras intuītēm tas ir visraksturīgāk izteikts. Hakslijas iecienījušas senatnīgā stila apavus,jo tas arī atbilst Senatnes kvadrai. Dostojevskas vairāk iecienījušas praktiskos, gandrīz bez paaugstināta papēža apavus.
Sieviešu istabas apavi, vai čības.
Sesorie vīrieši nav iecienījuši masīvos apavus arī masīvās botas nepērk. Tos izvēloties, viņi, izvērtē to funkcionalitāti, skaistumu, kvalitāti. Sporta apavus izvēlas estētiski izskatīgus, bez biezām zolēm.
Intuitīvie vīrieši šobrīd iecienījuši grebenes un citus gumijotos apavus, kurus sensorais nēsās, tikai darot dārza darbus. Bet intuitīvie tos nēsā ikdienā, pat nešķirojot, vai tas ir kāds saviesīgs pasākums vai izklaidē brīvā dabā.
Ēšanas paradumi. Arī ēdienu izvēlē ir diezgan krasas atšķirības. Sensorie ir konservatīvi, retāk paši atrod jauninājumus, aizdomīgi tos bauda, jeb no tādiem atturas, kamēr kāds tos nav ieteicis. Intuitīvie meklē jauninājumus pārtikā un labprāt nobauda visus iespējamos piedāvājumus, bieži paši tos eksperimentējot, radot. Viņi iecienījuši dažādas piedevas, piemēram, maizi ar graudiem, sēkliņām, ko sensors pieņem ne labprāt. Veģetāriešus biežāk novēro starp intuitīvajiem tipiem. Savukārt sensorā organisms prasa kalorijām bagātus ēdienus, viņus reti uztrauc tas, ka tādi ēdieni rada liekā svara pieaugumu. Piezīme: šobrīd sabiedrībā valda ķermeņa kults, tādēļ badoties sākušas arī sensorās sievietes. Vairāk par ķermeņa svaru lasi rakstā Figūra – šodienas sāpe.
Trauku iegādes atšķirības. Pavērojot, no kādām krūzītēm tips piedāvā dzert tēju, kafiju, vai dzer pats, var secināt par sensoro vai intuitīvo iezīmi. Sensorie izvēlas smalkas (porcelāna) un estētiski skaistas krūzītes un iecienījuši servēt galdu ar apakštasītēm, pat parastā ikdienā. Intuīti iegādājas masīvas, biezas krūzītes, bieži aizmirst izmazgāt krūzītes iekšpusi, kad ar laiku nevar noteikt tās krāsu. Jā, var piezīmēt, ka šobrīd kultūrā ienācis cits trauku stils – vienkrāsains, balts vai stikla. Tas daļu sensoros neapmierina.
Somu nēsāšanas tendences. Atkal novērojama krasa atšķirība. Sensorām sievietēm ir tendence izvēlēties noteiktas formas somu, parasti tā ir stingra materiāla un nesakļaujas, tajā jābūt vairākiem atsevišķiem atdalījumiem. Viņa lielāko tiesa katrai lietai izvēlas noteiktu atdalījumu, ar domu, lai pat tumsā varētu ātri atrast vajadzīgo lietu. Soma tiek revidēta, tā, lai tajā neatrastos nekas lieks.
Intuitīvo sieviešu somas pārsvarā ir mīksta materiāla, viegli sakļaujas ir pārsvarā somai ir tikai viens atdalījums. Lietas tajā pārsvarā ir samestas. Novērots, ja kaut kas intuītei jāatrod somā, viņa pa to burtiski “rakājas”, vai maisa saturu. Ja nevar atrast vajadzīgo, izber saturu (citreiz koridorā, pie dzīvokļa ārdurvīm). Par somas saturu var teikt “kas tik tajā neatrodas!”
Pašreiz modē nākuši tā saucamie rubzaki, vai mugursomas. Taču tās 60% gadījumos izmanto intuitīvas sievietes. Ja arī izvēlas sensorās, tās soma atšķiras materiāla un estētiskā izskata ziņā.
Vīriešu somas var līdzīgi sagrupē. Var piebilst, ka sensorie vīrieši lielu uzmanību pievērš somām, rokas pulkstenim, siksnai, jo uzskata to par savu ētisko vizītkarti. Novērots, ka Dostojeska imidžā ir vairākas līdzīgas un nemainīgas lietas – uz pleciem rubzaks, gari mati, pat dredi matos, bārda, bieži gara, pat ar iepītām bizītēm, kailās kājas krokši vai masīvas botas. Un visbiežāk tāds viņš brauc ar velosipēdu. Novērots, ka šobrīd Dostojevska tips Latvijā ir ļoti izplatīts. Šobrīd mediji bārdainos Dostojevska vīriešus izvēlas kā reklāmas seju. Pavērojiet, daudzās reklāmās to ieraudzīsiet.
Pagalms, māja, tās apkārtne. Ja mājas apkārtne ir pedantiski sakopta un tā tiek regulāri kopta, tad visticamāk, ka ģimenē ir vismaz viens sensorais. Tiek piedomāts par dārza dizainu, parasti tas ir gaumīgs, kurā nav nekā lieka. Ja sensorais iesācis celt māju, to pabeidz. Arī mājā valda sakoptība un gaumīgums.
Ja sensorais tips savā piemājas dārziņā audzē pārtikai nepieciešamās saknes, tad viņa dārzu viegli var atšķirt no intuīta dārza. Vagas kā ar lineālu novilktas. Faktiski tā arī sensorie rīkojas – nostiepj šņori, lai vaga būtu ideāli taisna. Gar šņores malu sēj vai stāda saknes. Jā, arī kartupeļus. Jo, ja dārzs atrodas pilsētā, sensora acīm tam jābūt kā daļējai apkārtnes dekorācijai, lai izskatītos skaisti. Ja tas ir lauku teritorijā, tad arī tiek piedomāts, lai sakņaugu stādījumi izskatītos acij tīkami.
Katra cilvēka dārzs ir viņa vizītkarte. Pēc ārējās sakoptības vai nesakoptības, var pateikt, vai mājā dzīvo sensorais vai intuitīvais tips.
Intuīta mājas apkārtne neraksturojas ar regulāri sakoptību, bieži pagalmi aizauguši, tajos pamazām krājas dažādu, jau savu laiku nokalpojušu mantu kaudzes. Ja intuīts mīl ziedus, tad novērots, ka puķu dobe tiek ierīkota, nepadomājot, kas tai augs apkārt, vai blakus. Intuīts nesaskata kopskatu. Bieži sasēj dažādus pārtikai nepieciešamos augus, saknes, bet nespēj saņemties un izravēt, tādēļ bieži stādījumi nonīkst. Rezultātā rudenī nav ko novākt.
Augšējā attēlā pa kreisi ir intuītīvā tipa privātmāja no ārpuses, pat nevajag sastapt saimnieku un noteikt tipu. Bet augšējā attēlā pa labi, kādam intuitīvam tipam piederošās īres mājas pagalms. Tanī ēkā ir pietiekoši daudz dažādas iestādes, arī kafejnīca, bet īpašnieku neuztrauc pie ieejas saziedējušās balandas. Jā, jā, tās ir balandas
Dzīvžoga apgriešana. Te starpība ir redzama. Bieži intitīvie tipi neievēro regulāru dzīvžoga apgriešanu. Taču ja arī apgriež, (kā redzams zīmējumā pa kreisi), viņi neprot to apgriezt līdzenu, (kā redzams zīmējumā pa labi) – sensorā roku darbs. Dzīvo žogu griežot, (ja acumērs slikts) novelk šņorīti un nogriež vienādi. Bet tās krūma daļas, kuras ir zemākas, pa vairākām griezuma reizēm viegli izdodas pieaudzēt.
Augšējā attēla pa kreisi -intuīta apgrieztais dzīvžogs. Pa labi- sensora apgrieztais dzīvžogs, tātad sētnieks ir S.
Bieži intuīts iesāk celt māju un mūža laikā to nespēj pabeigt. Viena mājas daļa vēl nav pabeigta, kad otra jau prasās pēc remonta. Iesaku izlasīt rakstu “Sakopta nesakopta sēta”
Saskarsme. Sensorais saskarsmē ir tiešs un bieži kategorisks, arī bērnu audzināšanā pārāk prasīgs. Viņa valoda satur daudz kategoriskus apgalvojumus: jābūt, jādara, jāspēj, tā vajag! Ar grūtībām pamana bērnā radošus talantus un neprot tos attīstīt. Vislielāko uzmanību velta tam, lai bērns noliktu lietas vietā, lai staigātu sakopts un paēdis. Arī sabiedrībā ir kategorisks, dažkārt var izdarīt skarbus aizrādījumus. Viņam piemīt tieksme regulēt visu sev apkārt un pārveidot pasauli pēc sava prāta. Var aizrādīt par sliktu ģērbšanās stilu, nesakoptu telpu.
Intuitīvais saskarsmē ir savaldīgāks, nav tik kategorisks, bērnus audzina iecietīgi, pamanot un attīstot viņu talantus. Viņa valoda satur daudz nekonkrētus apgalvojumus: varbūt, iespējams, laikam, šķiet. Mazāk vērības pievērš tam, kā bērns kārto un atstāj savas lietas, jo pašam nav pret to stingras prasības. Arī cilvēkus un lietas sev apkārt nepārveido, pret sadzīviskiem sīkumiem un citu cilvēku izskatu ir iecietīgs. Drīzāk to nepamana.
Aprakstu var turpināt bezgalīgi garu. Tas nav rakstīts ar domu, kādu aizskart vai apvainot, citu ceļot debesīs. Ja kāds vēlas iemācīties atšķirt šīs divas iezīmes, tad šis apraksts to palīdzēs. Tas nav domāts kā dogma, jo dažkārt novēro krasas atšķirības no aprakstītā gan intuitīvajos, gan sensoros tipos. Nav teikts, ka katrs sensorais ir pedants un katrs intuīts nesakopts un novīdīgs. Ja intuīts savu dzīvi savienojis ar saderīgu sensoro (no savas kvadras), viņš pēc dažiem gadiem krasi mainās gan vizuāli, gan ieradumos. Turklāt krasi cilvēka prasības pret lietu kārtību, gaumi, ieradumiem ietekmē psihosofiskais tips, kuru katram socioniskam tipam ir 24.