Sensorā un intuitīvā atšķirības23.06.2015

Raksts papildināts 2023. gada 01. novembrī.

Šobrīd sabiedrībā ļoti populāra ir kļuvusi sevis izzināšana, izpētīšana, talkā ņemot visdažādākās metodes. Šajā rakstā tiks apskatīta sevis izzināšana ar socionikas metožu palīdzību.

Socionika Latvijas sabiedrībā virmo jau kopš 1998. gada, un daudziem šis vārds nebūt vairs nav svešs. Ir iznākušas vairākas grāmatas:

„Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi” (2004. un 2007.g), 4000 eksemplāru metiens ir izpārdots);
 „Atrodi sevi” (2014. gads), grāmata izpārdota;
Psihosofijas jomā grāmata “Izdzīvot mūžu saskanīgi!” izpārdota;
“Atrodi sevi!” – e-grāmata (2023. gads) to var iegādāties J. Rozes grāmatu e-bāzē. 

Tas liecina, ka cilvēkiem ir vēlme atklāt kaut ko sevī, izprast sevi, noskaidrot, kāpēc lietas notiek tā, bet ne savādāk. Izprast, vai tas, ko citi viņā noniecina, ir patiesi slikts, jeb varbūt tās ir tikai viņa vājās iezīmes, ar kurām jāmēģina sadzīvot. 

Dažkārt atklājas, ka cilvēks piedzīvojis jau krietnu gadu nastu, joprojām neizprot un neapzinās savus talantus, vai noliedz un izskaistina savas vājās puses.

Bieži sevis atpazīšana sniedz cilvēkam pavisam citu ieskatu par to, kā nopelnīt un izdzīvot, kur doties studēt, kā ieraudzīt un sastapt saderīgu dzīvesdraugu, kā atšķetināt radušos sarežģījumus ģimenē. Taču dažkārt pareizai lēmuma pieņemšanai cilvēkam nepieciešams apstiprinājums no malas, kas ir viņš PATS.

Daļa cilvēki mēģina paši noteikt savu sociotipu, lasot grāmatas, kurās tiek izskaidrota tipa noteikšanas metodika. Jāteic, ka lasot grāmatā sniegtajos prioritāšu salīdzinājumus visbiežāk cilvēks vēlas sevī saskatīt vēlamo un pieņem to par esošo. Tā rezultātā rodas kļūdas tipa noteikšanā.

Vai tas nodara postu?

Jā, noteikti tas nodara postu, jo cilvēks dzīvo un iejūtas “nepareizā tipā”. Novērots, ka visrupjākās kļūdas tiek pielaistas tieši sensorās un intuitīvās iezīmju noteikšanā. Vēl lielākas briesmas nodara socionikas eksperti, kuri  saviem klientiem nespēj atšķirt šo iezīmi. 
Gadās, ka tāds pašdarbnieks uzsāk tipu noteikt saviem draugiem, radiem, bez atbilstošām zināšanām, pasniedz pat kursus, un sāk piemeklēt šiem cilvēkiem dzīvesdraugu. Citos gadījumos iesaka laulības šķiršanu, motivējot, ka attiecības esot nesaderīgas. Vēlāk izrādās, ka viņa prognozes ir kļūdainas un cilvēks tiek maldināts. Tā rodas runas par to, ka socionika nedarbojas un ka tai nevar ticēt. Lai akceptētu socionisko tipu, klientam jādod lasīt raksturojuma atbilstību. Prakse pierāda, ka daudzi, lasot raksturojumu, arī nespēj sevi atpazīt. Tādos gadījumos  jāmeklē profesionāls socionikas eksperts.

Lai Tev, lasītāj neradītu šaubas raksta iztirzājums un ievietotie foto, atzīmēsim, ka šīs divas iezīmes sensorā un intuitīvā jāspēj pamanīt vissīkākās nianses, (līdzīgi kā to darīja Šerloks Holms), tad tipa noteikšana mazāk radīs kļūdas. 

Vispirms pavērosim un salīdzināsim sensorā un intuīta rokas, kaulus un muskuļu slāni ap tiem. Intuīta plauksta visbiežāk ir šaura, tas liecina, ka viņš vairāk ir intelektuālā darba darītājs (domātājs). Pirksti un stobra kauli izstiepti, gari. Dzīves laikā uz tiem maz noslāņojas tauki tie apaug ar muskuļiem. Sensoram viss ir pretēji. Plaukstas platums norāda, ka viņš ir praktiķis ar konkrētu dzīves uztveri. Pavērosim galvas formu, kakla garumu, plecus un rumpi. 

Visbiežāk kļūdaini tiek izprasts iezīmju pāris: sensorais S  F S – intuitīvais N  I T

Intuitīvais tips, ieskaitījis sevi sensoros, izdara piekritību citam sociotipam, kurš pieder pilnīgi citai kvadrai ar absolūti citām kvadru vērtībām. Viņš lasa nepareizi iegūto raksturojuma aprakstu un daļēji ar to salīp, jo tas viņam iepatīkas. Viņa jau pieņemto sociotipu mainīt nākas ar lielām grūtībām. Citreiz tas pat neizdodas un cilvēks ar tādu pārliecību turpina dzīvot sveša sociotipa maskā.

Nācies pŖLIECINĀTIES, Ka biežI intuitīvi ētiskā ekstravertā Hakslija, kļūdaini nosakot tikai vienu iezīmi, pārtop par sensori ētisko ekstraverto tipu – Napoleoni. Hakslijie tas patīk labāk, bet neatspoguļo patieso tipu. 

Jāteic, ka intuitīvā tipa darbība uz āru ir mazāk pamanāma un dažkārt netiek pareizi novērtēta, tādēļ sadzīvē sabiedrības uzsvars tiek likts un tiek vērtēts tieši sensorā padarītam. Bet intuitīvais tips, kuram ikdienas veicamie (īpaši saimnieciskie darbiņi) ne tik labi padodas, noteikti nevēlas būt sliktāks par pārējiem. Tādējādi ir izprotama viņa vēlme būt sensoram.

Raksturīgi, ja intuīts savu dzīvi savienojis ar saderīgu sensoro, tas pielipina intuītam pārņemt sensorā īpašības un ar laiku tādā pārī dažkārt pat nevar atšķirt, vai ģimenē ir intuīts.

Būtiskākās intuitīvā “N” T I tipa atšķirības no sensorā “S” S F  .

Vispirms der minēt, ka intuitīvajam tipam ir abstrakta – (vēl noteiktas kontūras neguvusi) domāšana. Tā ir nenoteikta, izplūdusi, jo intuītam svarīgāka ir radusies ideja, kurai dažkārt nav noteikta veidola. Tā var būt arī bezkrāsaina. Piemēram, intuīts zina, ka, iekārtojot dzīvokli, viņam būs nepieciešama gulta, skapis, galds, krēsli u.tml. Dažkārt var iegādāties lietas, nesaskaņojot ar citām. Sensors jau ir izdomājis konkrēta izskata, formas mēbeles un skaidri zina, kādi krāsu toņi dominēs dzīvoklī.

Lietu iegāde. Abiem tipiem vajadzība pēc lietām ir samērā līdzīga, bet bieži to funkcionalitāte atšķiras. Sensorais lietas un objektus ātri un veiksmīgi prot sakombinēt un tas sanāk gaumīgi. Taču intuīts dažkārt savieto grūti nesavienojamas detaļas, neizprot krāsu kombinācijas, tās bieži nesader kopā. Arī pie apģērba. Sensoram lietu un apģerbu meklēšana, staigāšana pa veikaliem, pielaikošana sagādā baudu, intuīts ne labprāt meklē vajadzīgās lietas. Dažkārt samierinās, ka kāds viņam tās nopērk.

Sensors ir praktiķis, kuram padodas dažādi roku darbi, dažreiz pats to var nedarīt, bet viņš izprot kā kvalitatīvi novadīt roku darbu, ko paveic citi. Sensors strādā pēc ierastām metodēm, reti ievieš jauninājumus. Sensorā jauninājumi ir drīzāk intuitīvā tipa radītie, bet uzlaboti, jo sensors labāk izprot lietas kalpošanas praktiskumu, ērtumu un funkcionalitāti.  Sensorā jauninājumi ir bieži redzētā kopēšana, atdarināšana, tikai uzlabojot to kvalitāti.

Intuīts ir domātājs, kurš rada milzum daudz ideju, it kā no citas dzīves paņemtus, pat bez priekšzināšanām un pieredzes. Taču nepelnītu nosodījumu izpelnās ar to, ka dažkārt tālāk par ideju netiek. Viņam idejas novadīšana līdz gala rezultātam nonāk ar lielu kavēšanos un grūtībām (citreiz pat ar piespiešanos). Tieši tādēļ intuītam blakus vajadzīgs pedants sensorais izpildītājs, lietas, procesa novadītājs līdz galam. Šīs abas iezīmes analizējot un salīdzinot, nevar nepieskarties ikdienas sadzīvei.

Mājokļa uzkopšana. Intuītam sadzīves lietu kārtošana nav prioritāte, viņš to dara ar piespiešanos, un uztver kā pienākumu. Viņa paveiktie praktiskie darbi neraksturojas ar augstu kvalitāti, pat ir pavirši un dažkārt prasa pārstrādāšanu. Praktiskie darbi, kurus dara sensors, ir augstas kvalitātes un neprasa pārstrādāšanu.

Piemēram, ja intuīts mazgā grīdu, tad ar grīdas lupatu apmazgā apkārt mēbelei, necenšas izmazgāt zem gultām, nepaceļ viegli pārbīdāmas mēbeles, utt. Savukārt sensors to dara pamatīgi, pārvietojot un pārceļot viegli pārbīdāmās mēbeles un izmazgājot zem tām.
Ieejot sensora dzīvoklī, parasti redzamā vietā ir spogulis un ir iekārtota vieta mini garderobei. Virsdrēbēm ir paredzēti pleciņi, atsevišķi nodalījumi cepurēm, somām, apaviem. No priekštelpas regulāri tiek pārgrupēti sezonai nevajadzīgie apavi, apģērbi. Tiem tiek izdomāta un ierīkota piemērota vieta.

Savukārt ieejot intuīta dzīvoklī, dažreiz pat vasaras vidū priekštelpā vēl atrodami ziemas apavi, tie samesti lielā kaudzē, un tiem nav paredzēta nodalīta vieta. Visbiežāk virsdrēbes tiek uzkarinātas uz pie tērpa piešūtā pakaramā, bet ne uz speciāli tam paredzētiem pleciņiem. Bieži priekštelpā nav spoguļa.

Sensorie tipi, īpaši sievietes, gandrīz automātiski saklāj gultu, uzkopj telpu. Intuitīviem tipiem bieži gulta stāv neklāta nedēļām ilgi, un tajā sakrājas gan izlasītie laikraksti, žurnāli, grāmatas, gan ēdienu atliekas, pat lietotās tējas, kafijas tasītes.
Sensorai sievietei mājas uzkopšana rada apmierinātības un baudas sajūtu, un viņa to dara regulāri katru dienu. Intuitīvai sievietei tas ir pienākums, kurš ir jāveic, bet ne labprāt. Mājas uzkopšanas darbus veic epizodiski. Bieži atraujas no uzsāktiem mājas kopšanas darbiem, atrodot kaut ko interesantāku.

Lietu izkārtošana. Sensorai sievietei skapjos, plauktos un atvilktnēs valda pedantiska kārtība. Sensors regulāri mazgā traukus, tie virtuvē sakārtoti grupās, produktu iepakojumi nestāv blakus tukšām burkām. Parasti tiem tiek iegādāti speciāli sauso produktu uzglabāšanai paredzētie trauki. Savu laiku nokalpojušās lietas viegli izmet.

Ja, ātri uzmetot skatu intuitīvās sievietes dzīvokļa kārtībai, tur valda sakoptība, tad skapjos un plauktos parasti lietas ir samestas, kā pagadās. Pēc sakārtošanas, tās atkal ātri aizmētājas. Virtuve ir viena no sāpīgākām vietām, kad vienā plauktā tiek glabāti sausie produkti, tukšas burkas, glāzes, zāļu pudelītes u.c. Ar grūtībām izšķiro un izmet vecas, savu laiku nokalpojušas lietas.

Grāmatas intuīti kārto pēc tēzēm, sensori pēc krāsām  uz grāmatas muguriņas un auguma. 

Personīgā higiēna.  Sensorie tipi regulāri mazgā matus, parasti no tiem jūtama patīkama šampūna vai svaiguma smarža. Regulāri veido frizūru un piedomā par savu ārējo izskatu. Parasti sensoro frizūrām ir noteikta forma, un tai mēdz būt arī konservatīvs raksturs (gadiem ilgi veido vienu un to pašu frizūru).

Intuitīviem tipiem ārēji vērojama paviršība, maz piedomā par frizūras veidošanu, viņiem grūtības sagādā regulāri mazgāt matus, un stāvot tādam blakus, jūtama sviedru un nesvaigas ādas smaka. Frizūrai reti tiek veidota noteikta forma. Sievietēm bieži matos redzami vairāki krāsu toņi (iepriekšējās krāsa, sirmums), jo savlaicīgi tos nepārkrāso.
Intuitīvie vīrieši neseko regulārai matu griešanai, dažiem intuīta tipa vīriešiem piemīt tendence audzēt garus matus un bārdas (šobrīd īpaši ar to atšķiras Dostojevska tipa vīrieši – senatnīgais (staroveri) garas bārdas stils). Tieši intuīti iepin matos dredus. 

Tērpi. Sensorie tipi tērpu detaļas veiksmīgi saskaņo, gaumīgi papildina tos ar aksesuāriem. Intuitīvie ar grūtībām saskaņo tērpa detaļas, tas var sastāvēt no daudziem nesaskaņotiem komponentiem, aksesuāri dažkārt pilnīgi nepiestāv tērpam. Dažiem intuitīviem tipiem ir tendence iegādāties brendus, vai firmas apģērbus, taču var pamanīt, ka viņi tos glabā neakurāti. Līdz ar to saburzītais stilīgais tērps nerada efektīvu ārējo tēlu, kaut arī ir dārgs. Par ārējo izskatu un tērpu nēsāšanas tendencēm izlasiet sadaļā: “Kā atpazīt partnera sociotipu?”

Apavu nēsāšanas tendences. Arī šeit vērojamas krasas atšķirības.
Pie šis tēmas der atzīmēt, kā katrs tips, gan vīrieši, gan sievietes  izprot zeķu lietošanas nepieciešamību. Sensorais vīrietis faktiski pats izjūt nepieciešamību ikvienā gadalaikā nēsāt zeķes. Tas sabiedrībā (ne tikai socionikā) tiek pasvītrots kā estētiskā izpratne, cieņa pret līdzcilvēkiem. Bet intuitīvais vīrietis, izņemot ziemu, pārējos gadalaikos nemīl nēsāt zeķes. Tas no sensoro un arī sabiedrības viedokļa ir neestētiski, jo vīrietim neklājas kailās kājās uzvilkt apavu. Īpaši neestētiski izskatās, ja nav sakopti kāju nagi! Turklāt nēsāt baltas zeķes svinīgos pasākumos var tikai intuitīvie vīrieši. Zinu vienu sabiedrība labi pazīstamu sensoro kundzi, kura pameta savu vīrieti, kurš nēsāja tikai baltas zeķes. 
Ar sievietēm ir līdzīgi. Sensorā sieviete pat karstā vasaras laikā, zina, ka jebkurā saviesīgā, svinīgā pasākumā nav ētiski apavos ieaut kailas kājas. Taču ir novērots, ka intuitīvās sievietes, pat uz svinīgiem pasākumiem ierodas neētiskās siksniņu kurpēs, bet zeķēm. 

Sensorie apavu iegādē izvērtē skaistumu, estētiskumu. Dažas sensorās, izteiktāki Igo un Napoleones, nēsā apavus ar īpaši augstu un elegantu papēdi, viņām pat neienāk prātā piedomāt, ka apavs var arī radīt staigāšanas neērtības. 

Intuīts iegādājoties apavus, vairāk piedomā par tā praktiskumu. Senatnes ceturtās kvadras intuītēm tas ir visraksturīgāk izteikts. Hakslijas iecienījušas senatnīgā stila apavus, jo tas arī atbilst Senatnes kvadrai.  Dostojevskas vairāk iecienījušas praktiskos, gandrīz bez paaugstināta papēža apavus. 

Sieviešu istabas apavi, vai čības.
       

Sesorie vīrieši nav iecienījuši masīvos apavus, arī masīvās botas nepērk. Izvēloties apavus, viņi, izvērtē to funkcionalitāti, skaistumu, kvalitāti. Sporta apavus izvēlas estētiski izskatīgus, bez biezām zolēm.

Intuitīvie vīrieši šobrīd iecienījuši grebenes un citus gumijotos apavus, kurus sensorais nēsās, tikai darot dārza darbus. Bet intuitīvie tos nēsā ikdienā, pat nešķirojot, vai tas ir kāds saviesīgs pasākums vai izklaidē brīvā dabā.

Ēšanas paradumi. Arī ēdienu izvēlē ir diezgan krasas atšķirības. Sensorie ir konservatīvi, retāk paši atrod jauninājumus, aizdomīgi tos bauda, jeb no tādiem atturas, kamēr kāds tos nav ieteicis. Intuitīvie meklē jauninājumus pārtikā un labprāt nobauda visus iespējamos piedāvājumus, bieži paši tos eksperimentējot, radot. Viņi iecienījuši dažādas piedevas, piemēram, maizi ar graudiem, sēkliņām, ko sensors pieņem ne labprāt. Veģetāriešus biežāk novēro intuitīv tipu vidū. Savukārt sensorā organisms prasa kalorijām bagātus ēdienus, viņus reti uztrauc tas, ka tādi ēdieni rada liekā svara pieaugumu. Piezīme: šobrīd sabiedrībā valda ķermeņa kults, tādēļ badoties sākušas arī sensorās sievietes. Vairāk par ķermeņa svaru lasi rakstā Figūra – šodienas sāpe. 

Trauku iegādes atšķirības. Pavērojot, no kādām krūzītēm cilvēks piedāvā dzert tēju, kafiju, vai dzer pats, tas liecina par sensoro vai intuitīvo iezīmi. Sensorie izvēlas smalkas (porcelāna) un estētiski skaistas krūzītes un iecienījuši servēt galdu ar apakštasītēm, pat parastā ikdienā. Intuīti iegādājas masīvas, biezas krūzītes, bieži aizmirst izmazgāt krūzītes iekšpusi, kad ar laiku nevar noteikt tās krāsu.  

             
Somu nēsāšanas tendences. Atkal novērojama krasa atšķirība. Sensorām sievietēm ir tendence izvēlēties noteiktas formas somu, parasti tā ir stingra materiāla un nesakļaujas, tajā jābūt vairākiem atsevišķiem atdalījumiem. Viņa lielāko tiesa katrai lietai izvēlas noteiktu atdalījumu, ar domu, lai pat tumsā varētu ātri atrast vajadzīgo lietu. Soma tiek revidēta, tā, lai tajā neatrastos nekas lieks.
Intuitīvo sieviešu somas visbiežāk ir mīksta materiāla, viegli sakļaujas. Lietas tajā pārsvarā ir samestas. Novērots, ja kaut kas intuītei jāatrod somā, viņa pa to burtiski “rakājas”, maisot saturu. Ja nevar atrast vajadzīgo, izber saturu uz grīdas (citreiz koridorā, pie dzīvokļa ārdurvīm). Par somas saturu var teikt “kas tik tajā neatrodas!”

Pašreiz modē nākuši tā saucamie rubzaki, vai mugursomas.  Taču tās 60% gadījumos izmanto intuitīvas sievietes. Ja arī izvēlas sensorās, tās soma atšķiras materiāla un estētiskā izskata ziņā.

Vīriešu somas var sagrupēt līdzīgi. Sensorie vīrieši lielu uzmanību pievērš somām, rokas pulkstenim, jostai, jo uzskata to par savu ētisko personības vizītkarti. Novērots, ka Dostojeska imidžā ir vairākas līdzīgas un nemainīgas lietas – uz pleciem rubzaks, gari mati, pat dredi matos, bārda, bieži gara, pat ar iepītām bizītēm, kailās kājās krokši vai otas ar masīvu, biezu zoli. Ir tas, kurš visbiežāk brauc ar velosipēdu. Novērots, ka šobrīd Dostojevska tips Latvijā ir ļoti izplatīts. Šobrīd mediji bārdainos Dostojevska vīriešus izvēlas kā reklāmas seju. Pavērojiet, daudzās reklāmās to ieraudzīsiet!

Pagalms, māja, tās apkārtne. Pedantiski sakopta mājas apkārtne liecina, ka ģimenē ir vismaz viens sensorais. Īpaša vērība tiek vceltīta dārza dizainam, parasti tas ir gaumīgi iekārtots, kurā nav nekā lieka. Viss, kas ir savu laiku nokalpojis, tiek aizvests projām. Tas, kas vēl var noderēt, tiek glīti sakārtots. Mājas apkārtnē valda sakopība un gaumīgums. Regulāri tiek pļauts zālājs, izravētas puķu dobes. Ja sensorais iesācis celt māju, to pabeidz. 

     
Ja sensorais tips savā piemājas dārziņā audzē pārtikai nepieciešamās saknes, tad viņa dārzu viegli var atšķirt no intuīta dārza. Vagas kā ar lineālu novilktas. Sensorie  nostiepj šņori, lai vaga būtu ideāli taisna. Gar šņores malu sēj vai stāda saknes. Jā, arī kartupeļus. Jo, ja dārzs atrodas pilsētā, sensora acīm tam jābūt kā daļējai apkārtnes dekorācijai, lai izskatītos skaisti. Ja tas ir lauku teritorijā, tad arī tiek piedomāts, lai sakņaugu stādījumi izskatītos acij tīkami. 

Katra namīpašnieka mājas galvenā ieeja ir viņa vizītkarte. Pēc ārējās sakoptības vai nesakoptības, var spriest, vai mājā dzīvo sensorais vai intuitīvais tips. 

Intuīta mājas apkārtne neraksturojas ar regulāri sakoptību, bieži pagalmi aizauguši, tajos pamazām krājas dažādu, jau savu laiku nokalpojušu mantu kaudzes. Ja intuīts mīl ziedus, tad novērots, ka puķu dobe tiek ierīkota,  nepadomājot, kas tai augs apkārt, vai blakus. Intuīts saskata tikai dārza vai teritorijas kopskatu, bet neievēro detaļas. Bieži sasēj dažādus pārtikai nepieciešamos augus, saknes, bet nespēj saņemties un izravēt, tādēļ  bieži stādījumi nonīkst. Rezultātā rudenī nav ko novākt.

   
Augšējā attēlā pa kreisi ir intuītīvā tipa privātmāja no ārpuses, pat nevajag sastapt saimnieku, lai noteiktu tipu. Augšējā attēlā pa labi, kādam intuitīvam tipam piederošās divstāvu mājas pagalms. Tanī ēkā ir pietiekoši daudz dažādas iestādes, arī kafejnīca, bet īpašnieku neuztrauc pie ieejas saziedējušās balandas. Jā, jā, tās ir balandas!

Dzīvžoga apgriešana. Te starpība ir redzama. Bieži intitīvie tipi neievēro regulāru dzīvžoga apgriešanu. Taču ja arī apgriež, (kā redzams zīmējumā pa kreisi), viņi neprot to apgriezt līdzenu, (kā redzams zīmējumā pa labi) – sensorā roku darbs. Dzīvžogu apgriežot, (ja acumērs slikts) sensors novelk šņorīti un nogriež vienādi. Bet tās krūma daļas, kuras ir zemākas, vairāku griezuma laikā viegli izdodas pieaudzēt.

   
Augšējā attēla pa kreisi -intuīta apgrieztais dzīvžogs – līkloči. Pa labi- sensora apgrieztais dzīvžogs, tātad sētnieks ir sensorais tips.

Bieži intuīts iesāk celt māju un mūža laikā to nespēj pabeigt. Viena mājas daļa vēl nav pabeigta, kad otra jau prasās pēc remonta. Iesaku izlasīt rakstu “Sakopta nesakopta sēta”

Saskarsme. Sensorais saskarsmē ir tiešs un bieži kategorisks, arī bērnu audzināšanā pārāk prasīgs. Viņa valoda satur daudz kategoriskus apgalvojumus: jābūt, jādara, jāspēj, tā vajag! Ar grūtībām pamana bērnā radošus talantus un neprot tos attīstīt. Vislielāko uzmanību velta tam, lai bērns noliktu lietas vietā, lai staigātu sakopts un paēdis. Arī sabiedrībā ir kategorisks, dažkārt var izdarīt skarbus aizrādījumus. Viņam piemīt tieksme regulēt visu sev apkārt un pārveidot pasauli pēc sava prāta. Var aizrādīt par sliktu ģērbšanās stilu, nesakoptu telpu.

Intuitīvais saskarsmē ir savaldīgāks, nav tik kategorisks, bērnus audzina iecietīgi, pamanot un attīstot viņu talantus. Viņa valoda satur daudz nekonkrētus apgalvojumus: varbūt, iespējams, laikam, šķiet. Mazāk vērības pievērš tam, kā bērns kārto un atstāj savas lietas, jo pašam nav pret to stingras prasības.  Arī cilvēkus un lietas sev apkārt nepārveido, pret sadzīviskiem sīkumiem un citu cilvēku izskatu ir iecietīgs. Drīzāk to nepamana.

Aprakstu var turpināt bezgalīgi garu. Aprakstīta doma nav kādu aizskart vai apvainot, citu ceļot debesīs. Ja kāds vēlas iemācīties atšķirt šīs divas iezīmes, tad šis apraksts to palīdzēs. To man ir lūguši socionikas kursanti.

Tas arī nav domāts kā dogma, jo dažkārt novēro krasas atšķirības no aprakstītā gan intuitīvajos, gan sensoros tipos. Nav teikts, ka katrs sensorais ir pedants un katrs intuīts nesakopts un novīdīgs. Ja intuīts savu dzīvi savienojis ar saderīgu sensoro (no savas kvadras), viņš pēc dažiem gadiem krasi mainās gan vizuāli, gan ieradumos. Turklāt krasi cilvēka prasības pret lietu kārtību, gaumi, ieradumiem ietekmē psihosofiskais tips, kuru katram socioniskajam tipam ir 24.