Napoleons ESFP – Virzītājs28.05.2026

                                       Trešā kvadra

Napoleons ESFP – Virzītājs F R

1. Īss raksturojums. Napoleons pieder pie aktīvā sangviniskā temperamenta. Tā iespaidā viņš ir īpaši enerģisks, kustīgs, nemierīgs un dzīvespriecīgs bērns, liekas, ka viņa enerģija un optimisms nekad neapsīks. Napoleonam nepieciešama dzīva kustība, spēles, kas saistītas ar aktīvu darbību, jo pats mierā nosēdēt nevar. Labprāt uztic savus noslēpumus daudziem, tādēļ bieži nonāk nepatīkamās situācijās, kad noslēpums ir kļuvis zināms visiem. Dažkārt sava straujā un nemierīgā rakstura dēļ darbojas haotiski, kad kaut kas krīt, plīst, lūzt, apgāžas utt. Vienmēr pamanāms starp vienaudžiem, jo viņa aktivitāte pievērš citu uzmanību. Emocionāls, gaida sev pievērstu uzmanību. Atjautīgs un apķērīgs. Spēj ātri sastrīdēties un tikpat ātri salabt. Spēj samelot, lai attaisnotu kavējumus, kad kādas jaunas aizraušanās dēļ novirzījies no iecerētā mērķa. Melo ticami, nesamulstot. Pats izlemj un pārtrauc attiecības. Konfliktus uztver personiski, bet nav ļaunatminīgs, ātri iet uz izlīgumu. Ir no retajiem, kurš pirmais vēlas atrisināt pārpratumus arī ar tiem, kas pāri nodarījuši viņam, jo nav ļaunatminīgs.
2. Talanti un intereses. Napoleons jau no agras bērnības viegli izprot citu cilvēku raksturus, atrodot arī vājās vietas. Apveltīts ar lielām praktiskā un organizatoriskā darba spējām un labu acumēru. Meitenes skolā vairāk aizraujas ar praktiskiem darbiem, bet ne ar rokdarbiem. Napoleona zēnus aizrauj tehnika. Ātri spēj novērtēt telpu un situācijas, momentā reaģēt uz tām. Vienmēr atrod, ar ko nodarboties. Bieži kaut ko aizrautīgi kolekcionē. Skolas laikā aktīvi iesaistās sportā, īpaši komandu spēlēs, izvirzās līderos, iesaistot klasesbiedrus pasākumos un aktivitātēs, Vadību uzņemas pats, jo piemīt talants iedarboties uz lielu auditoriju, tas neapsīkst visu mūžu. Viņam atbilstošākais sociālais pseidonīms ir Virzītājs, jo ikvienā situācijā iemanās bīdīt, un virzīt parējos. Labas sekmes humanitāros priekšmetus, bieži ir tas, kam padodas stāstiņu rakstīšana, tā saturā konkrētība, bet maz fantāzijas. Taču ar grūtībām apgūst eksaktos priekšmetus. Piemīt reālā iztēle, nemēdz fantazēt, un runāt par lietām, kas atrautas no dzīves.
3. Skola un draugi. Mācībās nav pietiekoši uzcītīgs, reizēm slinko un kavē stundas. Skola viņam ir interesanta tāpēc, ka tur var rast draugus. Napoleonam nepieciešams liels kolektīvs un, galvenais, lai ar visiem veidotos labas attiecības. Ir sirsnīgs, atklāts, jūtīgs un līdzjūtīgs, uzmundrina neveiklos. Ja kādam tiks nodarīts pāri, noteikti uzņemsies tā aizstāvēšanu. Savas vaļsirdības pēc skolā piedzīvo neveiklas situācijas, jo kādreiz ir atklājis arī viņam uzticētos noslēpumus. Vienmēr orientēts uz kompānijām, jo nespēj dzīvot, atrauts no sabiedrības. Ātri iedzīvojas jaunā kolektīvā, sev apkārt veido labvēlīgu gaisotni. Parasti ir tas, kas iešūpo klasi, izdomā dažādas spēles, lai pārējiem nebūtu jāgarlaikojas. Stāsta savus izdomātus stāstus un notikumus, arī anekdotes, lai par tiem citi smietos. Napoleonam parasti ir daudz draugu, bieži tie var mainīties, taču ir arī tādi, ar kuriem draudzība turpinās visu skolas laiku. Pats izlemj, ar kuru uzsākt draudzību un no kura attālināties. Ar grūtībām pacieš iebildumus un aizrādījumus, tāpēc var ātri sastrīdēties. Gandrīz nepiekāpjas strīdīgās situācijās, ja ir pārliecināts par savu taisnību.
4. Disciplīnas ievērošana. Skolā ir viens no tiem bērniem, kas sagādā daudzas raizes skolotājiem un arī vecākiem. Viņa pārkāpumiem nav huligānisks raksturs, bet tie ir disciplinārie pārkāpumi – neattaisnota stundu kavēšana, aizliegtu pasākumu apmeklēšana, nesekmīgu atzīmju slēpšana. Mēdz gadīties, ka zēni iesaistās šaubīgās kompānijās. Taču, ja kompānijas darbībā Virzītājs jūt kaut ko aizdomīgu un noziedzīgu, tad noteikti no tās veikli attālināsies. Tādēļ reti ir krimināli noziedzīgo jaunieši vidū. Napoleons var iesaistīties samērā nevainīgos huligāniskos pasākumos, tādos, kur netiek nenodarīts pāri cilvēkiem. Zina, kā izlocīties, lai nesaņemtu sodu, piemēram, samelot vai pārliecinoši iestāstīt.
5. Lēmumu pieņemšana, mērķi, spēja izvirzīties. Virzītājs ir pārliecināts par saviem spējām un visu, ko dara. Pārdroši pieņem lēmumus un neatkāpjas no tiem. Gan klasē, gan arī vēlāk dzīvē izvirzās līderos. Vispirms dara, tikai tad domā, bet prot izķepuroties no samezglotām situācijām. Ir tas, kurš spēj vienkāršot veicamos uzdevumus. Nepazīstamās situācijās neapjūk, jo viegli pielāgojas. Ir darbības aizsākumu iniciators. Pārvar sarežģījumus kā spēli, tie viņam dod adrenalīnu. Ātri aizmirst neveiksmes. Ne katrreiz pareizi apjauš savu mērķi vājās intuīcijas dēļ, bet jebkurā darbā izvirzās labākajos.
6. Tendence ievērot kārtību. Napoleons pasauli uztver ļoti reāli, nes atbildību par katru teritoriju, kurai viņš ir piederīgs. Ir saimniecisks sadzīvē. Uz Napoleonu var paļauties, uzdodot atbildīgus pienākumus gan saimniecisko jautājumu kārtošanā, gan praktisku darbu veikšanā. Ir kārtīgs, viņam svarīgs savs un citu cilvēku ārējais izskats, piemīt laba formas un stila izjūta, agri iemācās saprast, kas viņam piestāv. Akli modei neseko, bet viņam ir savs, kaut arī konservatīvs stils.