Par kvadrām20.07.2010

G.Reiņins 16 sociotipus sagrupēja 35 mazās grupās. Jebkuru mazo grupu veido visi sešpadsmit sociotipi, kuri savukārt sadalās četrās klasēs. Klasē ietilps 4 sociotipi. Katrai grupai ir strikti noteikts sociālais uzdevums. Nozīmīgākās no visām grupām ir kvadra un klubs.

Ikvienā attīstības procesā, arī sabiedrības evolūcijas procesā, ir savas likumsakarības. To virza nozīmīgas, noteiktas sociālās misijas-grupas, ko socionikā sauc par kvadrām. Kvadru nomaiņas kārtība nav pakļauta mainībai (kā tas pastāv dabā – pavasari nomaina vasara, rudens tad ziema).  Tas izskaidro, kāpēc 16 sociotipus dala četrās kvadrās, jo to vecums, dzīves uzskatu dažādība, sociālā loma ir krasi atšķirīgas. 
Kvadra ir savstarpēji saderīgu sociotipu kopums, kurus saista kopīgi mērķi, un to sasniegšanas veidu līdzība, līdzīgi dzīves uzskati.

Pavisam ir četras kvadras – “Alfa”, “Beta”, “Gamma” un “Delta”. Katrā kvadrā valda īpaša psiholoģiskā gaisotne, jeb kvadras gars. Kvadrā ir 4 atšķirīgi sociotipi, tos vieno četras galvenās iezīmes;
1.iezīme kvadras valoda;
2.iezīmepasaules uzskati un vērtību principi;
3.iezīme – lēmumu pieņemšanas veids;
4.iezīme – seksuālā programma (seksa tehnika, valdzināšana, priekšspēle u.c.);
5. iezīme – kvadras kompleksi.

Vissaderīgākās attiecības veidojas katram savā kvadrā, tādēļ arī partneri meklē savā kvadrā! Tajā ir divi duālie pāri, divi aktivācijas, divi spoguļa un divi vienādo attiecību pāri. Vienas kvadras ietvaros savstarpējās attiecības ir viskomfortablākās. Ir novērots, ka visstabilākās attiecības veidojas duālajā un aktivācijas attiecību pārī.

Attēlos uzmodelētas mājiņas, kas kādam ļaus labāk izprast funkciju lomu un spēku. Mājiņai ir trīs stāvi un pagrabs. Tikai te stāvu apzīmējums jāsaprot otrādi (apgriezti). Protams, vislabāk cilvēks jūtas tādas mājiņas 1. stāvā, kas ir arī funkcijas pirmais kanāls, jo apkārtne pārredzama, gaiss tīrs un ir pietiekoša drošības sajūta. Arī 2. stāvs nav peļams. Trešā stāva logi atrodas līdz ar ietvi, tā kā drošības sajūta zūd, jo katrs garāmgājējs var iespert tajā ar kāju. Var viegli kaut ko iemest. Un galu galā vaļējs logs aicina zagļus un blēžus. Bet ceturtais vai pagraba stāvs nesniedz cilvēkam labsajūtu. Tas ir tumšs, bezgaisa, dažkārt mitrs un piesmacis. Ilgstoši tādā dzīvojot, cilvēks pakļauts saslimšanai.
Alegorijās aprakstītā mājiņa atbilst funkciju darbībai psihes modelī, to lomai, viņu spēkam un funkcionalitātei. 

Pirmajā stāvā (kanālā) atrodas dzīves programmas, apzinātas priekšrocības, pamatvērtību, dzīves vadošā funkcija. Viņa ir spēcīga, analītiska un nelokāma, nesatricināma.
Otrajā stāvā (kanālā) atrodas radošā, instruments mērķu realizēšanai, kvalitāti nodrošinātāja. Tā ir lokana, manevrējoša, izdomas bagāta. To dēvē par 1. funkcijas stūri.
Trešajā stāvā (kanālā) atrodas normatīvā, lomas, analizējošā, kontaktu. Tā ir sociālais uzraugs, bet skaudīga un vāja. Informācija raidīšana no cita, nesaderīga tipa uz šo kanālu tiek uztverta sāpīgi.
Ceturtā – pagrabstāvā (kanālā) atrodas slimīgā funkcija. To dēvē par mobilizējošo, kompleksu, šaubu, vismazākās pretošanās, baiļu funkciju. 

Vai sociotipa funkcijas var mainīt izkārtojumu (stāvus)?
Nē, nevar! Socioniskais tips  iedzimst, līdz ar to funkcijas noteiktā kārtībā ir izvietotas tipa psihes modelī. Tās dzīves laikā “stāvu” (vietu kanālos) nevar mainīt. Bet to var uzlabot. Piemēram, pagrabā  var ierīkot logu, izmēzt vecas un nederīgas lietas, noņemt zirnekļa tīklus, uzlabot apkuri, lai mazinātu mitrumu. Cilvēks sevi “uzlabo”, saderīgi apprecoties, skolojoties un gūstot sapratni par savu vājo funkciju.

Attēlos savietotas duālo attiecību mājiņas.
I –  “Alfas” kvadra
Gadalaiks – pavasaris, cikls – bērnība, stihija – gaiss.

 
Donkihota – ENTP psihes (apziņas) modelis.   Dimā – ISFP psihes (apziņas) modelis.
     
 
Igo – ESFJ psihes (apziņas) modelis.   Robespjēra – INTJ psihes (apziņas) modelis.

II – “Betas kvadra”.
Gadalaiks – vasara, cikls – jaunība, stihija – uguns.

 
Hamleta – ENFJ psihes (apziņas) modelis.   Maksima – ISTJ psihes (apziņas) modelis.
     
 
Žukova – ESTP psihes (apziņas) modelis.   Jeseņina – INFP psihes (apziņas) modelis.

III – “Gammas” kvadra.
Gadalaiks – rudens, cikls – briedums, stihija – ūdens.

 
Napoleona – ESFP psihes (apziņas) modelis.   Balzaka – INTP psihes (apziņas) modelis.
     
 
Džeka – ENTJ psihes (apziņas) modelis.   Draizera – ISFJ psihes (apziņas) modelis.

IV – Deltas kvadra.
Gadalaiks – ziema, cikls – vecums, stihija – zeme.

 
Štirlica – ESTJ psihes (apziņas) modelis.   Dostojevska – INFJ psihes (apziņas) modelis.
     
 
Hakslija – ENFP psihes (apziņas) modelis.   Gabēna – ISTP psihes (apziņas) modelis.

Vienā kvadrā sociotipu modeļus var samainīt vietām. Piemēram, ja Hakslijam blakus novietosim Štirlicu, tad starp viņiem veidosies aktivācijas attiecības, bet Dostojevskim aktivators būs Gabēns. Ja Hakslijs atradīsies blakus Dostojevskim, bet Gabēns – Štirlicam, veidosies spoguļa attiecības.
Mājiņas var savietot 16 dažādos variantos un iegūt 15 dažādas starptipu un vienu vienādo tipu attiecības.
Tas ir Aušras izpētes (vizualizācijas) efekts, kam ir milzīga nozīme cilvēku attiecību izpētē.