Par socioniskām kvadrām10.12.2012
Socionisko Kvadru radījusi pati daba. Pateicoties Grigorija Reiņina pētījumiem, viņam izdevās sagrupēt 16 sociotipus 35 dažādās mazās grupās. Vairāk grupu, kurās valdītu normāla atmosfēra, izveidot nav iespējams, jo tajās sociotipu kombinācija radītu totāli neciešamu atmosfēru, arī strādāt tādā grupējumā nebūtu iespējams.
Jebkuru mazo grupu veido visi sešpadsmit sociotipi, kuri savukārt sadalās četrās klasēs. Arī klasē ietilps 4 sociotipi. Katrai grupai pasaulē ir strikti noteikts sociālais uzdevums. Kā izpētījis Reiņins, šis uzdevums dabīgi izriet no ikvienam sociotipam piemītošām rakstura iezīmēm, no 
kvadras vecuma. Nozīmīgākās no visām grupām ir kvadra un klubs.
Ikvienā attīstības procesā, arī sabiedrības evolūcijas procesā, ir stingri noteiktas likumsakarības. Attīstību virza nozīmīgas, noteiktas sociālās misijas-grupas, ko socionikā sauc par kvadrām. Kvadru nomaiņas kārtība nav pakļauta mainībai (līdzīgi, kā tas notiek dabā – pavasari nomaina vasara, rudeni).
Tas izskaidro, kāpēc 16 sociotipus dala četrās kvadrās, jo to vecums, dzīves uzskatu dažādība, mērķu sasniegšanas veids un sociālā loma ir krasi atšķirīgi.
Kvadra ir savstarpēji saderīgu sociotipu kopums, kurus saista kopīgi mērķi, un to sasniegšanas veidu līdzība, līdzīgi dzīves uzskati. Formāli vienā kvadrā apvienoti sociotipi pēc Reiņina divu pāru pazīmēm: demokrāti/aristokrāti un svārstīgie/izlēmīgie. 
Pavisam izdalītas četras kvadras – “Alfa”, “Beta”, “Gamma” un “Delta”. Katrā kvadrā valda īpaša psiholoģiskā gaisotne, jeb kvadras gars. Kvadrā ir 4 atšķirīgi sociotipi, tos vieno piecas galvenās iezīmes;
1.iezīme – kvadras valoda;
2.iezīme – pasaules uzskati un vērtību principi;
3.iezīme – lēmumu pieņemšanas veids;
4.iezīme – seksuālā programma (seksa tehnika, valdzināšana, priekšspēle u.c.);
5. iezīme – kvadras kompleksi.
Vissaderīgākās un visstabilākās attiecības veidojas katram savā kvadrā, tādēļ ieteicams partneri meklēt tikai savā kvadrā! Tajā ir divi duālie pāri, divi aktivācijas, divi spoguļa un divi vienādo attiecību pāri.
Labākai savstarpējo attiecību izpratnei starp kvadrām un saderīgiem sociotipiem tiek piedāvātas uzmodelētas socionisko tipu mājiņas. Varbūt šīs sociotipu mājiņas izmantojot, kā uzskates materiālu, šķitīs nedaudz bērnišķīgi, taču ikviens, kurš uzsāk mācīties socioniku, pirmajā līmenī pielīdzināms pirmklasniekam.
Mājiņai ir trīs stāvi un pagrabs, tikai stāvu apzīmējums jāsaprot otrādi (no augšas uz leju). Protams, vislabāk cilvēks jūtas mājiņas 1. stāvā, kas pielīdzināts sociotipa psihes modeļa pirmajam kanālam. Apkārtne ir labi pārredzama, gaiss tīrs, un ir pietiekoša drošības sajūta.
Pirmajā stāvā (kanālā) atrodas dzīves programmas, apzinātas priekšrocības, pamatvērtību, dzīves vadošā funkcija. Viņa ir spēcīga, analītiska un nelokāma, nesatricināma.
Arī 2. stāvs nav peļams, no otrā stāva logiem labi pārredzama apkārtne, tajā ir pietiekoša drošības sajūta.
Otrajā stāvā (kanālā) atrodas radošā funkcija, instruments mērķu realizēšanai, kvalitātes i nodrošinātāja. Tā ir lokana, manevrējoša, izdomas bagāta. To dēvē par 1. funkcijas stūri.
Trešā stāva (kas ir faktiski pirmais stāvs)logi atrodas līdz ar ietvi, tā kā drošības sajūta zūd, jo katrs garāmgājējs var iespert tajā ar kāju, redzēt, kas tur notiek, vai viegli kaut ko iemest. Un galu galā vaļējs logs aicina zagļus un blēžus. Tieši tāpēc sociotipa 3. kanāls ir vājais, viegli traumējams, nedrošs.
Trešajā stāvā (kanālā) atrodas normatīvā, lomas, analizējošā, kontaktu funkcija. Tā ir sociālais uzraugs, skaudīga un vāja. Vājumu atzīt nevēlas un baidās tto atzīt. Ja saņem informācija no cita, nesaderīga, ārpus savas kvadras tipa tas tiek uztverta sāpīgi.
Bet ceturtais vai pagraba stāvs nesniedz cilvēkam labsajūtu. Tas ir tumšs, maz svaiga gaisa, dažkārt mitrs un piesmacis. Ilgstoši tādā dzīvojot, cilvēks pakļauts saslimšanai.
Ceturtā – pagrabstāvā (kanālā) atrodas slimīgā funkcija. To dēvē par mobilizējošo, kompleksu, šaubu, vismazākās pretošanās, baiļu funkciju. Tā gaida palīdzību.
Alegorijās aprakstītā mājiņa atbilst funkciju darbībai psihes modelī, to lomai, viņu spēkam un funkcionalitātei.
Vai sociotipa funkcijas var mainīt izkārtojumu (stāvus)?
Nē, nevar! Socioniskais tips iedzimst, funkcijas noteiktā secībā ir izvietotas psihes modelī. Tās dzīves laikā “stāvu” (vietu kanālos) nevar mainīt. Bet to var uzlabot. Piemēram, pagrabā var ierīkot logu, izmēzt vecas un nederīgas lietas, noņemt zirnekļa tīklus, uzlabot apkuri, lai mazinātu mitrumu. Cilvēks sevi “uzlabo”, saderīgi apprecoties, gūstot izglītību un sapratni par savu vājo funkciju, taču vietu psihes kanālā nespēs mainīt.
Attēlos redzamas duālo attiecību mājiņas.
I – “Alfas” kvadra
Gadalaiks – pavasaris, cikls – bērnība, stihija – gaiss.
II – “Betas kvadra”.
III – “Gammas” kvadra.
IV – Deltas kvadra.
Vienā kvadrā sociotipu modeļus var samainīt vietām. Piemēram, ja Hakslijam blakus novietosim Štirlicu, tad starp viņiem veidosies aktivācijas attiecības, bet Dostojevskim aktivators būs Gabēns. Ja Hakslijs atradīsies blakus Dostojevskim, bet Gabēns – Štirlicam, veidosies spoguļa attiecības. |
