Duālās – līdzsvara attiecības 16.07.2010

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V. L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Aktivācijas un duālo attiecību partneris katram socioniskajam tipam atrodas savā kvadrā. Tādēļ vispirms apskatīsim attiecības savas kvadras robežās.

Duālo attiecību pāri:

Es gribu būt laimīgs! Vismaz reizi mūžā to ir teicis, izkliedzis, uzrakstījis gandrīz vai katrs. Pat ja neesam to teikuši, tas ir mūsu domās – mīlēt un tikt mīlētam.
Igors Kaļinausks duālās attiecības raksturo kā ideālā audzinātāja attiecības, jo duālais noņem cilvēkam pusi emocionālās slodzes. Mēs tās nodēvējām par līdzsvara attiecībām, jo viņš partneri, arī pēc satricinājumiem, ātri noved līdzsvara stāvoklī.

Cilvēks ar apziņu var negribēt duālo, un nepiedzīvojis dualizēšanos, bieži atrunājas, ka viņam nemaz to nevajag, taču jāatceras, ka katra cilvēka psihes mehānisms tā veidots, ka jau piedzimstot automātiski gaida duālo. Duālais partneris ir pilnīgi pretējs, tomēr papildinošs. Viņš uztver otru kā viscilvēcīgāko, izprotamāko un pieņemamāko. Prot atbalstīt, saprast no pusvārda, neapvainot un neapvainoties. Šajās attiecībās cilvēks jūtas atbrīvots, viņam nav jāpieskaņojas otram un jādomā, kā uzvesties, jo partnera vajadzības ir saskaņā ar paša vajadzībām. Duāla klātbūtne aktivizē, dod spēku un pārliecību. Cilvēks kļūst līdzsvarots un enerģijas pilns.Duālie viens otru saprot no pusvārda. Šajās attiecības partnerim nav jāpiedomā, kā uzvesties, viņš var rīkoties brīvi.

Laika gaitā partneri pārņem otra uzvedības stilu, un, viņu ieradumi kļūst arvien līdzīgāki. Abi kļūst kā veselums, jo viņu rakstura iezīmes līdzsvarojas. Šīs attiecības atslābina, veicina labsajūtu un attīsta izdomu. Duālie reti strīdas – ja reizēm viens pasūdzas, otrs nomierina. Parasti nesaskaņas rodas attiecību sākumā, kad partneris nav iepazīts. Vislabāk attiecības veidojas, ja abiem ir līdzīgas profesijas un rodas iespēja sadarboties. Attiecības attīstās pakāpeniski. Ja partneriem ir atšķirīgs izglītības un kultūras līmenis, duālās attiecības attīstās mazāk veiksmīgi.

Savu duālo partneri, īpaši jaunības pārmērīgā prasīgumā, cilvēks ne vienmēr pamana. Jaunības maksimālismā cilvēks meklē krasas atšķirības un pretstatus, bet duālais šķiet pārāk viegli saprotams, garlaicīgs un uzmanību nepiesaistošs. Tas pārsvarā attiecas uz ekstravertiem tipiem, kuru simpātijas jaunībā parasti piesaista cits ekstraverts. Intravertie bieži ir nepārliecināti par sevi un šaubās vai spēs iepatikties duālajam, tāpēc kļūdaini un drošības labad izvēlas intravertu dzīvesdraugu.

Duālo attiecību uzsākšanu kavē tradicionālais sabiedrības uzskats par katra dzimuma lomu. Pieņemts, ka vīrietim pirmajam jāuzsāk iepazīšanās un jāizrāda simpātijas. Socionikā ir citi pieņēmumi. Piemēram, loģiskie intraverti par simpātijām un mīlestību nerunā, it īpaši vīrieši, jo nejūt vajadzību izteikt jūtas vārdos. Kā ierasts, sievietei nepieklājas pirmajai atzīties mīlestībā, tāpēc ētiskās ekstravertās sievietes neizrāda jūtas, un tās uzkrājas kā nelabvēlīgas emocijas. Kad viņām zūd pacietība gaidīt, jūtas izpaužas emociju veidā, un viņas kļūs attiecību iniciatores. Intravertie loģiskie sociotipi par tādu rīcību ir pārsteigti un izbrīnīti, bet uztver to labvēlīgi (īpaši Balzaks).

Diemžēl, ne vienmēr tā notiek. Kā liecina pieredze, jaunībā daudzi ir draudzējušies ar pretēja dzimuma duālo, bet ģimene tomēr nav izveidojusies Gadās, ka tikai tad, kad abi kopīgi pārdzīvojuši sāpes, gūst izpratni par pareizo un nepareizo partneri. Reizēm tikai pusmūžā cilvēks atskārst, kurš partneris bijis īstais. Kad ir kopēji bērni, īpašums un pieradums, neveiksmīga kopdzīvē nereti tiek pacieta kā zobu sāpes. Tā cilvēki turpina dzīvot, radot bērniem nepareizu ieskatu par attiecību veidošanu.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām attīstās, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V. L. Miķelsones grāmatu: “Atrodi sevi!“ Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V. L. Miķelsones grāmatā “Izdzīvot mūžu saskanīgi!”

Apskati duālo pāru fotogaleriju!