Einšteins LWEP – Pētnieku klubs27.12.2020

Redigēts 31.01.26.g.

Psihosofiskie tipi ar Loģiku 1. kanālā

Par prototips: Alberts Einšteins 1879. – 1955.g.

Ebreju izcelsmes fiziķis, ievērojamākais XX gadsimta zinātnieks. Nozīmīgākais Einšteina ieguldījums fizikā ir relativitātes teorijas izveidē. Einštens stāvēja pagrieziena krustpunktā no vecās uz jauno fiziku, viņš pilnveidoja klasisko elektromagnētiskā lauka fiziku un vienlaikus pamatoja jaunu mācību par telpu, laiku un gravitāciju.
Einšteins: Izcilas personas morālām īpašībām iespējams ir pat lielāka nozīme atsevišķas paaudzes vai veselas tautas dzīvē, nekā tīri intelektuāliem sasniegumiem.

Pirmā Loģika tiek dēvēta par “Dogmatiķi”.

“Dogmatiķis” pasauli skata kā loģisku veidojumu ķēdīti, kurā katrai lietai un parādībai ir sava īpaša nozīme. Viņam spēcīgi attīstīta abstraktā domāšana, jo viņš uz pasauli un uz notikumiem tajā spēj skatīties it kā no malas, vai no kosmosa, reāli, bez emocijām. “Pētnieks” savā iztēlē summē faktus, tad noformulē domas un tikai tad pamana lietas un parādības, arī tās, kuras, viņaprāt, traucē pasaulei harmoniski attīstīties. Visam meklē skaidrojumus. Viņam piemīt talants iedziļinās samezglotās dzīves situācijās, izdibināt to jēgu.

Piemīt laba atmiņa, jūt  pārspīlējumus. Dažkārt viņa izpratne par lietām un procesiem atšķiras no citu skaidrojuma, bet “Dogmatiķis” pārliecinoši paliek pie saviem. Viņš uzskata, kā cilvēka darbībai tikai tad ir jēga, ja tās process ir pilnībā analizēts un izprasts. Pētniecības procesā viņa domas nodarbinātas tikai noteiktai un konkrētai darbībai. Viņš domā bez atslābuma, bieži atklāsme atnāk miegā. Einšteins spēj pievērsties sarežģītām teorijām, atšķetinot samezglojumus, pretrunas, sabiedrība no tā gūst vienkāršus risinājumus. Viņa priekšlikumi un ieteikumi mēdz būt radikāli, toties efektīvi. Ir pārliecināts par savas darbības patiesumu, šaubu gadījumos iestājas par to aizstāvēšanu. Einšteina domāšana sniedzas tālā nākotnē, viņš neapmierinās ar reiz sasniegto. Tiklīdz savā prātā izstrādājis vienu atklājumu, ķeras pie nākošā. Tas veicina viņa pilnveidošanos, ar laiku kļūst par zināšanu krātuvi.

Otrā Griba tiek dēvēta par “Muižnieku”.

Einšteina darbība nav nejaušu notikumu sakritība. Viņš ir pārliecināts par to, ko dara, ir pašpietiekams. Uzklausa un pieņem iebildumus, ja tie ir pamatīgi argumentēti. Viņš nebaidās būt nesaprasts. Otrās Gribas iedzimtā lokanība piešķir tai drosmi riskēt, paredzot kļūdas, pretsitienus gan uzbrukumus. Viņam raksturīgi stingri un pastāvīgi uzskati, aktīva sabiedriskā pozīcija. Var iesaistīties aktivitātēs, kurās ieguvēji būs citi, jo “Muižnieks” nekāro būt “Cars”. Viņam piemīt koleģialitāte, viņš dievina tādu situāciju, kad nav nedz vadītājs, nedz pakļautais, bet brīvs no kontroles režīma. Viņš netiecas pēc varas un augstiem tituliem, dažkārt, ja ir aizrāvies ar kādu tēmu, lielāku iniciatīvu izrāda citu labā. Viņa moto: “Ja vēlaties, sekojiet man, bet citu iemīto ceļu es nevēlos iet!” Iestājas par taisnību, nepieļauj tuva cilvēka pazemošanu. Viņa attieksmes modelis – maksimāla neitralitāte. Nešķiro cilvēkus, ir atvērts kontaktam ar ikvienu, bet katrā ziņā ar tādu, kura intelekts ir tuvu viņa intelektam.

Trešā Emocija tiek dēvēta par “Aisbergu”.

Einšteinam ir bagāta iekšējā emocionālā pasaule, kura paviršā saskarsmē nav pamanāma. Savu emocionālo seju citiem neatklāj, arī pārdzīvojumus izdzīvo vienatnē,  dažkārt pat tuviniekiem līdz galam neatklājas. Tādēļ pseidonīms “Aisbergs” viņu samērā labi raksturo, jo nekad nav zināms, kas notiek viņa dvēselē, kā viņš formē savu unikālo pasaules redzējumu. Tas rada maldīgu ieskatu par viņa vēsumu attiecībās. “Aisberga” pasaules krāsu un emociju palete ir pārāk pelēka, vienkrāsaina, un tomēr var būt mainīga. Viņa intereses ir ļoti plašas, sākot ar mākslu, kultūru, mūziku, cilvēku attiecībām un beidzot ar sarežģītām tehnoloģijām un jaunākiem kosmosa sasniegumiem. Taču nopietni viņu uzrunā tikai saturiski dziļi un augstvērtīgi darbi. Einšteins ir pašpietiekams cilvēks, daudz laika pavada vienatnē, taču tas nenozīmē, ka viņam nav nepieciešama sabiedrība. Kaut arī ir pietiekoši komunikabls, pats reti ir iniciators kontaktu veidošanā. Atrodoties sabiedrībā, komunicējas viegli. Einšteins emocionāli atveras ar tuviem cilvēkiem, veselīgi uztver humoru, tādos brīžos ir jautrs. Viņa līdzjūtībai nav tā spilgtuma, ko parasti iedomājamies sagaidīt no otra. Viņš apmulst un nespēj izrādīt savas jūtas, un emocionāli nespēj iejusties citu bēdās. Diskomfartablas attiecības var pārtraukt negaidīti. Neprot slavināt, lišķēt vai atklāti nopelt. Cilvēkus aizrauj ar gudrību, bet ne emocionāli. Ātri aizmirst pāri nodarījumus.

Ceturtā Fizika tiek dēvēta par “Beziniciatīvo”.

“Beziniciatīvais” nav laiskotājs, bet ceturtā kanāla Fizikai pietrūkst fiziskā spēka darboties, tāpēc lieku iniciatīvu un azartu fiziskā darbā no viņas nevar gaidīt. Einšteinam piemērots intelektuālais darbs. Viņš, atšķirībā no augstākstāvošām Fizikām, ir vienīgais, kurš neatteiksies paveikt jebkurus īpaši netīrus, vai apnicīgus, bezjēdzīgus, darbus. Zemās fizikas un emocijas ietekmē bieži ir atrauts no reālās dzīves. Viņa izklaide, saskarsme ar citiem, kā arī dzīves materiālā puse ir atšķirīga. Īpaši tas izpaužas pusaudža vecumā. Einšteins grūti pieņem lēmumus materiālajā pasaulē, tā ir viņa vājā vieta, materiālisms viņam ir samērā vienaldzīgs, ir pieticīgs sadzīvē. Pēc būtības “Beziniciatīvais” ir vienaldzīgs pret fiziskās dzīves izskaistināšanu, nenodarbina sevi ar dzīves līmeņa celšanu. Vienaldzīgs pret ekskluzīvām precēm, samierinās ar minimumu. Arī papūlēties pastrādāt vairāk, lai radītu uzkrājumus, vai brīvāk varētu dzīvot, “Beziniciatīvais” necenšās  Ja izdevies sasniegt stabilu materiālo stāvokli, pievēršas labdarībai. Iepērkas apdomīgi, viņam uz to jānoskaņojas iepriekš. Pirkšanās procesu ietekmē garastāvoklis, sliktā garastāvoklī var nenopirkt neko. Apģērbam nepievērš uzmanību, ir pieticīgs. Sabiedrības stereotipiem modes jomā neseko un savu statusu ar apģērbu neakcentē, lai cik augstu amatu ieņem.

Zemāk ievietota Einšteina psihosofiskā saderības tabula ar pērējiem psihotipiem. Iekrāsotie psihosofiskie tipi pieder Tavai (savai) kvadrai.