Socionisko kvadru “radījusi” daba10.12.2012

Rediģēts 05.12. 2025.

Pateicoties Grigorija Reiņina pētījumiem, viņam izdevās sagrupēt 16 sociotipus 35 dažādās mazās grupās. Vairāk grupu, kurās valdītu normāla atmosfēra, izveidot nav iespējams, jo tajās sociotipu kombinācija radītu totāli neciešamu atmosfēru, arī strādāt tādā grupējumā nebūtu iespējams.

Jebkuru mazo grupu veido visi sešpadsmit sociotipi, kuri savukārt sadalās četrās klasēs. Arī klasē ietilps 4 sociotipi. Katrai grupai pasaulē ir strikti noteikts sociālais uzdevums. Kā izpētījis Reiņins, šis uzdevums dabīgi izriet no ikvienam sociotipam piemītošām rakstura iezīmēm, ko ietekmē kvadras vecums. Nozīmīgākās no visām grupām ir kvadra un klubs.

Ikvienā attīstības procesā, arī sabiedrības evolūcijas procesā, ir stingri noteiktas likumsakarības. Attīstību virza nozīmīgas, noteiktas sociālās misijas-grupas, ko socionikā sauc par kvadrām. Kvadru nomaiņas kārtība nav pakļauta mainībai (līdzīgi kā tas notiek dabā ar gadalaikiem – pavasari nomaina vasara, vasaru  rudens utt.). 

Tas izskaidro, kāpēc 16 sociotipus dala četrās kvadrās, jo to vecums, dzīves uzskatu dažādība, mērķu sasniegšanas veids un sociālā loma ir krasi atšķirīgi. 
Kvadra ir savstarpēji saderīgu sociotipu kopums, kurus saista kopīgi mērķi, un to sasniegšanas veidu līdzība, līdzīgi dzīves uzskati. Formāli vienā kvadrā apvienoti sociotipi pēc Reiņina divu pāru pazīmēm: demokrāti/aristokrāti un svārstīgie/izlēmīgie. 

 

Pavisam izdalītas četras kvadras – “Alfa”, “Beta”, “Gamma” un “Delta”. Katrā kvadrā valda īpaša psiholoģiskā gaisotne, jeb kvadras gars. Kvadrā ir 4 atšķirīgi sociotipi, tos vieno piecas kopējās iezīmes:


1.iezīme kvadras valoda;
2.iezīmepasaules uzskati un vērtību principi;
3.iezīme – lēmumu pieņemšanas veids;
4.iezīme – seksuālā programma (seksa tehnika, valdzināšana, priekšspēle u.c.);
5. iezīme – kvadras kompleksi.

Vissaderīgākās un visstabilākās attiecības veidojas katram savā kvadrā, tādēļ ieteicams partneri meklēt tikai savā kvadrā! Tajā ir divi duālie pāri, divi aktivācijas, divi spoguļa un divi vienādo attiecību pāri.

Labākai savstarpējo attiecību izpratnei starp kvadrām un saderīgiem sociotipiem tiek piedāvātas uzmodelētas socionisko tipu mājiņas. Varbūt šīs sociotipu mājiņas izmantojot, kā uzskates materiālu, šķitīs nedaudz bērnišķīgi, taču ikviens, kurš uzsāk mācīties socioniku, pirmajā līmenī pielīdzināms pirmklasniekam.

Mājiņai ir trīs stāvi un pagrabs, tikai stāvu apzīmējums jāsaprot otrādi (no augšas uz leju). Protams, vislabāk cilvēks jūtas mājiņas 1. stāvā, kas pielīdzināts sociotipa psihes modeļa pirmajam kanālam. Apkārtne ir labi pārredzama, gaiss tīrs, un ir pietiekoša drošības sajūta. 

Pirmajā stāvā (kanālā) atrodas dzīves programmas, apzinātas priekšrocības, pamatvērtību, dzīves vadošā funkcija. Viņa ir spēcīga, analītiska un nelokāma, nesatricināma.

Arī 2. stāvs nav peļams, no otrā stāva logiem labi pārredzama apkārtne, tajā ir pietiekoša drošības sajūta.
Otrajā stāvā (kanālā) atrodas radošā funkcija, instruments mērķu realizēšanai, kvalitātes i nodrošinātāja. Tā ir lokana, manevrējoša, izdomas bagāta. To dēvē par 1. funkcijas stūri.

Trešā stāva (kas ir faktiski pirmais stāvs daudzstāvu mājā) logi atrodas līdz ar ietvi, tā kā drošības sajūta zūd, jo katrs garāmgājējs var iespert tajā ar kāju, redzēt, kas tur notiek, vai viegli kaut ko iemest. Un galu galā vaļējs logs aicina zagļus un blēžus.  Tieši tāpēc sociotipa 3. kanāls ir vājais, viegli traumējams, nedrošs. Trešajā stāvā (kanālā) atrodas normatīvā, lomas, analizējošā, kontaktu funkcija. Tā ir sociālais uzraugs, skaudīga un vāja. Vājumu baidās atzīt. Saņem informācija  no cita, nesaderīga, ārpus savas kvadras esošā sociotipa tiek uztverta sāpīgi.

Ceturtais vai pagraba stāvs nesniedz cilvēkam labsajūtu. Tas ir tumšs, tajā maz svaiga gaisa, dažkārt ir mitrs un piesmacis. Ilgstoši tādā dzīvojot, cilvēks pakļauts saslimšanai. 
Ceturtā – pagrabstāvā (kanālā) atrodas slimīgā funkcija. To dēvē par mobilizējošo, kompleksu, šaubu, vismazākās pretošanās, baiļu funkciju. Tā gaida palīdzību, kuru vispieņemamākā veidā sniedz Duālais un Aktivators. 

Alegorijās aprakstītā mājiņa atbilst funkciju darbībai psihes modelī, to lomai, viņu spēkam un funkcionalitātei. 

Vai sociotipa funkcijas var mainīt izkārtojumu (stāvus)?
Nē, nevar! Socioniskais tips  iedzimst, funkcijas psihes modelī  ir izvietotas  noteiktā secībā. Tās dzīves laikā “stāvu” (vietu kanālos) nevar mainīt. Bet to var uzlabot. Piemēram, pagrabā  var ierīkot logu, izmēzt vecas un nederīgas lietas, noņemt zirnekļa tīklus, uzlabot apkuri, lai mazinātu mitrumu. Cilvēks sevi “uzlabo”, saderīgi apprecoties, gūstot izglītību un sapratni, taču vietu psihes kanālā nespēs mainīt. 

Socionikas zinātniekiem radās viedoklis, ka socioniskais tips nav saistīts ar cilvēka ģenētiku. Tas tiek iestrādāts mātes organismā grūtniecības laikā vēl pirms bērna dzimšanas un mūža garumā nemainās. Protams, cilvēka modelis socializējas un tiek aizpildīts ar dažādu informāciju, spēcīgas funkcijas nostiprinās, vājās piepildās ar šabloniem.

Attēlos redzamas duālo attiecību mājiņas.
I –  “Alfas” kvadra
Gadalaiks – pavasaris, cikls – bērnība, stihija – gaiss.

 
Donkihota – ENTP psihes (apziņas) modelis.   Dimā – ISFP psihes (apziņas) modelis.
     
 
Igo – ESFJ psihes (apziņas) modelis.   Robespjēra – INTJ psihes (apziņas) modelis.

II – “Betas kvadra”.
Gadalaiks – vasara, cikls – jaunība, stihija – uguns.

 
Hamleta – ENFJ psihes (apziņas) modelis.   Maksima – ISTJ psihes (apziņas) modelis.
     
 
Žukova – ESTP psihes (apziņas) modelis.   Jeseņina – INFP psihes (apziņas) modelis.

III – “Gammas” kvadra.
Gadalaiks – rudens, cikls – briedums, stihija – ūdens.

 
Napoleona – ESFP psihes (apziņas) modelis.   Balzaka – INTP psihes (apziņas) modelis.
     
 
Džeka – ENTJ psihes (apziņas) modelis.   Draizera – ISFJ psihes (apziņas) modelis.

IV – Deltas kvadra.
Gadalaiks – ziema, cikls – vecums, stihija – zeme.

 
Štirlica – ESTJ psihes (apziņas) modelis.   Dostojevska – INFJ psihes (apziņas) modelis.
     
 
Hakslija – ENFP psihes (apziņas) modelis.   Gabēna – ISTP psihes (apziņas) modelis.

Vienā kvadrā sociotipu modeļus var samainīt vietām. Piemēram, ja Hakslijam blakus novietosim Štirlicu, tad starp viņiem veidosies aktivācijas attiecības, bet Dostojevskim aktivators būs Gabēns. Ja Hakslijs atradīsies blakus Dostojevskim, bet Gabēns – Štirlicam, veidosies spoguļa attiecības.
Mājiņas var savietot 16 dažādos variantos un iegūt 15 dažādas starptipu un vienu vienādo tipu attiecības.
Tas ir Aušras izpētes (vizualizācijas) efekts, kam ir milzīga nozīme attiecību izpētē starp cilvēkiem.